"Depo" aicina pieteikties “lokdauna” dēļ neizpirktās pārtikas ziedojumu saņemšanai

FOTO: ekrānuzņēmums/TV3 ziņas

Mājas, dārza un remonta preču veikalu tīkla “DEPO” veikalos "lokdauna" dēļ neizpirktā ātri realizējamā pārtika, ziedi un veterināra barība radīs 900 tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Jau tuvākajās 3 dienās būs jānoraksta pārtika 42 000 eiro apmērā. Lai to nevajadzētu vienkārši izmest ārā, DEPO vēlas to atdot kā ziedojumu ar labdarību saistītām organizācijām, vēsta "TV3 Ziņas".

DEPO aicina pieteikties sabiedriskā labuma organizācijas Daugavpilī, Valmierā, Jēkabpilī, Liepājā un Rīgā ātri realizējamās pārtikas saņemšanai (piena produkti, olas, desas, maize, svaiga gaļa), rakstot uz partika@depo.lv.

Uzņēmuma mārketinga direktors Rimants Jugans saka: "Tagad jānoraksta pārtika, ko iepirkām, ticot valdības solījumam, ka vakcinētajiem ierobežojumi nebūs un līdz ar to "zaļajā režīmā" varēsim strādāt. Kopš 11. oktobra 100% visiem klātienē strādājošiem darbiniekiem ir sadarbspējīgs sertifikāts."

Šobrīd pēc "DEPO" aprēķiniem līdz "lokdauna" beigām, ja tas beigsies 14. novembrī, kopumā būs jānoraksta un jāutilizē pārtikas preces 400 000 eiro apmērā, ziedi, augi, puķu sīpoli 400 000 eiro apmērā un dzīvnieku barība 100 000 eiro apmērā. Taču klātienes tirdzniecības lieguma radītie tiešie un pastarpinātie zaudējumi varētu sasniegt vismaz 5 miljonus eiro.

"Līdz 14.novembrim zaudējumi būs 5 miljoni eiro, tai skaitā 1 miljonu eiro mēs samaksāsim ar darba algu saistītajos nodokļos. Šaubos, vai valsts atbalsts to nosegs. Pēc šobrīd esošās informācijas finanšu ministrijas piedāvājumā maksimālais atbalsts katram uzņēmumam varētu būt 100 tūkstoši eiro.

8

Mūsu gadījumā, kā jūs saprotat, tas ne tuvu nav summai, kas būs mūsu zaudējumi,” TV3 Ziņām situāciju vērtē “DEPO” mārketinga vadītājs Jugans.

Uzņēmums izprot smago epidemioloģisko situāciju valstī, taču vienlaikus uzsver, ka “DEPO” jau laikus darījis visu, lai mazinātu ietekmi gan uz uzņēmumu, gan valsti kopumā. Jugans saka: "Mēs esam strikti ievērojuši epidemioloģiskos ierobežojumus pat ar augstākām prasībām kā valstī tika noteikts. Pilnīgi visiem klātienē strādājošiem darbiniekiem ir sadarbspējīgs sertifikāti. Klienti bija priecīgi un jutās droši saņemot pakalpojumus “zaļajā režīmā”.

Mēs jau kopš jūlija esam aktīvi aicinājuši valsts pārvaldi un ministrijas domāt par to, kā Latvijā dzīvosim rudenī un ziemā, lai netraumētu normālu valsts funkcionēšanu, un lai izvairītos no ārkārtas situācijas.

8

Mēs strādājam visās Baltijas valstīs un ar savu pieredzi esam dalījušies dažādās darba grupās. Esam aicinājuši laicīgi pieņemt tādus lēmumus, kas veicinātu maksimāli plašu sabiedrības vakcinēšanos."

TV3 Ziņas šovakar arī ziņo, ka pie mājas un remonta preču veikalu saņemšanas punktiem gaidošie pircēji, tostarp arī būvnieki, elektriķi un santehniķi, pauž neapmierinātību, ka valdība neizprot šo nozaru specifiku, turklāt ne visu vajadzīgo iespējams iegādāties attālināti. Daudzas preces nepieciešams redzēt klātienē. Sekas arī iedzīvotājiem, jo, ja, piemēram, mājās tagad plīst caurule, sabojājas apkures sistēma, vajadzīga jauna durvju slēdzene, bet nav naudas izsaukt meistaru, tad problēmas novēršana var ieilgt.