FOTO un VIDEO ⟩ Spriedze uz Polijas-Baltkrievijas robežas turpina eskalēties (23)

Sociālajos tīklos pirmdien izplatījās videoieraksti, kas liecināja, ka tūkstošiem liela migrantu kolonna gar Baltkrievijas automaģistrāli plūst Polijas robežas virzienā. Skats fiksēts Baltkrievijas Grodņas apgabalā, netālu no Kužnicas-Bruzgu robežkontroles punkta uz šosejas, kas no Minskas ved Bjalistokas virzienā.

Here we go. Kuznica-Bruzgi border crossing between Belarus and Poland. pic.twitter.com/Ka32unWnYi

— Tadeusz Giczan (@TadeuszGiczan) November 8, 2021

Šo informāciju apstiprinājis arī Polijas drošības dienestu pārstāvis Staņislavs Žarins, piebilzdams, ka migrantu kolonnā ir lielākoties jauni cilvēki, to apsargā un tās virzību kontrolē Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Viņš brīdinājis, ka tas "var izvērsties līdz šim brīdim lielākajā mēģinājumā iekļūt Polijā ar spēku".

Tvitera lietotāji ziņo, ka gar šoseju izvietoti bruņoti Baltkrievijas robežsargi ar suņiem, kas migrantus pirms robežas dzen meža virzienā.

Aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks paziņojis, ka 12 000 Polijas karavīru izsludināta paaugstināta gatavība un viņi ir gatavi aizstāvēt valsts robežu.

See what’s happening at the border with #Poland. Unbelievable pic.twitter.com/03kgq7z0fw

— Hanna Liubakova (@HannaLiubakova) November 8, 2021

"Polijas robeža nav tikai līnija uz kartes, robeža ir svēta - par to ir izlietas poļu asinis,"

sociālajā tīklā "Facebook" raksta premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Kā norādījis Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) vadītājs Rustams Ļubajevs, saskaņā ar dažādu avotu informāciju Baltkrievijā Polijas robežas tuvumā varētu atrasties no 1000 līdz 5000 migrantu.

Migrantu pūlim sasniedzot Polijas-Baltkrievijas robežu izvērsās grautiņi. Tika iznīcināts stiepļu žogs uz  robežas un cilvēki skandēja "Vācija", vēsta medijs "NEXTA".

⚡️Migrants have destroyed the barbed wire fence and are shouting "Germany". #Polish border guards cover the hole with a human shield.@franakviacorka @PavelLatushka @A_Shraibman @Tsihanouskaya pic.twitter.com/k9CD256UFP

— NEXTA (@nexta_tv) November 8, 2021

Eksperts no Lietuvas: Tas ir mēģinājums sanaidot Varšavu un Briseli

Milzīga migrantu pūļa ierašanās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju atgādina apzināti organizētu televīzijas šovu, kas iecerēts kā mēģinājums sanaidot Varšavu un Briseli, uzskata neatkarīgais lietuviešu analītiķis Marjus Laurinavičs.

"Šāds paņēmiens, ka tiek izmantoti nevis atsevišķi migranti, bet grupas, ir zināms no citām valstīm - kādēļ gan lai to neizvēlētos Baltkrievijas režīms?

Tas ir uzbrukums, kas vērsts pret visu Eiropas Savienību, turklāt demonstratīvs uzbrukums, jo šai pārgājienā iesaistīti bruņoti cilvēki formastērpos," atzinis eksperts.

Pēc viņa sacītā, lai gan kurdu migranti sociālajos tīklos raksta, ka lēmumu doties uz Polijas robežu pieņēmuši patstāvīgi, ir skaidrs, ka galvenās uzbrukuma rīkotājas ir Krievija un Baltkrievija, un Eiropas Savienībai būtu uz to "jāsāk reaģēt".

"Būtībā šo uzbrukumu rīko Krievija, tikai ar Baltkrievijas rokām.

Starp šiem režīmiem nav nekādas atšķirības, bet Eiropas Savienībai tiek demonstrēts, ka tie var darīt, ko vien grib. (..) Netiek pat slēpts, ka to dara Minskas režīma amatpersonas," izteicies analītiķis.

Viņaprāt, notiekošais vērsts uz to, lai uzkurinātu emocijas un padziļinātu nesaskaņas starp ES un Poliju, ņemot vērā, ka Varšava ne vienmēr piekrīt Briseles politikai.

Tikmēr Lietuvā nelegālo migrantu izmitināšanas vietās izcēlušās nekārtības

Kā ziņu aģentūru BNS informējis VSAT pārstāvis Ģiedrjus Mišutis, lielākās nekārtības notikušas migrantu nometnē Medininku robežsargu skolā pie Baltkrievijas robežas. Tās turpinājušās vairākas stundas, pierimušas un tad atsākušās no jauna.

Pēc viņa teiktā, šai nometnē protestos piedalījušies vairāki simti migrantu, kas vienubrīd izlauzuši vārtus un mēģinājuši izgāzt nožogojumu. Nemieri izcēlušies trijos no pieciem nometnes sektoriem, kā pēdējā tajā sektorā, kur dzīvo ģimenes.

