FOTO ⟩ Brutāla vardarbība un sociālā nevienlīdzība. Kā korejiešu seriāls "Squid Game" kļuva par fenomenu visā pasaulē? (7)

Seriāla "Squid Game" pamatā ir ideja par bērnu spēlēm, kuras spēlē pieaugušie uz milzu naudu vai savu dzīvību. Visiem 456 dalībniekiem ir finansiālas problēmas, tādēļ viņiem ir jāizmēģina spēki dažādās spēlēs, sākot ar iešanu pāri nāvējošam stikla tiltam, stikla bumbiņu spēli, beidzot ar "Sarkano gaismu, zaļo gaismu", kur pēc tam, kad lelle pagriežas, tā nogalina katru, kurš tajā mirklī ir pakustējies.

Uzvarētājs tiek pie naudas balvas vairāku miljardu dolāru vērtībā, bet pārējie mirst. Interesanti, ka korejiešu režisoram un scenāristam Hvanam Tonhjokam laikā, kad radās ideja par šādu seriālu, 2008. gadā pēc ekonomiskās krīzes pašam bija milzu naudas problēmas, turklāt viņam bija lieli parādi.

Tikai ap 2019. gadu par seriālu ieinteresējās "Netflix", piešķirot "zaļo gaismu" seriāla tapšanai. "Squid Game" fenomenālo panākumu pamatā ir daudzu elementu summa – platformā "TikTok" izveidotie video par seriāla tematiku, dalīšanās kultūra sociālajos tīklos, vēlme piederēt pie globālas fanu kopienas, sociālā kritika par cilvēku nevienlīdzību, pandēmijas graujošā ietekme uz ieņēmumiem.

Sevišķi populārs kļuvis arī vizuāli iespaidīgais seriāla varoņu stils ar košām krāsām, noteiktu simboliku un, protams, vardarbības estētika uz ekrāna, kas, cerams, netiks īstenota dzīvē ārpus ekrāna.

Lai arī seriāla galvenā varoņa stāsts ir izdomāts, tajā ir atsauces uz 2009. gada vardarbīgajām sadursmēm starp automašīnu ražotāju "Ssangyong" un 1000 darbiniekiem. Streikojošie strādnieki 77 dienas protestēja, kā rezultātā trīsdesmit streikotāji un daži no viņu dzīvesbiedriem zaudēja dzīvību. Daudzi mira pašnāvības rezultātā, taču citi streika un tā seku laikā.

Seriāla varoņu tērpu nozīme

Visi seriāla dalībnieki valkā identiskus zaļus treniņtērpus, un viņu spēlētāja numurs ir vienīgā atšķirības iezīme uz tērpiem. Dalībnieki valkā baltas kedas un T-kreklus, uz kuriem arī ir attēloti dalībnieku numuri.

Seriāla "Squid Game" direktors Hvans Tonhjoks izvēlējās zaļos treniņtērpus, jo viņš atcerējās, ka tādus vilka pamatskolā.

Savukārt spēles darbinieki valkā vienotus rozā kombinezonus ar kapuci un melnu masku, uz kuras ir trīsstūra, apļa vai kvadrāta simbols. Darbinieku formastērpi bija iedvesmoti no rūpnīcas strādnieku attēliem, ar kuriem Hvans bija saskāries, izstrādājot darbinieku izskatu kopā ar kostīmu direktoru. Viņš sākotnēji bija paredzējis, ka darbinieki valkās skautu tērpus.

Tēlu izskata vienveidības mērķis ir simbolizēt individualitātes un personības neitralitāti. Kinožurnālam "Cine21" režisors Hvans par vienveidību sacīja: "Mēs pievērsām uzmanību krāsu kontrastam, jo spēlētāji un darbinieki valkā komandas formas."

Seriāla galvenā būtība un atainotās problēmas sabiedrībā

Seriāls vēsta par vairākām tēmām un reālās dzīves problēmām, piemēram, ekonomisko krīzi, šķiru šķelšanos, kapitālismu, "steigas kultūru" un, pats galvenais, domāšanu par savu izdzīvošanu augstāk par jebko.

Tā kā seriālā spēles ir izstrādātas tā, lai katrā posmā tiktu izslēgti dalībnieki, zaudētāji tiek nogalināti. Tas izceļ neiedomājamo varoņu tēlus, kuri darba jebko, lai izdzīvotu.

Seriāls parāda, ka sabiedrības elitei nav sirdsapziņas pārmetumu, kontrolējot citu cilvēku dzīvi. Seriālā atainots, ka elitei ir prieks skatīties, kā spēles dalībnieki viens otru nogalina.

