Svecīšu vakaru aicina pavadīt vienatnē vai šaurā ģimenes lokā

Mirušo piemiņas diena- Mūžības svētdiena Rīgas Otrajos Meža kapos.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Četras mājsēdes nedēļas sakritušas ar laiku, kad Latvijas kapsētās tiek aizdegtas svecītes un pieminēti aizgājēji. Kopīgos aizlūgumus tāpat kā citus pasākumus kapos nācies atcelt, vēsta raidījums "Dienas ziņas".

Oktobra vai novembra nedēļu nogalēs pulcēties kapsētās - tā tomēr ir laicīga, padomju laikos radusies tradīcija, skaidro Dricānu draudzes prāvests Māris Laureckis. Tikai mūsdienās to pārņem baznīca, aicinot ne vairs tikai pieminēt, bet arī aizlūgt.

"Mēs to aktualizējām, un cilvēki labprāt atsaucās. To mēs ieviesām, bet ne visos, bet lielākajos kapos. Atsaucība bija gandrīz tikpat liela kā vasarā uz kapu svētkiem," apgalvoja Laureckis.

1

Priesteris Māris, skaidrojot, kāpēc ticīgie aizlūdz par aizgājušajām dvēselēm.

"Arī mēs, ticīgie vēlamies viņām palīdzēt, šīm dvēselēm, kas ir šķīstītavā un gaida priecīgo brīdi satikt Dievu."

1

Dažās kapsētās jau paspēts aizlūgt vēl pirms ārkārtējās situācijas un mājsēdes sākšanās, tomēr tagad tradīciju nākas pārtraukt.

"Mēs arī braucam uz kapiņiem, uzliekam ziedus, svecītes un noskaitām lūgšanas, tāda mums tā tradīcija," stāstīja Rogovkas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Irēna Rancāne. Viņas kolēģe ansablī Nellija Žogota vērtē:

"Es domāju, ka tā forma nav galvenā, visi vai ne visi, bet tas ir jādara un jādara regulāri.

1

Mana mamma to jau ir darījusi, paši izaugām, to darot, turpinām tagad darīt to."

Pulcēšanās ierobežojumu dēļ svecīšu vakaru pasākumi kapsētās atcelti, taču atbraukt un sakārtot kapu kopiņas, lai pieminētu vai aizlūgtu, var individuāli vai ģimenes lokā.