"Tuvākajos mēnešos teju visi iedzīvotāji pārslimos vai vakcinēsies." Epidemiologs ieskicē saslimstības rādītājus tuvākajā nākotnē (30)

No vienas puses, ir skaidrs, ka, ja Latvijā būtu bijusi augstāka vakcinācijas aptvere, nebūtu tik augsta mirstība un tik daudz stacionēto, sacīja Trojanskis. Viņš gan piebilda, ka, ņemot vērā gauso interesi potēties arī pret citiem vīrusiem, varētu pieļaut, ka kopumā Latvijā cilvēkiem nav izteiktu paražu vakcinēties. Viņš atzina, ka pēdējās nedēļās būtiski pieaugusi arī senioru vakcinācijas aptvere, bet pie tās aizvien vēl jāstrādā.

Vērtējot ierobežojumu efektivitāti, Trojanskis, pauda, ka, viņaprāt, ierobežojumi bija jāievieš agrāk. "Neteikšu, kurš par šo atbildīgs, jo domāju, ka pa to atbildīgi ir visi - gan politiķi, gan eksperti, gan sabiedrība. Politiķiem noteikti bija daudz agrāk jāskaidro, ka ierobežojumi būs nepieciešami. Ir nepieciešams kombinēt vakcināciju ar citiem līdzekļiem," sacīja eksperts.

Viņš arī piebilda, ka atsevišķās valstīs atkārtoti tiek ieviesti stingri ierobežojumi un lokdauni, taču tur, slimībai strauji izplatoties, mirstības rādītāji ir daudzas reizes zemāki nekā Latvijā, kas skaidrojams ar plašāku vakcinācijas aptveri.

"Runājot par prognozēm nākotnē - ir vairāki scenāriji, bet tie atkarīgi no situācijas, kāda tā attīstīsies," skaidroja Trojanskis.

Viens no gadījumiem ir tāds, ka saglabāsies saslimstības rādītāji - aptuveni 1000 gadījumi dienā. Savukārt pieaugot vakcinācijas aptverei, arvien mazāk cilvēku nonāks slimnīcās, kā rezultātā lēnām mazināsies hospitalizēto cilvēku skaits.

"Tajā pašā laikā pozitīvismam iemeslu nav. Jebkurā gadījumā pēc mūsu matemātiskā modeļa sanāk, ka aptuveni ap Jauno gadu tāpat būs vidēji 600 hospitalizācijas. Loģiski, ka tas arī novedīs pie nāves gadījumiem," skaidroja Trojanskis.

Vaicāts, vai, viņaprāt, vēlreiz vajadzētu ieviest "lokdaunu", Trojanskis norādīja, ka šobrīd nepieciešams stingri kontrolēt esošos ierobežojumu, kā rezultātā izvairītos no straujas inficēšanās atkārtošanās.

"Pēc mūsu aprēķinātā modeļa - ja šobrīd cilvēki neievērotu ierobežojumus, tad ap Jauno gadu hospitalizēto skaits sasniegtu 800 līdz 900 pacientus," minēja Trojanskis.

Atbildot uz jautājumu par vīrusa sezionalitāti un to, kādā situācijā Latvija varētu būt nākamajā rudenī, epidemiologs norādīja, ka iemeslos optimismam varētu būt vakcīnas, kas, iespējams, pasargā arī gaidāmajiem vīrusa celmiem.

"Rezultātā tuvākajos mēnešos Latvijā visi iedzīvotāji vai nu pārslimos Covid-19 vai vakcinēsies. Šobrīd izvēle nevakcinēties ir gandrīz identiska izslimošanai," skaidroja Trojanskis.

Epidemiologs atzina, ka vakcinācijas aptverei, kas oktobrī pieauga, būs liela ietekme uz stacionēto skaitu turpmākajos mēnešos, jo vairāk cilvēku būs pasargāti no hospitalizācijas riska. Arī attālinātais darbs ir ļoti būtisks, jo iepriekšējā vilnī varēja redzēt, ka apmēram 40% inficēšanās gadījumu notiek darba vietās. Tāpēc, lai izvairītos no saslimšanas, jācenšas turpināt strādāt attālināti.

Vērtējot lokdauna ietekmi uz slimības izplatības mazināšanos, Trojanskis pauda, ka lokdauna efektivitāte palielinājās, kad vidusskolēni sāka mācīties attālināti, kas nozīmē, ka, visticamāk, vidusskolēnu "lielā staigāšana brīvlaikā" varēja krietni izplatīt vīrusu. "10-19 gadus vecu iedzīvotāju grupu, kas ir viena no augstākajām slimības izplatības grupām, lokdauns ļoti ietekmēja. Žēl, ka cilvēku virs 80 gadiem inficēšanās skaitu lokdauns stipri neietekmēja," secināja eksperts.

Jautāts par iespēju paplašināt balstvakcināciju saņemošo iedzīvotāju loku, Trojanskis pauda, ka būtu jāsagaida pētījumi, kas liecinātu, ka, piemēram, astoņus mēnešus pēc noslēdzošās devas aizsardzība pret hospitalizāciju cilvēkiem vecumā zem 50 gadiem izteikti samazinās un ir pamats nodrošināt balstvakcināciju. Patlaban vecuma grupas, kas noteiktas trešās devas saņemšanai, ir pamatotas un pētījumos balstītas. Domāju, ka, rodoties jauniem datiem, arī mainīsies politika.

Video: "900 sekundes" sižets