Seriāla varoņi nāk no dažādām vidēm, un daudzi no viņiem kādā brīdī tiek pakļauti diskriminācijai. Neatkarīgi no tā, vai tas ir dzimums, vecums, etniskā piederība vai tautība, spēles atklāj sabiedrības neglīto pusi.

Stāsts ir vērsts uz nabadzīgiem cilvēkiem, jo seriālā piedalās tēli, kas ir atkarīgi no azartspēlēm, ir strādnieks no Pakistānas, uzņēmējs un pat noziedznieks.

Drāmas seriālā atainotais sižets un tēli ir pietiekami, lai par seriālu ilgi atcerētos cilvēki. Tomēr ir vēl viens faktors, kas palielina tā plašo popularitāti. Tas ir fakts, ka daži no šova elementiem ir kļuvuši par popkultūras sastāvdaļu, un tas ir noticis, izmantojot sociālo tīklu ierakstus, videoklipus un tendences.

Šīs ir tikai dažās reālās pasaules problēmas, kas iekļautas "Squid Game" seriālā. Tas nekādā veidā nenozīmē, ka šīs problēmas ir raksturīgas tikai Dienvidkorejai. Lai gan dažas detaļas var būt specifiskas, tās ir visai globālas problēmas. Tas viss liecina par to, ka "Squid Game" gudri risina attiecīgās sociālās problēmas, kas ir salīdzināmas un aktuālas visā pasaulē.

Kāpēc "Squid Game" ir kļuvis par fenomenu?

Korejiešu drāmu tās translēšanas pirmajās 28 dienās noskatījās 111 miljoni lietotāju, nobīdot no pirmās pozīcijas amerikāņu daudzsēriju drāmu "Bridgerton" (82 miljoni). "Netflix" savā statistikā ņem vērā ikvienu skatījumu, kas ir vismaz divas minūtes ilgs.

Straumēšanas vietnes "Netflix" galvenais izpilddirektors Āzijā Kims Minjongs saka, ka seriāla panākumi pārspēj vispārdrošākos sapņus: "Kad 2015. gadā pirmo reizi sākām ieguldīt Korejas seriālos un filmās, zinājām, ka vēlamies veidot pasaules klases stāstus Korejiešu satura cienītājiem Āzijā un pasaulē."

Seriāla veiksmes stāsts slēpjas sižeta intensitātē un spriedzē, ko papildina krietna deva brutalitātes.

Āzijas "Netflix" satura viceprezidents Kima pienākumos ietilpst "Netflix" vispārējā satura pārraudzība Japānā, Dienvidkorejā, Taivānā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Nesen intervijā laikrakstam "The Hollywood Reporter" Kims atklāja: "Iemesls, kāpēc seriālam "Squid Game" ir tik liela nozīme, ir fakts, ka tas ir lielisks pierādījums tam, ka mūsu starptautiskā stratēģija ir bijusi pareiza."

Par seriāla fenomenu Āzijas "Netflix" satura viceprezidents sacīja: "Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka vietējie autentiskie šovi būs vispopulārākie, tāpēc seriāls, kas stāsta par patiesi autentiskām korejiešu spēlēm un varoņiem, kļūst patiesi populāra ne tikai Korejā, bet arī visā pasaulē. Tas mums ir tik aizraujošs brīdis."

Lai gan Kims atzina, ka seriāla panākumi ir bijuši sirreāli, viņš aprakstīja dažus elementus, kas seriālu padarījis par globālu fenomenu. Viņš uzskata, ka šis žanrs ir izpelnījies lielu atzinību, taču tieši spēļu vienkāršība ļāva pat tiem, kas nebija pazīstami ar bērnu spēlēm, "tās izbaudīt".

Kims par seriālu sacīja: ""Squid Game" ir daudz tādu neaizmirstamu mirkļu, ar kuriem cilvēki var spēlēties un kas veicina sarunu. Es domāju, ka tas bija vēl viens faktors."

Āzijas "Netflix" satura viceprezidents arī minēja, ka seriāla būtība ir tas, kādā veidā tiek atainota sociālās netaisnības – finansiālā nevienlīdzība, dzimums un citi jautājumi. 

"Šīs sociālās netaisnības problēmas nav tikai korejiešu problēmas. Ar tām cīnās visā pasaulē. Šie elementi radīja spēcīgu rezonansi arī ārpus Korejas," sacīja Minjongs.

Intervijas noslēgumā Kims pauda cerību, ka ar šī seriāla palīdzību varēs atspēkot to, ka "korejiešu drāmas ir tikai par smuku vīriešu un skaistu sieviešu iemīlēšanos". "Squid Game" ietekme neapšaubāmi ir palielinājusi interesi par korejiešu saturu. Kims gan neatklāj informāciju par saviem nākamajiem projektiem.

