VIDEO ⟩ No Latvijas Ārstu biedrības valdes izstājies Stradiņa slimnīcas Covid-19 nodaļas vadītājs

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārsts Kārlis Rācenis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Covid-19 nodaļas vadītājs Kārlis Rācenis uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes, vēsta LTV Ziņu dienests. 

Ārsts skaidroja, ka gan notiekošais valdē, gan atsevišķu valdes locekļu paustie paziņojumi viņam nav pieņemami. Biedrības valdē ir vērojamas dažādas intereses. "Neredzu vairs iespēju tajā efektīvi strādāt. Šī valde ir sevi izsmēlusi," sacīja Rācenis.

Mediķis norādīja, ka viņu arī neapmierinot Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces un atsevišķu citu valdes locekļu rīcība Covid-19 krīzes laikā.

Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka organizācijas valdē ir kopumā 15 locekļi, tostarp biedrības prezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, nefrologs Māris Pļaviņš, anesteziologs-reanimatalogs Roberts Fūrmanis, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis un citi.

Jau ziņots, ka LĀB pieprasījusi veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu". LĀB aicināja valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.

Ar šādu paziņojumu mediķu organizācija nāca klajā otrdien pēc tam, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga Ministru kabineta sēdē pavēstīja, ka VM jau piektdien plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, kas nozīmētu, ka cīņai pret Covid-19 varētu plašā mērogā par samaksu mobilizēt mediķus, arī tos, kas ikdienā ar šādiem pacientiem nestrādā.

Heiberga informēja, ka pavēstes par mobilizāciju varētu saņemt privātās ārstniecības iestādēs strādājošie, kā arī ārpus nozares strādājošās ārstniecības personas. Par pavēstes nepildīšanu laikā, kad ir izsludināta mobilizācija, personai draudētu kriminālatbildība.

Nākamajā dienā Pavļuts paziņoja, ka, pretēji iepriekš iecerētajam, pagaidām tomēr valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu. Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdienas vakarā pēc tikšanās ar LĀB vadību atzina, ka saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru ir kritisks.

Kā informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Valdības vadītājs solīja, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību, jau tuvākajā laikā pārrunās ar veselības ministru un koalīcijas partneriem situāciju un risinājuma variantus.