VIDEO ⟩ Raidījums: Patlaban SAB un Valsts drošības dienesta apvienošana netiek plānota

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

5 gadu laikā tā arī nav pieņemta Maizīša piedāvātā ideja par amatpersonu "atdzišanas" likumu. Deputāti sola tam pievērsties, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Šonedēļ pēkšņi no dzīves šķīrās Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis. Viņš bija nozīmīga figūra, kas būtiski ietekmēja tiesībsargājošo un slepeno dienestu darba sakārtošanu. SAB darba uzraugi Saeimā apliecina, ka tā saucamie "mentu kari" Maizīša laikā ievērojami mazinājušies.

Jaunā direktora izraudzīšanā būtiska loma būs Valsts prezidentam Egīlam Levitam un viņa drošības jomas padomniekam agrākajam SAB šefam Jānim Kažociņam. Kā mums apliecina vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi, kuru uzdevums būs kandidātu virzīt balsojumam Saeimā, koalīcijā SAB un Valsts drošības dienesta apvienošana šobrīd netiek apspriesta. Uz to pat neuzstāj vienīgie ieceres bīdītāji no Jaunās konservatīvās partijas.

Laikā, kad no 2003. gada SAB direktora amatā nonāk Jānis Kažociņš - britu pilsonis, kājnieku brigādes ģenerālis - Jānis Maizītis 2 termiņus nostrādā ģenerālprokurora amatā. Tieši viņa laikā izmeklētāji uzliek roku dzelžus līdz tam neaizskaramajam Aivaram Lembergam. Visticamāk tieši šis fakts atspēlējas, kad 2010.gada aprīlī Saeima aizklātā balsojumā viņu uz trešo termiņu vairs nepārvēl. Kā vēlāk nopludinātājās Rīdzenes oligarhu sarunās saka Ainārs Šlesers "Aivars nodemonstrējis spēku un iedevis ģenerālprokuroram pa rīkli".

Kad par Valsts prezidentu kļūst Andris Bērziņš no ZZS, tieši viņš uzaicina Maizīti par savu drošības jomas padomnieku. Vairāki politiķi apstiprina, ka Lembergs Saeimas frakcijā par šo faktu izteicis ļoti skaļi. Tomēr Bērziņš Lemberga domas nav ņēmis vērā. Un tieši viņš virzījis Maizīti SAB direktora amatam. Tā pat to izdara viņa pēctecis Raimonds Vējonis.

Vislielāko publisko kritiku SAB saņēmis tieši par valsts noslēpuma pielaides nedošanu vai atņemšanu. Vēl Kažociņa laikā rodas šaubas par iespēju augstāko NATO pielaidi iegūt Ingūnai Sudrabai. Viņa kuluāros minēta kā iespējama Valsts prezidenta amata kandidāte. Novērota viņas pastiprināta draudzība ar Krievijas vēstniecību.

Jau Maizīša laikā pielaidi nesaņem Tieslietu ministre Baiba Broka. Viņa no amata atkāpjas. 2020.gadā ekonomikas ministra krēslu pamet Ralfs Nemiro. Gadu pēc piešķiršanas SAB viņam pielaidi valsts noslēpumam atņem.

"Tas pamatdarbs jau publiski neparādās. Tas, ko mēs darām un kas parādās publiski, tie, protams, ir jautājumi ar amatpersonām, kurām saistīts darba pienākumi saistībā ar valsts noslēpumu. Mēs paši par to cenšamies nerunāt. Tad, kad persona, kuras intereses ir aizskartas, publiski aizstāvās, tur parādās meli. Mūs saista pienākums klusēt. Nu, mēs redzam, ka atsevišķās lietās, kas tiek runāts publiski, jā, tur ir šī aizstāvēšanās, izmantojot vienkārši, tai skaitā cilvēciskos melus.

Neoficiāli izskan, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes un viņas vīra, ekspremjera Ivara Godmaņa draudzība ar Juri Savicki bijis iemesls, kāpēc arī viņai nepagarina pielaidi noslēpumam. Pēc tam Pētersone kļūst par Latvijas Gāzes meitaskompānijas GASO valdes priekšsēdētāju. Līdzīgs karjeras pavērsiens piemeklē Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani," 2017. gadā sacīja SAB direktors Jānis Maizītis.

Sarunā ar Nekā Personīga vēl 2017. gadā SAB direktors Maizītis min, ka būtu likumā jāatrunā kā izvairīties no augstu amatpersonu pārvilināšanu uz privāto sfēru. Kur varētu izmantot viņu valsts darbā iegūto slepeno informāciju. Gandrīz piecu gadu laikā šī norma tā arī nav ieviesta.

"Vai ir iespējams teikt, ka Latvijas gāzei tad ir šāda taktika - pieņemt darbā cilvēkus, kuriem ir bijusi pieeja slepenai informācijai, un vēlāk šos cilvēkus izmantot?

Šie cilvēki jau tiek izmantoti. Tas liecina, jā, tā ir taktika.

Vai jūs esat rosinājis, ka šādi ierobežojumi būtu nepieciešama.

SAB nav likumdošanas iniciatorus.

Jā, bet jūs varat teikt, ka te ir baža.

Tādi komentāri bijuši arī no valdības puses, vienkārši nav sekojis tas reālais piepildījums. Es neesmu pirmais, kurš izsakās šādā kontekstā publiski," tā Maizītis.

