Kas notiek pēc Covid-19 pārslimošanas un vakcinēšanās? Zinātnieks iezīmē būtiskākās atšķirības

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš

FOTO: Zane Bitere / LETA

Cilvēki no vakcinācijas pret Covid-19 baidās galvenokārt divu iemeslu dēļ – bažās par iespējamām blaknēm un tāpēc, ka viņus biedē sauklis – vīrusa gēns tiek ievadīts šūnā. Vienlaikus cilvēki vakcinācijas jautājumos tiek muļķoti, un eksaktu zināšanu trūkuma dēļ viņu iespējas uztvert informāciju ir ierobežotas.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, kurš vienlaikus izskaidroja, kāda ir atšķirība starp vakcināciju un vīrusa izslimošanu.

Kalviņš skaidroja – cilvēkus biedē saukļi, ka vakcīna ievada gēnu un tā ir "gēnu terapija, kuras laikā vīrusa gēnu ievada šūnās".

Viņš sacīja: "Tā ir taisnība, tiešām ievada vienu no 29 Covid-19 vīrusa gēniem mūsu šūnā, un šis gēns mums ļauj sintezēt tādu olbaltumvielu, kas ir tie vīrusa ragi, tas kronis. Ja šāda olbaltumviela parādās mūsu asinīs, organisms cīnās pret svešu olbaltumvielu, izstrādājot antivielu pret to."

Zinātnieks norādīja, ka pirmais, kas mums ir jāatceras, – vīruss pats vairoties nevar, jo tā nav baktērija. Viņam ir jāiekļūst šūnā, lai viņš varētu piespiest šūnu sevi pavairot.

"Ja tiek ievadīts tikai viens gēns, vīruss kā tāds vairots ar šādas vakcīnas palīdzību nevar tikt, jo tiek vairots tikai šis proteīns. Ar šī proteīna jeb šīs olbaltumvielas palīdzību imūnsistēma tiek apmācīta cīnīties. Bet neaizmirsīsim vienu lietu, ka īstenībā jebkura vīrusa saslimšana nozīmē, ka tās slimības izraisošais vīruss ienes mūsu šūnās visus savus gēnus," viņš teica.

Zinātnieks uzsvēra, ka dažādi rinovīrusi, gripas vīrusi, kā arī visādi citādi vīrusi to dara katru dienu, taču mēs par to īpaši neuztraucamies, jo mūsu imūnsistēmā un mūsu šūnās iekšā ir mehānismi, kas neļauj vīrusa gēniem "iegulēties" mūsu genomā. "Nekāds mūsu iedzimtības mehānisms netiek skarts," teica zinātnieks.

Blaknes

Cilvēki raizējas arī par iespējamām blaknēm pēc vakcinācijas, un Kalviņš norādīja, ka tās, protams, mēdz potētos piemeklēt, jo "olbaltums, ko mēs iemācām sintezēt mūsu šūnām, lai mūsu imūnsistēma atpazītu vīrusu – tam arī ir savas nepatīkamas toksiskas īpašības, bet viņš tiek saražots īsā laika sprīdī, jo tā informācija, ko mēs ievadām ar vakcīnu mūsu šūnās, tiek iznīcināta, jo tā ir sveša informācija. Līdz ar to antivielu daudzums, kas nepieciešams, lai neitralizētu vīrusu, tiek saražots tajā brīdī, kad mūsu asinīs cirkulē šī mūsu šūnu sintezētā olbaltumviela."

Pārslimošana

Zinātnieks norādīja, ka inficēšanās rezultātā veidojas antivielas pret jebkuru sastāvdaļu, kas ir vīrusā iekšā, un ir milzums dažādu iespēju, līdz ar to veidojas pāri par 2000 dažādu antivielu. Taču tikai 2–3 no tām ir vērstas pret vīrusa ārējo veidolu, pret pīķa proteīnu.

"Tās pārējās pīķa proteīnu neatpazīst, līdz ar to vīrusu arī neatpazīst," viņš piebilda.

65

"Mūsu antivielu uzdevums ir, pirmkārt, iezīmēt svešķermeni un, ja iespējams, neitralizēt vīrusa spēju iekļūt šūnā. Var vai nu vienkārši pielipt antivielas, ko mūsu limfocīti izstrādā, pie vīrusa ragiem vai pielipt tajā vietā, ar kuru vīruss slēdz vaļā šūnu apvalkus, lai tiktu iekšā šūnā – tā dēvētās neitralizējošās antivielas," viņš norādīja, piebilstot, ka ar vakcīnu palīdzību mēs panākam, ka specifiski tiek bloķēta vīrusa spēja iekļūt šūnā.

Hloroforms un cilvēku muļķošana

Kalviņš atzina, ka vakcīnu jautājumos cilvēki tiek vienkārši muļķoti – daži to dara apzināti, bet citi aplamības pavairo nezināšanas dēļ. Viņš arī pārmeta, ka reformas dēļ vidējās izglītības sistēmā, nosakot, ka visiem nav jāmācās fizika, bioloģija, ķīmija, matemātika, ir panākts, ka tiek ierobežota cilvēka spēja uztvert informāciju.

"Daudzi cilvēki vairs nezina, kas notiek šūnā, kā atšķiras vīruss no baktērijas – ka baktērija ar barības vielām var vairoties pati, bet vīrusam, lai vairotos, ir jāiekļūst iekšā šūnā. Tikai šūna viņu var pavairot," viņš minēja piemēru.

Runājot, par tā dēvēto antivakseru izplatīto apgalvojumu, ka vakcīnās ir vēzi izraisošas vielas, Kalviņš minēja, ka šīs "pasaciņas" saistītas ar nepareizi izprastu apzīmējumu uz vakcīnām, ko var tulkot dažādi – viens tulkojums ir, ka tur iekšā ir hloroforms, bet otrs, ka tā ir taukviela, kas veido vakcīnas tauklodītes apvalku.

Viņš minēja, ka antivakseri saka: "Redziet! Tur ir hloroforms, tas ir kancerogēns, ieelpojot vēzi var dabūt". Tomēr tā nav patiesība, skaidroja zinātnieks.