Halovīna pasākumos skolēniem aizliedz ģērbties tēlu tērpos

ASV Ņujorkas štata ziemeļdaļas skolu pārvalde aizliedza skolēniem gaidāmajos Halovīna pasākumos ģērbties seriāla "Squid Game" tēlu tērpos, raizējoties, ka tādējādi var tikt glorificēta vardarbība.

Kā teikts vēstulē, ko skolēnu vecākiem nosūtījusi Fejetvillas-Menliusas rajona skolu pārvalde, izdzīvošanas drāmas "Squid Game" tēlu tērpi un maskas Halovīna pasākumos nav vēlami.

"Mūsu direktori vēlas, lai tas mūsu ģimenēm būtu skaidrs - skolēniem nebūtu piemēroti Halovīna pasākumos atrasties šī seriāla tēlu tērpos potenciāli vardarbīgo vēstījumu dēļ, kas ir saistīti ar šiem tērpiem," vēstulē medijiem skaidroja rajona pārvaldes superintendants Kreigs Taiss.

Atbilstoši skolu vadlīnijām "tērpi nedrīkst būt pārāk šausmīgi vai biedējoši, lai nenobiedētu jaunākos skolēnus", viņš atgādināja.

Daži skolēni mēdz atdarināt seriālā redzamās spēles, norādīja Taiss.

Viņš pauda cerību, ka vecāki skaidros skolas vēstījumu, ka "spēles, kas tiek asociētas ar vardarbīgu uzvedību, nav piemērotas starpbrīžiem".

"Squid Game" kļuvis par straumēšanas platformas "Netflix" populārāko seriālu. Četru nedēļu laikā kopš septembra vidus tas skatīts 142 miljonos mājsaimniecību.

"Netflix" šomēnes investoriem apliecināja, ka produkti ar seriāla motīviem ir ceļā uz veikaliem.

Arī Anglijā skolu vadītāji brīdinājuši vecākus, ka bērni atdarina spēles no seriāla, kas ir paredzēts nobriedušiem skatītājiem, šomēnes vēstīja mediji.

No revolucionāra kultūras eksporta trūkuma līdz globālai reakcijai un atbalstam

Laikraksts "The New York Times" vēsta, ka Dienvidkorejas kino veidotāji jau sen ir satraukti par revolucionāra kultūras eksporta trūkumu. Gadu desmitiem valsts reputāciju noteica tās automašīnas un mobilie tālruņi no tādiem uzņēmumiem kā "Hyundai" un "LG", savukārt filmas, TV šovus un mūziku pārsvarā patērēja reģionālā auditorija. Taču šobrīd tādi Korejiešu kultūras fenomeni, kā "Blackpink", seriāls "Squid Game" un tādas godalgotas filmas kā "Parasite" ir tikpat visuresošas kā jebkurš "Samsung" viedtālrunis.

Tāpat kā Dienvidkoreja aizņēmās no Japānas un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai attīstītu savas ražošanas spējas, valsts režisori un producenti apgalvo, ka viņi gadiem ilgi ir pētījuši Holivudu un citus izklaides centrus, pieņemot un pilnveidojot formulas.

Dažu pēdējo gadu laikā Dienvidkoreja šokēja pasauli ar filmu "Parasite" – pirmo filmu svešvalodā, kas ieguvusi uzvarējusi AVS Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Saskaņā ar uzņēmuma datiem "Netflix" dažu pēdējo gadu laikā ir ieviesis 80 korejiešu filmas un TV šovus, kas ir daudz vairāk, nekā tas būtu gaidāms, uzsākot pakalpojumu Dienvidkorejā 2016. gadā.

"Kad mēs veidojām "Mr.Sunshine", "Crash Landing on You" un "Sweet Home", mēs nedomājām par globālu reakciju," sacīja Jangs, kurš strādāja par līdzproducentu visos trīs populārākajos Korejas "Netflix" šovos.

"Mēs vienkārši centāmies tos padarīt pēc iespējas interesantākus un saturīgākus. Tā ir pasaule, kas ir sākusi saprast un identificēties ar emocionālajiem pārdzīvojumiem, ko esam radījuši," viņš piebilda.

Pieaugošais pieprasījums pēc korejiešu izklaides ir iedvesmojis neatkarīgus cilvēkus, piemēram, Seo Džeavonu, kurš kopā ar sievu rakstīja filmas "Bulgasal" scenāriju. Seo sacīja, ka viņa paaudze piedzīvoja tādus TV hitus kā "The Six Million Dollar Man" un "Miami Vice". "Kad tādi īpašie straumēšanas pakalpojumi kā "Netflix" ieradās ar revolūciju TV šovu izplatīšanā, mēs bijām gatavi konkurēt," viņš sacīja.