Valkas novadā autobuss uz tā centru kursē tikai reizi nedēļā. Pārvadātāji brīdina par pakalpojuma pārtraukšanu reģionos

Autobuss. Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Autobuss no novada uz novada centru – vienu reizi nedēļā. Šāda situācija liedz Valkas pusē dzīvojošajiem normāli nokļūt pilsētā, lai apmeklētu ārstus, skolas, bērnudārzus, kā arī veikalus, tāpēc iedzīvotāji lūdz nodrošināt regulārus papildus reisus. Tikmēr pasažieru pārvadātāji brīdina par pakalpojuma pārtraukšanu reģionos nepietiekamā finansējuma dēļ, vēsta raidījums "Reģioni Krustpunktā". 

Valkas novadā, kas atrodas Igaunijas pierobežā, aktualizēta problēma, ka pagastu iedzīvotājiem trūkst sabiedriskā transporta iespēju nokļūt uz novada centru. Valkas novada dome jau ne reizi vien vērsusies Satiksmes ministrijā un Autotransporta direkcijā.

Valkā ir arī darbaspēka deficīts gan ražošanā, gan tirdzniecībā. Jau tagad ir cilvēki, kuri no Gaujienas un Zvārtavas dažādos veidos nokļūst uz darbu, bet ir bezdarbnieki, kuriem tieši sabiedriskais transports dotu iespēju atgriezties darba tirgū.

Valkas pagasta pārvaldes vadītāja Ligita Sīmane atzina, ka situācija ar autotransportu ir ļoti slikta.

"Caur Sēļiem nāk no Kalnaines tikai viens autobuss, tas ir ceturtdienās un tas ir pulksten 9, un atpakaļ viņš iet vēlu pēcpusdienā, kur iedzīvotājiem nav reāli iespējams aizbraukt uz novada centru, lai izdarītu kaut kādus savus darbus. Ir arī tāda situācija, ka ir skolēnu brīvdienas, vasaras brīvdienas, nav arī, ar ko bērnus uz bērnudārzu aizvest un nogādāt. Tāpat arī cilvēki netiek ne pie ārstiem," viņa sacīja.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) uzsvēra, ka šī nav jauna problēma, tā gaidot risinājumu jau gadiem, taču Covid-19 laiks to vēl vairāk saasinājis, jo skolēnu autobusos citus pasažierus vairs nedrīkst uzņemt un arī vieglajā transportlīdzeklī nedrīkst braukt vairāki cilvēki no dažādām mājsaimniecībām.

Krauklis paskaidroja: "Cilvēki bija iemanījušies kaut kādā veidā līdz tai Valkai tomēr nokļūt. Vai nu kooperējoties un sēžot vienā mašīnā ar kaimiņiem, vai arī neformāli viņi tika paņemti skolēnu autobusā, īpaši mēs zinām, tur viena kārtīga tantiņa, viņai jātiek uz Valku, nu, "pievēra acis".

Taču tagad tas nav iespējams. Un tagad situācija, ka faktiski no Zvārtavas pagasta un daļas Valkas pagasta Valkā var nonākt tikai ceturtdienas pēcpusdienās un sestdienās.

Tā tiem cilvēkiem rada reālas problēmas, jo tomēr jau tā visa dzīve saistās ar novada centru. Tādēļ mēs esam atkārtoti, nu jau astoto vai devīto reizi, vērsušies Autotransporta direkcijā ar lūgumu steidzami atvērt šādu maršrutu. Kaut vai divreiz nedēļā, bet saprātīgos laikos. Tā, lai no rīta cilvēki tiek [turp] un pēcpusdienās tiek atpakaļ."

Sīmane pauda: "Mūsu piedāvājums ir piesaistīt SIA "VTU Valmieras" pilsētas autobusu, kurš kursē pa pilsētu.

Mēs gribētu lūgt viņiem, lai vismaz četras reizes nedēļā viņi no rīta varētu pēc astoņiem būt šeit un tad braukt apli un aizbraukt arī līdz otram pagasta centram – Lugažiem, kur arī ir tāda pati situācija, ka tikai ceturtdienās kursē autobuss. Un arī tur ir veci ļaudis, cilvēki, kam vajadzētu tikt pie ārstiem. Un pēcpusdienā mēs gribētu, lai autobuss pēc pusčetriem nākt atpakaļ."

