Migrantu krīze ⟩ Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir samērā stabila. Robežsargi ir gatavi rīkoties

Lai gan katru dienu robežu mēģina šķērsot daži desmiti imigrantu, viņiem Latvijā nav izdevies iekļūt. Izņēmums ir tie gadījumi, kad robežsargi humānu iemeslu dēļ nav lieguši šķērsot robežu. Pagājušā nedēļā tādas bija septiņas personas.

"Patlaban ir nosacīta stabilitāte," uzsvēra Pujāts.

Pujāts skaidroja, ka patlaban personāla resursi uz robežas ir pietiekami, jo palīdzību jau vairākus mēnešus sniedz Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija.

"Reaģēsim atbilstoši situācijai. Ja situācija kļūs saspringtāka, tad prasīsim lielākus resursus," piebilda Pujāts.

Robežsardze sadarbībā ar partneriem ir modelējusi scenārijus kā rīkoties, ja situācija pasliktinās. "Turpināsim veikt pasākumus atbilstoši ārkārtējai situācijai," norādīja Pujāts.

Nekādas provokācijas uz Latvijas robežas pēdējā laikā nav novērotas. Arī bruņotu kaimiņvalsts varas pārstāvju klātbūtne ir novērota mazāka nekā iepriekš. Tāpat no cilvēku puses nav konstatēta līdz šim uzbūvētā dzeloņstiepļu žoga bojāšana.

Pēdējā laikā arī vairs nav novērotas imigrantu grupas, kuras ilgstoši uzturētos robežas tuvumā.

Pujāts arī atgādināja, ka Latvijas situācija nedaudz atšķiras no Polijas. Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā ir dabiski šķēršļi, kas apgrūtina pārvietošanos - purvi, Daugavas upe un ezeri. Tāpat ģeogrāfiski Latvija nav tik izdevīgā maršrutā, jo pamatā imigrantiem mērķis ir nokļūt Vācijā un Polija ir taisnākais maršruts kā tur nokļūt.

"Nokļūstot Latvijā un Lietuvā viņiem savus plānus ir diezgan sarežģīti realizēt, jo viņi tiek aizturēti, ievietoti aizturēšanas centros un atgriezti uz izcelsmes valstīm.

Mūkot no Latvijas ir jāšķērso Lietuva un Polija, kur robežsargi efektīvi strādā. Tāpat mūsu atturēšanas pasākumi ir diezgan efektīvi," norādīja Pujāts.

Jau ziņots, ka sociālajos tīklos pirmdien izplatās videoieraksti, kas liecina, ka simtiem vai pat tūkstošiem migrantu kolonna gar Baltkrievijas automaģistrāli plūst Polijas robežas virzienā.

Tāds skats fiksēts Baltkrievijas Grodņas apgabalā, netālu no Kužnicas-Bruzgu robežkontroles punkta uz šosejas, kas no Minskas ved Bjalistokas virzienā.

Šo informāciju apstiprinājis arī Polijas drošības dienestu pārstāvis Staņislavs Žarins, piebilzdams, ka migrantu kolonnu apsargā un tās virzību kontrolē Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki.

Kā norādījis Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs, saskaņā ar dažādu avotu informāciju Baltkrievijā Polijas robežas tuvumā varētu atrasties no 1000 līdz 5000 migrantu. Pēc viņa teiktā, ziņas par migrantu koncentrēšanos pie robežas saņemtas jau nedēļas nogalē un arī Lietuvas robežsardze gatavojas jebkādai iespējamajai notikumu attīstībai, pārdislocējot spēkus.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.

Kopš 10. augusta kopumā no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 2156 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas nelikumīga šķērsošana nav liegta 62 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 414 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.