Konflikts. Armēnija un Azerbaidžāna viena otru vaino uguns atklāšanā (2)

"Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības uzsāka provizoriska uzbrukuma mēģinājumu Armēnijas-Azerbaidžānas robežas austrumu sektorā,"

teikts Armēnijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Armēņu karavīri "novērsa ienaidnieka mēģinājumu" un "sākās intensīva apšaude," teikts paziņojumā.

Savukārt Azerbaidžāna paziņojusi, ka Armēnijas armija sestdienas vakarā vairākos rajonos atklājusi uguni uz azerbaidžāņu pozīcijām, izmantojot snaipera šautenes, granātmetējus un "dažāda kalibra ieročus".

Tostarp apšaude notikusi Kelbedžeras rajonā, kas ir viena no teritorijām, pār kurām Azerbaidžāna atguva kontroli pēc pagājušajā gadā notikušā kara.

Azerbaidžāna paziņojusi, ka veikusi "atbilstošus pasākumus, lai izbeigtu provokāciju".

Neviena no pusēm par zaudējumiem neziņo.

Sestdien kalnu Karabaha varasiestādes paziņoja, ka incidenta dēļ starp armēņiem un azerbaidžāņiem uz īsu brīdi bijis slēgts tā dēvētais Lačinas koridors, kas ir vienīgais ceļš, kurš savieno Armēniju ar armēņu separātistu anklāvu.

Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9. novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.