T, 10.08.2022.

Aizsilniece negrasās atkāpties no LĀB prezidentes amata. Uzsver, ka viņu neievēlēja Pavļuts vai Fūrmanis

LETA
Aizsilniece negrasās atkāpties no LĀB prezidentes amata. Uzsver, ka viņu neievēlēja Pavļuts vai Fūrmanis
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 24
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece pašlaik negrasās pamest organizācijas vadību, uzsverot, ka viņu "amatā ievēlēja Latvijas ārsti, nevis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) vai LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis", tādēļ ārstiem arī būtu jālemj par viņas turpmāko darbību LĀB.

"Kopš manas ievēlēšanas LĀB prezidentes amatā, biedru skaits no 1500 ir audzis līdz nepilniem 3000. Tas, ka šo trīs gadu laikā cilvēki ir iestājušies biedrībā, kaut ko nozīmē," , aģentūrai LETA sacīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, komentējot pret viņu vērsto kritiku.

Viņa neesot pret ārkārtas valdes sēdi, kas sasaukta 2.novembrī pēc Fūrmaņa iniciatīvas, kā arī vajadzības gadījumā varot tikt organizētas ārkārtas vēlēšanas.

"Man pat būtu vienkāršāk, ja vēlēšanas notiktu, jo mans plāns bija būt biedrības prezidentei vienu ciklu. Mans mērķis, piekrītot šim amatam, bija mainīt attieksmi pret LĀB, paplašināt biedru skaitu, un lai valsts budžetā veselības aprūpei būtu finansējuma pieaugums.

Kopā ar kolēģiem, neatlaidīgi un mērķtiecīgi strādājot, mums ir izdevies panākt finansējuma pieaugumu, lai visiem veselības aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem - ārstiem, rezidentiem, ārstu palīgiem, māsām un viņu palīgiem, kā arī tehniskajiem darbiniekiem - varētu samaksāt jēdzīgu algu par viņu padarīto," sacīja Aizsilniece.

LĀB prezidente atgādināja, ka pirms trīs gadiem Latvijā viena cilvēka veselības aprūpei gadā bija atvēlēti nepilni 800 eiro, nākamgad tie būšot jau gandrīz 1500 eiro gadā, kas tāpat būšot mazākais finansējums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur šim mērķim esot atvēlēti vidēji 2500 eiro, Vācijā - ap 5000 eiro. Aizsilniece domā, ka "normālai cilvēka veselības aprūpei" gadā vajadzētu vismaz 2000 eiro.

"Es nevaru būt godīga ārste, ja es nevaru saviem pacientiem sniegt palīdzību, izrakstīt mūsdienīgas zāles, piemēram, sirds mazspējas gadījumā, es nevaru aizsūtīt uz onkoloģijas klīniku, kur viņam būs pieejama moderna ārstēšana. Ja es zinu, ka Latvijas valsts neapmaksā šos pakalpojumus, tad man ir jāmeklē sponsori, kas var ziedot naudu, lai šie pacienti var saņemt atbilstošu ārstēšanu citās valstīs vai iegādāties medikamentus par privātiem līdzekļiem. Runa jau nav tikai par algu, bet arī par to, cik līdzekļu Latvijā pacientam ir pieejami, lai cilvēkus Latvijā varētu mūsdienīgi izmeklēt un ārstēt," esošo situāciju veselības aprūpē raksturoja Aizsilniece.

Viņa uzskata, ka Latvijā nav pareizi aprēķināts tas, cik pacientus var ārstēt viens ārsts, aprūpēt viena māsa, tādēļ pats svarīgākais medicīnā - saruna ar pacientu nenotiek, jo darbinieku ir tik maz, ka viņiem tam nav laika.

"Ja mani rūpētu amati, tad es ietu politikā par ministri vai ko citu darītu. Es gribu normāli dzīvot savā zemē, un lai es un mani kolēģi varam mūsdienīgi ārstēt savus pacientus," klāstīja Aizsilniece.

Runājot par LĀB prasību pēc veselības ministra Pavļuta demisijas, Aizsilniece norādīja, ka par tās uzturēšanu lems LĀB valde. Viņa akcentēja, ka veselības ministra demisijas prasību atbalsta ne tikai LĀB, bet arī citas medicīnas darbiniekus apvienojošās nevaldības organizācijas.

LETA jau ziņoja, ka LĀB pieprasīja veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Vēlāk demisijas pieprasījumam pievienojās arī Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vairāku dienu garumā organizēja tikšanās ar LĀB un citām mediķu organizācijām, veselības ministru, koalīcijas partneriem, kā arī visiem iesaistītajiem vakar notika kopīga sanāksme. Pēc tās Kariņš paziņoja, ka Pavļuts ir apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus, un premjers lēmis ļaut ministram turpināt strādāt.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu