"Es to apzinājos jau kaut kur pusaudžu gados." Edgars Rinkēvičs atklāti par savu homoseksualitāti

Edgars Rinkēvičs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

LTV intervijā "Dzīvei nav melnraksta" Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atklāti runā par dzīvi pēc "iznākšanas no skapja" jeb, kad viņš atklāja plašākai sabiedrībai to, ka ir homoseksuāls.

"Pusstundu skatījos ekrānā tādā mazlietiņ sastingušā stāvoklī”, tā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atceras 2014. gada 6. novembra vakaru, kad mikroblogošanas vietnē "Twitter" viņš atzina, ka ir homoseksuāls un gatavs cīnīties par to, ka Latvijā ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām. 

"Tas varbūt ir viens no vissarežģītākajiem lēmumiem manā dzīvē, jo to, ka es esmu gejs, to es apzinājos jau kaut kur pusaudžu gados. To, ka tas bija absolūts tabu un par to nav pieņemts runāt, to, es domāju, mēs visi zinām. Tas, patiesību sakot, varbūt ir viens no visilgstošākajiem lēmumiem un varbūt arī viens no tiem aspektiem, kāpēc es saku, ka mūsu paaudzei, tiem, kas bija pusaudži 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā, tā dzīve ir bijusi tomēr mazliet sarežģītāka šādos jautājumos, nekā tiem, kam tagad ir 18 gadu.

Arī šobrīd nav vienkārši. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus dažādās vecuma grupās, kas joprojām vēl mazliet bažās par to, kāda būs tā attieksme. Bet tajā brīdī, kad tu esi politikā [..] es sapratu, ka agrāk vai vēlāk arī šis aspekts, šī cita veida orientācija būs jāpublisko, tikai jāsaprot - kad.

Kāpēc tas notika 2014. gada novembrī? Tāpēc, ka es izgāju cauri pirmajai vēlēšanu kampaņai, tāpēc, ka es sapratu, ka tas ir pats labākais brīdis.

22

Tas bija apzināts lēmums. Savā ziņā tas lēmums brieda aptuveni trīs gadus. Protams, formu varēja izvēlēties daudz savādāku, bet emocionālais lādiņš tajā brīdī bija pārāk liels. Varēja taisīt, protams, ārkārtīgi skaistas preses konferences, noapaļotus teikumus, bet, patiesību sakot, labi bija, tā kā ir. Nu jau septiņus gadus vēlāk, patiesību sakot, es nevienu mirkli nenožēloju," sacīja ministrs.

Rinkēvičs atzīmē, ka toreiz atbalstu un sapratni viņam sniegusi tā laika Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

"Mūsu iedomātās problēmas, saskaroties ar realitāti, dažreiz nav tik lielas, bet vienkārši saņemties un lēkt nezināmajā arī nav vienkārši. [..] Joprojām ir politiķi, kas no tā, ja ne baidās, tad vismaz mēģina savukārt kurināt homofobiju, kā savu programmu, cerībā, ka kāds noteikts sabiedrības slānis viņus atbalstīs. [..]

Nē, man nav pilnas harmonijas un es domāju, ka būtu ļoti slikti, ja tāda pilna harmonija jebkad dzīvē iestātos, jo es baidos, ka tad es būtu sasniedzis dzīves galamērķi," sacīja Rinkēvičs.