"Mums ir septiņu dienu darba nedēļa!" Kā pandēmijas apstākļos strādā SPKC darbinieki? (16)

Darba apjoms ir lielāks nekā ikdienā var paveikt

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) galvenie uzdevumi šobrīd ir epidemioloģiskās situācijas Latvijā uzraudzīšana, ietverot aptauju veidošanu, iedzīvotāju uzrunāšanu un papildus informācijas iegūšanu.

Tāpat SPKC ir jāsazinās ar Covid-19 inficētajiem, noskaidrojot, kur inficētais ir bijis un kādas kontaktpersonas ir saticis. "Otrs SPKC viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kontaktpersonu noskaidrošana, informācijas apstrāde, publicēšana e-veselības sistēmā, lai ģimenes ārsti var redzēt attiecīgos datus. Šis ir operatīvais bloks, kas paņem lielāko daļu no mūsu resursiem," sacīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Bez šiem uzdevumiem SPKC nodrošina arī informatīvo tālruni, uz kuru regulāri zvana iedzīvotāji.

"Pāri visam ir informācijas gatavošana, statistikas pārskati un datu analīze, komunicēšana ar citām organizācijām, iestādēm un medijiem," piebilda SPKC pārstāve.

Arāja atzīst, ka šobrīd darba apjoms ir lielāks nekā ikdienā var paveikt. Par SPKC darbinieku noslodzi Arāja stāsta: "Jācer, ka sākoties rudens sezonai, gatavojoties un arī paredzot gadījumu skaitu pieaugumu Latvijā, darbus esam pārstrukturizējuši. Mēs esam iegājuši tādā darba režīmā, ka katru dienu skatāmies, kā varam darbus optimizēt."

Darbinieki var tikt novirzīti uz citām struktūrvienībām

SPKC pārstāve sacīja, ka nepieciešamības gadījumā darbinieki var tikt novirzīti uz citām struktūrvienībām, jo ik dienu tiek atklāti vairāk nekā 2000 Covid-19 inficēšanās gadījumi un vidēji 8000 kontaktpersonas. "Tie ir cipari, ar kuriem mēs rēķināmies ikdienā. Tāpēc, protams, viss iestādes darbs šobrīd atkal ir pakārtots epidemioloģijai," sacīja Ilze Arāja.

Šobrīd daļa darbinieku, kuriem ir nepieciešams strādāt birojā, strādā klātienē, taču daļa darbinieku savus pienākumus var veikt no mājām.

"Mums ir septiņu dienu darba nedēļa, taču mēs skatāmies, dodam brīvdienas un kombinējam klātienes darbu ar neklātienes. Tās variācijas ir dažādas. Tiem, kas strādā sestdienās vai svētdienās, mēs iedodam kādu brīvdienu darba dienās," Arāja atklāja.

Vaicājot par izaicinājumiem, ar kuriem pandēmijas laikā saskaras SPKC darbinieki, Arāja sacīja, ka lielākais izaicinājums ir lielais gadījumu skaits katru dienu. "Covid-19 pandēmija ir primārais, uz ko mēs fokusējamies, līdz ar ko mēs attiecīgi pakārtojam savu ikdienu, novirzot papildspēkus uz aptauju veidošanu, uzturot informatīvo tālruni, uz kuru zvana arvien vairāk cilvēki.

Arī skatāmies, kas notiek reģionos. Arvien vairāk tiek atklāti jauni inficēšanās gadījumi.

Piemēram, ja redzam, ka trīs dienas pēc kārtas tiek atklāti daudz inficēšanās gadījumi Vidzemē, tad attiecīgi darbinieku pienākumi var tikt pārstrukturizēti, lai palīdzētu šim reģionam."

Arāja atklāja, ka vairāku darbinieku pienākumi var mainīties dažu dienu intervālā, ņemot vērā, kāda Covid-19 situācija ir Latvijā. Vaicājot par epidemiologu pienākumiem, SPKC pārstāve sacīja: "Esam optimizējuši epidemiologu uzdodamos jautājumus, ir veikti darbības uzlabojumi gan SPKC, gan NVD, gan ģimenes ārstu pusē. Šobrīd epidemiologiem darbs ir atvieglots, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Arī uzziņa par kontaktpersonām ir uzlabojusies. Piemēram, saslimušais pozitīvu rezultātu saņem plkst. 13. Laboratorija mums paziņo nākamajā dienā līdz 8 vai 9 no rīta. Līdz ar to mēs par saslimušo uzzināsim tikai rīt. Bet saslimušais jau šobrīd ir sazinājies ar darba devēju. Informācija jau ir apstrādāta un ģimenes ārsts būs informēts par inficēto."