"Neapšaubāmi, šāds regulējums ir vajadzīgs, un to ir vajadzīgs iestrādāt - šis tā saucamais atdzišanas periods - Interešu konflikta novēršanas likumā.

Maizītis jau intervijā pirms vairākiem gadiem teica, jā, vajadzīgs.

Viņš nav runājis ar mani personīgi par šo jautājumu, bet noteikti varam aktualizēt, un tur būtu jāiestrādā ne tikai šīs augstās amatpersonas, būtu jādomā arī par bijušo SAB darbiniekiem," tā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JKP) Juris Rancāns.

Gandrīz visām lielajām būvfirmām SAB atņēmis Industriālās drošības sertifikātu. Bez tā kompānijām ir liegti apjomīgi būvniecības objekti, kas saistīti ar valsts drošības sfēru. SAB to izdara jau 2017. gadā, kad publiski vēl nav zināms par būvniecības karteļa lietu. KNAB firmu birojos kratīšanas rīko 2 gadus vēlāk.

Visnepatīkamāko skandālu izraisa bijušā SAB darbinieka Aigara Sparāna aizturēšana. To veic Valsts drošības dienests. Iemesls - aizdomas par korupciju un valsts noslēpuma izpaušanu. Medijos izskanējušas aizdomas par Sparāna pārāk ciešiem kontaktiem ar noziedzīgās pasaules pārstāvjiem.

No vairākiem avotiem "Nekā personīgi" noskaidrojis, ka Maizītis līdz pēdējam uzticējies Sparānam. Punktu pielicis kāds notikums, kad uz Latviju, vētīt mūsu šaubīgās komercbankas, brauca ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. Viņš esot atteicies no tikšanās ar Maizīti. Amerikāņi uzskatīja, ka Sparāna dēļ informācija no biroja varētu noplūst. ASV vēstniecībai bijusi arī sava loma, kāpēc dažus mēnešus vēlāk Sparāns devies pensijā.

"Galvenais secinājums ir, un es vienmēr esmu publiski iestājies, ka es esmu pret šo iestāžu apvienošanu. Mēs vēl tam demokrātiski neesam nobrieduši, un mēs ļoti labi, kad viena iestāde zina arī, kas notiek otrā iestādē un pat palīdz. Dažreiz ir tā, ka paši savā iestādē tādus augoņus, kas ir izauguši, varbūt ne tik labi pamana kā citi vai arī ir grūti varbūt dažreiz pašām tikt ar to galā, bet var pieaicināt palīgus," tā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS) Māris Kučinskis.

"Tad, kad mēs integrējamies gan Eiropas Savienībā, bet īpaši NATO, šī valsts drošības iestāžu sistēmu arhitektūra tika veidota, protams, arī ņemot vērā citu valstu pieredzi un padomu. Un jā, tagad jebkura veida izmaiņas, protams, apgrūtinātu - es vēl esmu diezgan diplomātisks ar šo formulējumu - sadarbību ar daudziem partneru dienestiem. Jo šajā vidē ļoti būtiska ir arī gadu gaitā izveidojusies savstarpējā uzticība un attiecības un, ziniet, es domāju, mēs nevaram atļauties eksperimentus pašlaik kaut ko apvienot, reformēt. Ņemot vērā kaut vai to situāciju, kāda mums pašlaik ir gan uz austrumu robežas, gan arī, nebūsim naivi, arī mūsu valsts drošības iestādes ļoti daudz strādā, pie tā, lai analizētu ne pārāk vienkāršo situāciju mūsu pašu sabiedrībā," Ārlietu ministrs (Jaunā vienotība) Edgars Rinkēvičs.

Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu izvirza Nacionālās drošības padome. To vada Valsts prezidents. Padomē darbojas Saeimas spīkere, Saeimas Nacionālās drošības komisijas un arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāji, premjers, aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Sēdē var piedalīties arī ģenerālprokurors. Pēc tam kandidāts uz 5 gadiem atklātā balsojumā jāapstiprina Saeimai.

Iepriekš, kad prezidenta Andra Bērziņa vadībā tika izraudzīts Jānis Maizītis, sēde tika sasaukta Nacionālo bruņoto spēku bāzē Krustabaznīcas ielā. Jo tur ir telpas, kur iespējams nodrošināt pienācīgo drošības līmeni. Kur un kad plānota sēde, lai izraudzītu aizsaulē aizgājušā Maizīša pēcteci netiek atklāts. Bet tas esot tuvāko dienu jautājums. Valsts Prezidents apgalvo, ka viņam kandidāts esot izraudzīts.

Viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem Ārlietu ministrs intervijā Nekā personīga norāda, ka SAB direktoru obligāti nav jāmeklē specdienestos, jo Kažociņš un Maizītis nācis no malas un darbu veikuši ļoti labi.

Nacionālās drošības padomes locekļi Aizsardzības un Iekšlietu ministri un arī Ģenerālprokurors nevēlējās komentēt SAB direktora izraudzīšanos. Premjers atrakstīja tikai to, ka "komplekso izaicinājumu laikā, valsts drošības iestāžu darbs ir īpaši nozīmīgs". No komentāriem atturējās arī agrākais SAB direktors Jānis Kažociņš, kurš ir Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos.