Latvijas Radio: Laboratorijās nonāk arvien vairāk analīžu ar aizdomām par viltus vakcīnu pret Covid-19

Laboratorija.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un ar šo infekciju saslimušo hospitalizācijas rādītājiem, arī nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā nonāk arvien vairāk paraugu, kuri liek domāt – slimnīcā nonākušais šķietami vakcinētais pacients, iespējams, bijis nopircis viltus sertifikātu, ziņo Latvijas Radio.

Pašlaik nacionālās mikrobioloģijas references laboratorija saņem aptuveni 10 aizdomīgus asins paraugus nedēļā. Aizdomīgie asins paraugi ir tādi, par kuriem radusies aizdomas, ka cilvēks ar Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, kurš nonācis slimnīcā, patiesībā varētu būt saņēmis šo sertifikātu viltus ceļā.

References laboratorijas vadītājs, ārsts Sergejs Ņikišins skaidroja – šādu gadījumu kļūst vairāk, bet tas arī esot saprotams, jo lielāks kļūst arī hospitalizēto pacientu skaits.

Par aizdomīgu katru konkrēto gadījumu var uzskatīt pēc vairākām pazīmēm – gan pēc neesošām antivielām, gan pēc fakta, ka šķietami vakcinējies cilvēks vispār nonācis slimnīcā ar vidēju vai smagu Covid-19 saslimšanu.

Tomēr Ņikišins uzsvēra – ne vienā, ne otrā gadījumā tikai ar to vien nepietiek, lai apgalvotu, ka sertifikāts ir nopirkts. Retos gadījumos antivielu neizstrādāšanās var būt arī vakcīnu saņēmušam cilvēkam.

"Tur jāskatās, kas ir par iemeslu, kāpēc nav antivielu. Vai ir kādas blakus saslimšanas, piemēram, imunsupresijas stāvoklis, cukura diabēts smagā pakāpē vai liekais svars. Tas var kavēt bet. Tomēr lielākajam procentam būs tās antivielas," skaidroja Ņikišins.

Pats svarīgākais – ja cilvēks ar viltus sertifikātu nonāks slimnīcā, viņš tiks ārstēts uzskatot, ka ir saņēmis vakcīnu pret Covid-19. Tātad ārstēšanas stratēģijas var atšķirties, un nevakcinēta cilvēka ārstēšana pēc tādas pašas pieejas kā vakcinēto ārstēšana var būt mazāk efektīva, norādīja Ņikišins.

Tāpat jāņem vērā – pat ja pēc vakcīnas patiesi neizstrādājas antivielas, aktivizējas šūnu aizsardzība.

Savukārt nevakcinētam cilvēkam nav ne antivielu, nedz arī šūnu aizsardzības.

"Līdz ar to faktiski tur ir dubulta problēma, ka cilvēkam gan nav aizsardzības un arī medicīnas personālam nav saprašanas, kāpēc nav tādu antivielu," norādīja Ņikišins.

Viņš arī skaidroja – antivielas, kas izstrādājas pēc vakcīnas, laboratoriski ir viegli atšķiramas no tām, kuras rodas slimojot.

Tikmēr atbildēt uz jautājumu, vai ik dienas saslimušo vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā skaita uzskatāms par lielu vai mazu, viennozīmīgi nevarot. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja skaidroja – tas ir atkarīgs no kopējās saslimstības un vakcinācijas aptveres.

"Pieaugot vakcinēto skaitam un arī turpinoties infekcijas izplatībai sabiedrībā, pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstība pieaugs vakcinēto cilvēku īpatsvarā. Šis faktors jāņem vērā, analizējot datus. Taču, ko mēs redzam gan pēc saslimstības datiem, gan pēc stacionāru datiem, ka

vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglā formā, tātad ambulatori, ārstējoties mājās," pastāstīja Arāja.

12

Savukārt to, cik lielu daļu starp saslimušajiem vakcinētajiem veido cilvēki ar viltus sertifikātiem, precīzi noteikt nevar.

Tikmēr Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte Latvijas Radio informēja, ka šobrīd aktīvi ir 20 kriminālprocesi un vairākas resoriskās pārbaudes, kas saistītas ar aizdomām par viltus Covid-19 sertifikātu iegūšanu.

Katrā kriminālprocesā gan var būt arī vairākas iesaistīto personu, tādēļ lietu skaits neataino iespējamo pārkāpēju skaitu. Grāvīte gan atgādināja – ja cilvēks ir nopircis sertifikātu, tad viņš tiek aicināts atzīties policijā.

Šādā gadījumā policija ir gatava nākt pretī. Arī Saeimā pašlaik tiek virzītas izmaiņas, paredzot sadarbošanās gadījumā personas ar viltus sertifikātiem atbrīvot no kriminālatbildības.