Pēdējo gadu tendences gan iedzīvotāju skaita izmaiņās reģionos, gan sabiedriskā transporta lietošanas paradumos parāda, ka autobusu izmantošana arvien sarūk. Bet, lai saglabātu pārvietošanās iespējas, jau izveidots pilotprojekts "Transports pēc pieprasījuma" un "nulles biļetes cenas" ieviešana vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu.

Arī transporta nozari pārstāvošās organizācijas saka – sabiedrisko autobusu popularitāte pamazām noplok un jādomā par jauniem risinājumiem, īpaši, mazāk apdzīvotās teritorijās.

Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš skaidroja: "Attiecībā uz reģionālo satiksmi un apdzīvotību jāatzīst, ka, protams, mēs redzam, ka pēdējos gadus cilvēku dzīvesvietas tendences ir virzīties tuvāk lielajām pilsētām.

Tas nozīmē, ka lauku teritorijās iedzīvotāju skaits paliek mazāks un arī cilvēki kopumā noveco, līdz ar to vajadzības pārvietoties mainās. Ja agrāk tas vairāk bija saistīts ar darba vietām vai skolām, tad tagad tas vairāk saistīts ar sociālo pakalpojumu saņemšanu vai iepirkšanos. Un šeit mēs saskatām potenciālu vai nu transportam pēc pieprasījuma, vai reiss pēc pieprasījuma – tie ir divi dažādi modeļi."

Godiņš arī norādīja: "Otrs variants, ko izmanto arī pietiekami daudz skandināvu valstis, kur iesaistās arī pašvaldības, ir transports pēc pieprasījuma – vai nu sociālie dienesti vai tamlīdzīgi nodrošina cilvēkiem transportu tanī brīdī, kad tam cilvēkam tas ir nepieciešams. Vai nu uz pašvaldības iestādēm vai valsts iestādēm vai pēc pakalpojumiem.

Šis ir virziens, kas noteikti attīstīsies, un es neizslēdzu arī, ka mums palielināsies reisu skaits un maršrutu skaits, kur būs transports bez maksas.

Mēs redzam, ka šobrīd pirmie 15 maršruti uzrāda statistikā pasažieru skaita pieaugumu, tas nozīmē, ka viena daļa cilvēku tiešām ir gatavi braukt biežāk ar sabiedrisko transportu, ja nav par to jāmaksā.

Valkā ir darbaspēka deficīts gan ražošanā, gan tirdzniecībā – brīvās darbavietas pierobežas pilsētā ir, iespēja nodrošināt darbiniekus ar dzīvesvietu, kas ir problēma citās pilsētās, arī šeit ir, un ir arī strādātgribētāji ir, taču trūkst iespējas nokļūt uz darbu un atpakaļ.

Valkas pagasta pārvaldes vadītāja Ligita Sīmane teica: "Mums šeit ir arī brīvi dzīvokļi, kur tieši tāpēc arī negrib nākt dzīvot jaunieši, jo tā nokļūšana uz darbu - visiem jau nav mašīnas. Un šeit ir arī kokzāģētava tepat blakus, kur arī strādniekiem ir problēma nokļūt gan uz darbu, gan uz māju. Tad viņi vasarā ar riteņiem brauc, bet nu ziema ir ziema. "

To, ka pilsētā tiešām ir brīvas vakances un tās gaida darbiniekus, apliecināja arī Valkas novada domes vadītājs: "Vienos no pamatveidiem, kā cilvēkiem palikt dzīvot laukos, ir tas, ka tu dzīvo laukos, savā lauku vidē, varbūt tev ir tāda piemājas saimniecība, kaut ko piepelni klāt, bet pamatdarbs tev ir pilsētā. Un pilsētā tiešām ir vakances, īpaši, ja mēs runājam par tādiem pārdevējiem, šuvējiem un vēl vairākas citas profesijas, protams, arī būvnieki, un ne jau katrai ģimenei ir divas automašīnas un ne katrai ģimenei vispār ir automašīna."

Aktuālākās ziņas