Nometnē ieradušies pastiprināti robežsardzes, policijas un Sabiedrības drošības dienesta spēki, kas iegājuši pie migrantiem, un pašlaik tiek mēģināts nošķirt galvenos organizētājus no pārējiem.

Vieglākas protestu izpausmes fiksētas Ķībartu un Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centros.

"Ķībartos viss beidzās diezgan ātri - nepilni divdesmit cilvēki iznāca ar trim plakātiem un iegāja atpakaļ, Pabradē bija mazliet vairāk, paklaigāja, bet drīz nomierinājās," stāstījis Mišutis.

Kariņš: Latvija asi nosoda Baltkrievijas režīma hibrīdoperāciju pret ES 

Latvija asi nosoda Baltkrievijas režīma hibrīdoperāciju pret Eiropas Savienību (ES), organizējot un sūtot trešo valstu pilsoņus pāri ES robežai, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ļoti rūpīgi sekojam līdzi, kas notiek uz Baltkrievijas-Polijas robežas, norādīja Kariņš, kuram šovakar ir paredzēta saruna ar Polijas un Lietuvas premjeriem. Valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvija ir "ciešā kontaktā" ar Lietuvu un Poliju, strādājot vienoti kā viens posms no ES ārējās robežas.

Pirmdienas pievakarē Polija atvairīja pirmo masveida migrantu ielaušanās mēģinājumu

"Iekšlietu ministrijas spēki un karavīri spēja apturēt pirmo robežas masveida šķērsošanas mēģinājumu,"

tviterī pavēstīja Aizsardzības ministrija. "Migranti izveidojuši nometni Kužnicas rajonā. Viņus pastāvīgi apsargā Baltkrievijas dienesti."

Kā redzams Polijas robežsardzes tviterī publicētajos video, migranti likuši lietā knaibles un zarus, lai pārvarētu dzeloņstiepļu žogu, kamēr Polijas drošības struktūru pārstāvji pilnā kaujas aprīkojumā seko līdzi notiekošajam.

Pie Polijas robežas Baltkrievijas pusē atrodas 3000 līdz 4000 migrantu, žurnālistiem sacīja Polijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Pjotrs Mullers.

"Mēs sagaidām, ka tuvākajā nākotnē uz Polijas robežas varētu notikt šāda tipa aktivitātes eskalācija, kas savā būtībā būs bruņota," viņš brīdināja.

Kariņš norādīja, ka kopš valdība pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, Latvijas-Baltkrievijas robeža tiek visu diennakti pastiprināti un ļoti profesionāli uzraudzīta, ko īsteno Valsts robežsardzes, Zemessardzes un Valsts policijas spēki.

Šo atbildīgo dienestu speciālisti ir profesionāli un pieredzējuši un mēs esam gatavi dažādiem attīstības scenārijiem, izrietēja no premjera teiktā.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) sadarbības sanāksmē informējusi, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir uzstādīts lielāks posms pagaidu žoga un ka, visdrīzāk, līdz novembra beigām tiks uzstādīta pagaidu žoga atlikusī daļa, norādīja valdības vadītājs.

Arī "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce uzsvēra, ka situācija uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir ļoti satraucoša, kas liecina, ka kaimiņvalsts agresors ir nolēmis pastiprināt jeb kāpināt pret ES dalībvalstīm vērsto rīcību.

AP iekšienē par šo situāciju ir bijusi saruna ar aizsardzības ministru Artis Pabriku (AP) un iekšlietu ministri Golubevu, kuri seko līdzi situācijai, pastāstīja Pūce. Nepieciešamības gadījumā Latvijas iestādes ir gatavas reaģēt uz jebkādu Baltkrievijas režīma rīcību pret Latvijas robežu, uzsvēra AP frakcijas vadītājs.

Vaicāts sīkāk par regulāru sabiedrības informēšanu par valsts rīcību, Pūce norādīja, ka tas jau tiek darīts, ka iekšlietu ministre augstu vērtē nepieciešamību informēt sabiedrību un arī turpinās sniegt informāciju par to, kas tiek darīts robežas apsardzības jautājumos. Politiķis gan vērsa uzmanību, ka informācija saistībā ar valsts dienestu darbinieku pārvietošanos netiek izpausta.

Kā ziņots, sociālajos tīklos pirmdien bija redzami videoieraksti, kas liecina, ka simtiem vai pat tūkstošiem migrantu ir nonākuši pie Baltkrievijas un Polijas robežas un cenšas iekļūt Polijā.

Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA apliecināja, ka patlaban situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir samērā stabila.

Lai gan katru dienu robežu mēģina šķērsot daži desmiti imigrantu, viņiem Latvijā nav izdevies iekļūt. Izņēmums ir tie gadījumi, kad robežsargi humānu iemeslu dēļ nav lieguši šķērsot robežu. Pagājušā nedēļā tādas bija septiņas personas.

Pret Baltkrieviju nekavējoties jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, šādu nostāju vizītes laikā Ungārijā pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).