Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem biežāk atsakās vakcinēties, atklāj pētniece

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pastāv sakarība starp iedzīvotāju ienākumu apmēru un viņu nostāju pret vakcinēšanos, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem biežāk norādot, ka drīzāk vai noteikti nevakcinēsies pret Covid-19, žurnālistiem preses konferencē pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedra docētāja Inna Dovladbekova.

"Ja ienākumu līmenis ir nedaudz vairāk par 500 eiro mēnesī, tad šeit dominē lēmums, ka ir jāatsakās no vakcinācijas. Tātad cilvēki vai nu noteikti nevakcinēsies, vai drīzāk nevakcinēsies. Tas pats attiecas pret mājsaimniecību ienākumiem - ja vidējie mājsaimniecību ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zemāki, tad šeit mēs arī viennozīmīgi redzam, ka šie zemie ienākumi korelē ar lēmumu atteikties no vakcinācijas," skaidroja Dovladbekova.

Pētot vakcinēšanās sociālekonomiskos faktorus, pētnieki arī secinājuši, ka jo zemāks ir iedzīvotāju uzticības līmenis institūcijām, to vairāk cilvēki atsakās vakcinēties. Šāda tendence parādījusies arī sakarā ar iedzīvotāju vispārējās uzticības līmeni.

Raugoties pēc nodarbinātības veida, atklājies, ka visvairāk vakcinēto personu ir tieši starp nodarbinātajiem valsts sektorā. Tāpat šis rādītājs bijis augstāks topošu uzņēmēju vidū.

Savukārt zemākais personu, kas jau vakcinējušās, īpatsvars bijis starp nenodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem - divām grupām, kurās arī ir augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri norādījuši, ka noteikti nevakcinēsies. Vienlaikus šis rādītājs arī bijis augstāks starp darba ņēmējiem privātajā sektorā un uzņēmējiem.

Līdzīgas tendences iezīmējušās arī sakarā ar iedzīvotāju nodarbošanās veidu. Šādā dalījumā augstākais vakcinēto īpatsvars bijis tieši speciālistu un ierēdņu, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū, kamēr zemākie - mājsaimnieču, bezdarbnieku un to iedzīvotāju vidū, kuri strādā fizisku darbu. Arī atbildi "noteikti nevakcinēšos" biežāk snieguši bezdarbnieki un mājsaimnieces, taču relatīvi augsts šis rādītājs bijis arī uzņēmēju vidū.

Cita starpā pētnieki jautājuši iedzīvotājiem par pandēmijas laikā saņemtajiem pabalstiem, kā rezultātā atklājies, ka tieši starp tiem, kuri kādam pabalstam pieteicās, bet nezināmu iemeslu dēļ saņēma atteikumu, visizteiktāk parādījusies atbilde "noteikti nevakcinēšos".

"Mēs arī uzdevām jautājums par to, vai cilvēki ir saņēmuši dažāda veida pabalstus pandēmijas laikā. Šeit tika uzdots jautājums par to, vai viņi nesaņem pabalstu. Dažreiz valsts institūcijas atteikušas pabalsta piešķiršanu, dažreiz pat nepaskaidrojot, kāpēc tas ir noticis, un šeit mēs redzam, un tas arī ir saistīts ar uzticēšanos institūcijām, ka 25% pieņēma lēmumu, ka viņi noteikti atteiksies no vakcinācijas," skaidroja Dovladbekova.

Kā ziņots, lai iepazīstinātu sabiedrību ar pētījuma atziņām, šodien no plkst.11 līdz 12 notika tiešsaistes preses konference, kurā zinātnieki runāja par statistiski nozīmīgākajiem psiholoģiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un zināšanu faktoriem, kas ietekmējuši iedzīvotāju uzvedību pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja Rīgas Stradiņa universitātes mediju attiecību vadītāja Ieva Nora Gediņa.

Aktuālākās ziņas