Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē sākušās ievērojamas ekonomiskās un finanšu sistēmas pārmaiņas. ES zaļais kurss ir instruments ievērojamiem ekonomikas un finanšu sistēmas pārkārtošanās procesiem, kas skar ikvienu tautsaimniecības nozari un paredz līdzšinējo biznesa modeļu pārveidi atbilstoši topošajam ES normatīvajam regulējumam. Portāls "Apollo.lv" intervēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža izmantošanas katedras vadošo pētnieku Dagni Dubrovski, lai noskaidrotu, kas ir ES taksonomija un kā tā ietekmē jebkuru cilvēku. 

Eiropas Savienībā un pasaulē sākušās ievērojamas ekonomiskās un finanšu sistēmas pārmaiņas. To galvenais vadmotīvs ir cilvēku darbību ietekmes uz vidi novērtēšana, mazināšana un kompensēšana.

Lai mobilizētu sabiedrību šādām pārmaiņām, plašsaziņas līdzekļos tiek plaši atspoguļotas klimata pārmaiņām, piesārņojuma mazināšanai un bioloģiskās daudzveidībai veltītas tēmas.

Tiek organizētas demonstrācijas un starptautiskie forumi. Veidoti ilgtspējīgu darbību apliecinoši standarti un jauni finanšu instrumenti, kuru mērķis ir sekmēt pārkārtošanos. Ikviena ražošanas vai pakalpojumu nozare ir atkarīga ne vien no tiem resursiem, kas nepieciešami preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, bet arī no ekosistēmu pakalpojumiem, ko sniedz daba - tīrs gaiss, tīrs ūdens, klimats, bioloģiskā daudzveidība.

No ekosistēmu pakalpojumiem ir atkarīga cilvēces pastāvēšanas iespējamība. Ikkatra cilvēka darbība ietekmē vidi, bet Eiropas Savienības zaļais kurss ir pilsoņu radītās ietekmes mazināšanas stratēģija.

Zaļais kurss ir instruments ievērojamiem ekonomikas un finanšu sistēmas pārkārtošanās procesiem, kas skar ikvienu tautsaimniecības nozari un paredz līdzšinējo biznesa modeļu pārveidi atbilstoši topošajam ES normatīvajam regulējumam.

Kas ir Eiropas Savienības taksonomija? 

Lauksaimniecības universitātes meža izmantošanas katedras vadošais pētnieks Dagnis Dubrovskis skaidro, ka ES taksonomija ir vienota ilgtspējīgu ekonomisko darbību klasifikācijas sistēma, kas katrai nozarei nosaka to saimniecisko darbību kopumu, kas uzskatāmas par ilgtspējīgām un dod būtisku ieguldījumu vienā vai vairākos no sešiem vides aizsardzības mērķiem - klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošana un aizsardzība.

FOTO: MEE KO DONG/Shutterstock.com

"Taksonomijas tehniskās pārbaudes kritēriji regulāri tiks pārskatīti un prasības pakāpeniski kļūs stingrākas, lai līdz 2050. gadam saimnieciskā darbība sasniegtu tādu līmeni, ka ietekme uz vidi kļūst neitrāla.

Šī klasifikācijas sistēma kalpos investoriem, lai noskaidrotu investīciju "zaļumu", uzņēmumiem zaļo investīciju piesaistei, kā arī sabiedrībai, lai pārliecinātos par uzņēmumu darbības atbilstību ilgtspējības kritērijiem," sacīja Dubrovskis. 

Taksonomijas ietvaros izstrādātie ilgtspējības tehniskās pārbaudes kritēriji, regulējums un pielietošana nākotnē tiks paplašināta.

ES taksonomijas pakete

"Pašreiz Eiropas Komisijas varas gaiteņos plaši tiek apspriesti piedāvātie ilgtspējības tehniskās pārbaudes kritēriji. Diviem no sešiem vides mērķiem - klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām- šie kritēriji ir pieņemti, taču par pārējiem notiek diskusijas.

Lai gan viens no Eiropas Zaļā kursa autoru mērķiem ir mazināt un novērst "zaļmaldināšanu", kas nozīmē ilgtspējības kritērijus balstīt uz zinātniskiem pierādījumiem, tad tieši šo principu neievērošana tiek pārmesta tehnisko ekspertu grupai.

Izstrādātajos noteikumos ir vēlme noteikt vienādus kritēriju indikatorus visā Eiropas Savienībā, neņemot vērā atšķirības starp reģioniem un ignorējot dalībvalstu suverēnās tiesības," piebilda Dagnis Dubrovskis.

 Taksonomijas ietekme uz ES valstu ekonomiku

No piedāvāto kritēriju pamatojuma atkarīga veselu tautsaimniecības nozaru turpmākā pastāvēšana, attīstība un konkurētspēja.

Paplašinoties taksonomijas tvērumam, tiek radīts kompensāciju kredītu tirgus, kuram būs liela ietekme uz preču ražošanas un pakalpojumu izmaksām un cenu pieaugumu tirgū.

Lai gan tradicionāli uzskatām biomasas izmantošanu enerģētikā par videi draudzīgu un klimata neitrālu, tomēr taksonomijas kontekstā šādu materiālu izmantošana var atstāt ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

"Tāpēc paredzami ierobežojumi. Fosilo enerģijas avotu izmantošana ir uzskatāma par videi nedraudzīgu, tāpēc izslēdzama. Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (saule, vējš, ūdens) ir vēlamākā pieeja, kas sadārdzinās enerģijas izmaksas," sacīja pētnieks. 

Kā taksonomija ietekmē jebkuru cilvēku?

Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšana radīs papildus birokrātiju un paaugstinās preču un pakalpojumu izmaksas. Preču cenā tiks iekļauta maksa par siltumnīcefekta gāzu emisijām un vides ietekmes kompensēšanas izmaksas. 

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.