Igaunijā aicina iedzīvotājus papildināt pārtikas krājumus (11)

Pagājušajā nedēļā Igauniju piemeklēja pirmā rudens vētra, kas parādīja, cik viegli bez elektrības var palikt 20 000 mājsaimniecību. Tā nebija pati nopietnākā vētra, tomēr vairākiem tūkstošiem cilvēku nācās palauzīt galvu, kā bez elektrības turpināt savas ierastās gaitas.

"Elektrības padeves pārtraukums nenozīmē tikai tumsas uzvaru pār gaismu, jo daudzās mājās kopā ar elektrību tiek pārtraukta ūdens un apkure, un tiek zaudēta iespēja gatavot ēdienu,"

sacīja Miko Virkala, Glābšanas pārvaldes Profilakses nodaļas eksperts.

"Cilvēki, kuri ir pieraduši pie mūsdienu ērtībām, pat nevar iedomāties, ka elektrība var nebūt ilgāk par stundu vai divām, un, ja notiek kaut kas nopietns, tad pat dienas vai nedēļas."

Pētījumi liecina, ka daudzdzīvokļu māju pilsētnieki ir vismazāk gatavi krīzes situācijām. Šādās mājās daudzi pakalpojumi ir centralizēti un, iestājoties krīzei, vienlaikus var pazust visas dzīvei nepieciešamās ērtības.

Rezervē vajadzētu glabāt pārtiku, ko viegli pagatavot, piemēram, graudaugi, makaroni, graudaugu batoniņi, rieksti, žāvēti augļi, konservi, zupas konservi, iesaka eksperts.

Viņš arī norāda, ka krājumus nevajadzētu glabāt skapī vai zem gultas, vienkārši patstāvīgi rūpēties, lai mājās būtu rezerves. Tāpat vajadzētu parūpēties par ūdens rezervēm. Dzeršanai ir nepieciešami vidēji divi litri ūdens, bet ēdiena gatavošanai - viens.

Aptiekas un degvielas uzpildes stacijas var tikt slēgtas ārkārtas situācijas laikā. Tāpēc Glābšanas pārvalde iesaka transportlīdzekļa tvertnei vienmēr būt vairāk nekā pusei piepildītai, kā arī higiēnas precēm un pirmās nepieciešamības precēm, kā arī recepšu medikamentiem vajadzētu ilgt vismaz nedēļu. Uzkrājot krājumus, jums jāatceras par jaunākajiem ģimenes locekļiem un par mājdzīvniekiem, norāda eksperts.

"Jāņem vērā arī alternatīvi saziņas līdzekļi un gaismas avoti. Protams, mājās ir jābūt ar akumulatoru darbināmam radio, lai saņemtu informāciju par notiekošo, kā arī lukturītim un uzlādējamam portatīvajam lādētājam," stāsta Virkala. Lai iegūtu informāciju, var izmantot arī automašīnas radio.

Viņš norāda, ka problēmas nebrīdina par savu tuvošanos, tāpēc krājumi sistemātiski ir jāpārskata un jāpapildina. Ārkārtas situācijās cilvēki var saņemt palīdzību vēlāk, nekā vēlētos, tāpēc ir svarīgi, lai visi padomātu par to, kā viņi un viņu ģimene tiks galā, ja tiks pārtraukta svarīgo pakalpojumu sniegšana.