Atsakoties no mobilizācijas, mediķiem var draudēt kriminālatbildība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi Dainis Salgrāvis un Alvis Osmanis gatavojas darba dienai

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Draudēšana ar kriminālatbildību par neiesaistīšanos mobilizācijā nav pieņemama, tā saka vairākas nozares organizācijas. Tikmēr pretējās domās lielo slimnīcu vadītāji. Ja citos veidos piesaistīt personālu nav iespējams, mobilizācija ir atbalstāma, vēsta TV3 Ziņas.

Viskūtrāk slimnīcās patlaban trūkst anesteziologu, internā profila ārstu, medicīnas māsu un citu speciālistu. Iesaistīties Covid-19 apkarošanā mediķus patlaban aicinot brīvprātīgi, un veselības ministrs sola, – mobilizācija būs galējais solis situācijā, ja citos veidos piesaistīt medicīnas personālu darbam slimnīcās vairs neizdosies.

Mobilizācijas likums paredz – ja, saņemot uzaicinājumu doties strādāt uz kādu no slimnīcām, mediķis atteiksies to darīt, viņam var draudēt kriminālatbildība. Tas arī ir galvenais iemesls nozarē strādājošo sašutumam.

Medicīnas nozari pārstāvošās biedrības apgalvo, ka par mobilizācijas plānu uzzinājušas tikai no mediju paziņojumiem un pirms tam viņus neviens par to neesot informējis. Organizācijās pauž, – iespējamā kriminālatbildība par atteikšanos mobilizēties uzskatāma par draudiem un nekādā veidā nemotivēs speciālistus nākt palīgā.

Asociācijās stāsta, ka desmitiem ārstu aizpildījuši Veselības ministrijas anketas, apliecinot gatavību brīvprātīgi nākt palīgā slimnīcām, taču nezināmu iemeslu dēļ atbilde uz tām neesot saņemta. Tāpat neesot skaidrs – kā tieši mobilizācija izpaudīsies.

Lielāko ārstniecības iestāžu vadītāji ir pielaidīgāki – lai gan arī viņi uzskata, ka mobilizācijai jābūt kā pēdējam solim, pašreizējās krīzes apstākļos pēc būtības tā esot atbalstāma.