No SPKC aizgājuši vairāk nekā 10 darbinieki, arī pieredzējuši speciālisti

Kopš 2020.gada sākuma darba attiecības ar SPKC pārtraukuši 14 darbinieki, iepriekš vēstīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Tikmēr kopš 2021. gada sākuma SPKC pametuši trīs darbinieki.

Tika arī ziņots, ka centrā sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits. Algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu.

Atlūgumu uzrakstīja arī Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes.

Viņa Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.

Portālam "Apollo.lv" Elīna Dimiņa atklāja: "Kopš pandēmijas sākuma tā ir bijusi iestāde, kurai bijis jāiznes liela daļa ikdienas darba smaguma par visiem jautājumiem, kas skar Covid-19. Pati šobrīd intervijas par savu darba pieredzi SPKC nesniedzu. Darbu valsts pārvaldē pametu personisku iemeslu vadīta un milzīgā darba slodze vai apstākļi SPKC nebija nozīmīgi cēloņi."

Savukārt, epidemiologs Ņikita Trojanskis paņēma gadu ilgu bezalgas atvaļinājumu.Viņš atzina, ka SPKC bija milzīgs darba apjoms un garas darba stundas, arī brīvdienās. Viņš gan rēķinājās, ka jaunajā darbā būs tāpat. Tomēr Vakcinācijas birojā komunikācijas asistentam tika solīta 2100 eiro alga, kamēr SPKC viņš saņēma 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Valdība janvārī SPKC darba spēju stiprināšanai piešķīra papildu 366 300 eiro. Ar šo naudas summu no 1. februāra līdz 30. jūnijam plānots piesaistīt papildu darbiniekus, kuri nodrošinātu SPKC atbalstu epidemioloģiskās izmeklēšanas procesā.

SPKC vadība atzina, ka, ņemot vērā Covid-19 inficēto pacientu skaita pieaugumu, ar pašreizējiem resursiem nevar nodrošināt pietiekami ātru un efektīvu Covid-19 slimnieku aptaujāšanu un kontaktpersonu apzināšanu.

Tas savukārt ietekmējot kopējā epidemioloģiskās izmeklēšanas procesa kvalitāti, operatīvu infekcijas perēkļu identificēšanu un lokalizēšanu, kas ir ļoti būtiski Covid-19 infekcijas ierobežošanai.

Runājot ar SPKC pārstāvi kādu laiku pēc tam, kad aizgājuši vairāki darbinieki, Ilze Arāja stāstīja: "Nevarētu teikt, ka gada sākumā ļoti daudz darbinieki aizgāja prom. Bija darbinieki, kas aizgāja prom karjeras iespēju dēļ starptautiskajās institūcijās.

Bija tādi, kas bija aizgāja citu iemeslu dēļ, piemēram, devās pensijā. Protams, ir nākuši klāt jauni darbinieki un ir iekļāvušies kopējā darbībā, bet jāsaka, ka atsaucība uz darba sludinājumiem, ar kuru palīdzību meklējam, piemēram, epidemiologus, ir neliela, tāpēc dažkārt izsludinām atkārtoti."

Par kūtro pieteikšanos specifiskiem amatiem Arāja atklāja, ka viens iemesls varētu būt tas, ka Latvijā nav daudz šādu speciālistu. "Ir arī tādi, kas piesakās bez attiecīgās izglītības. Otrs iemesls, iespējams, ir atalgojums. Tāpat arī izskanējusī informācija par darba apjomu SPKC, iespējams, ir ietekmējusi šo situāciju," komentē Arāja.

Kopš 2020. gada SPKC darbu sākuši vairāk darbinieki, nekā aizgājuši

Gan šogad, gan pērn ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) darba attiecības sākuši vairāk darbinieki, nekā aizgājuši, informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Šogad līdz šim SPKC pametuši trīs darbinieki, savukārt seši sākuši darbu centrā. Tikmēr pērn darba attiecības ar centru pārtraukuši 14 darbinieki, tomēr darbā paņemti 19.

Šo 14 darbinieku septiņi bijuši no epidemioloģiskā bloka. Tāpat no visiem 14, kas kas pērn aizgāja no SPKC, vairāki aizgāja pensijā, savukārt atsevišķi strādājošie sāka darbu epidemioloģijas sfērā ārzemēs vai pārgāja uz citu veselības sistēmas iestādi, vai izbeidza darba attiecības veselības problēmu dēļ.