Eksperti norāda, ar ko saistīts trešdien reģistrētais rekordlielais ar Covid-19 mirušo skaits

Juris Jurāns
, Žurnālists
Eksperti norāda, ar ko saistīts trešdien reģistrētais rekordlielais ar Covid-19 mirušo skaits
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 36
Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīca.
Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīca. Foto: Edijs Pālens/LETA

"Šodien mēs redzam sekas nekontrolētajam infekcijas uzliesmojumam, ar kuru saskārāmies oktobrī," tā, komentējot lielo ar Covid-19 mirušo skaitu trešdien portālam TVNET norādīja infektologs Uga Dumpis. Pēc infektologa domām vainojama arī joprojām relatīvi zemā senioru vakcinācijas aptvere, un pēc mirstības rādītājiem visvairāk mirušo ir tieši vecuma grupās virs 60 gadiem.  

Dumpis vienlaikus uzsver: "Lai gan viennozīmīgi spriest par to, kāpēc šobrīd ir tik straujš mirstības pieaugums Covid-19 pacientu vidū, nevar, Latvijas veselības aprūpes sistēma ir viena no vājākajām Eiropas Savienībā, līdz ar to, iespējams, ir saistība starp mirstības rādītāju pieaugumu un ierobežoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību."

Saskaņā ar Ourworldindata apkopotajiem datiem, šobrīd pēc mirstības rādītājiem pēdējo septiņu dienu laikā Latvija ierindojas otrajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Datos atainots vidējais ar Covid-19 mirstības rādītājs uz vienu miljonu iedzīvotāju. Kā redzams, Latvijai šobrīd priekšā izvirzījusies tikai Bulgārija. Tur kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 miruši jau 26 676 cilvēki. 

Septiņu dienu vidējais mirstības rādītājs uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstu vidū (dati uz 16.11.2021)
Septiņu dienu vidējais mirstības rādītājs uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstu vidū (dati uz 16.11.2021) Foto: ourworldindata.org

Savukārt, salīdzinot ar citu valstu Covid-19 mirstības rādītājiem kopš pandēmijas sākuma, Latvija pagaidām ierindojas septītajā vietā starp ES valstīm. Augstākie rādītāji bijuši Beļģijā (vidējais rādītājs 28,7 2020.gada aprīlī), Portugālē (vidējais rādītājs 28,6 šī gada februārī), Ungārijā (vidējais rādītājs 27,9 šī gada aprīlī), Slovēnijā (vidējais rādītājs 25,6 2020.gada decembrī), Rumānijā (vidējais rādītājs 23,7 šī gada novembrī) un šī brīža rādītājs Bulgārijā. Latvijas Covid-19 mirstības rādītāji šobrīd ir gandrīz vienā līmenī ar mirstības rādītājiem Spānijā pirmā Covid-19 viļņa pīķa brīdī. 

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) padomes loceklis un datu analītiķis Jānis Hermanis prognozē, ka pēc trešdienas statistikas šis rādītājs vēl pakāpsies.

"Pēc maniem aprēķiniem, tas [vidējais mirstības rādītājs] varētu sasniegt aptuveni 21," norādīja Hermanis. 

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka nedrīkst aizmirst arī par kopējiem mirstības rādītājiem valstī. "Šodien CSP publicēja apkopojumu par mirušo skaitu 2021.gada 43.nedēļā (18. līdz 24.oktobris) un tajā nedēļā miruši 911 cilvēki, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada," min Hermanis. 

Mirušo skaits Latvijā 2019., 2020. un 2021. gada 43.nedēļā
Mirušo skaits Latvijā 2019., 2020. un 2021. gada 43.nedēļā Foto: CSP

Hermanis arī norāda uz iespējamu korelāciju starp nāves gadījumu skaita kopējo pieaugumu un veselības aprūpes pakalpojumu ierobežoto pieejamību. "Šajos datos arī parādās tas, ka, visticamāk, viens no iemesliem šādam straujam nāves gadījumu skaita pieaugumam ir ne tikai Covid-19 izplatība, bet tā rezultātā samazināto plānveida pakalpojumu sniegšana slimnīcās un veselības aprūpes iestādēs," secina Hermanis. 

Līdzīgi spriež arī infektologs Uga Dumpis, kurš norāda, ka korelāciju tiešām var novērot. "Jāņem vērā, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir viena no vājākajām Eiropā, līdz ar to, iespējams, ir saistība starp mirstības rādītāju pieaugumu un ierobežoto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," min Dumpis. Viņš gan piebilst, ka viennozīmīgi spriest par to, kāpēc šobrīd ir tik straujš mirstības pieaugums Covid-19 pacientu vidū, nevar. 

"Jāsaprot, ka mirstības rādītāji iet ar divu-trīs nedēļu nobīdi no saslimstības rādītājiem, tā ka tagad mēs redzam sekas nekontrolētajam uzliesmojumam, ar kuru saskārāmies oktobrī,"

atklāj infektologs. Viņš prognozē, ka tuvākajā laikā visticamāk varēs novērot saslimstības pieaugumu, tomēr pateikt precīzi, cik straujš tas būs, nav iespējams. "Tagad būs brīvdienas, samazināsies testu skaits, līdz ar to jaunatklāto gadījumu skaits pēc tam, visticamāk, pieaugs," secina Dumpis.

Viņš uzsver, ka liels nāvju skaits ir bijis visur, kur notikusi nekontrolēta vīrusa izplatība. Papildus jāņem vērā, ka Latvijā vēl joprojām saglabājas relatīvi zema senioru vakcinācijas aptvere, un pēc mirstības rādītājiem visvairāk mirušo ir tieši vecuma grupās virs 60 gadiem.

No visiem mirušajiem Covid-19 pacientiem 88% bija vecāki par 60 gadiem. 

Dumpja teiktajam piekrīt arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs, kurš piebilst, ka nevakcinēto pacientu vidū nāves risks no Covid-19 ir teju desmit reizes lielāks nekā vakcinēto. "Negatīvās Covid-19 infekcijas izplatības sekas, tostarp kopējo mirstības pieaugumu  varēsim novērot vēl kādu laiku," secina Perevoščikovs. 

 

Arī SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja norāda, ka šī brīža Covid-19 mirstības rādītāji ir faktisks atspoguļojums saslimstības rādītājiem, kādi bija oktobra beigās. "Gan stacionēto, gan mirušo pacientu samazinājumu varēs novērot tikai pēc laika. Šobrīd jau redzam, ka otro nedēļu pēc kārtas saslimstība mazinās, tas nozīmē, ka drīzumā varētu mazināties arī mirstības rādītāji," bilst Arāja. 

Arāja min, ka jāņem vērā arī vakcinācijas aptvere. Saskaņā ar SPKC apkopoto informāciju no visiem mirušajiem Covid-19 pacientiem oktobrī 85% bija nevakcinēti. "Kopš vasaras vidus Latvijā dominē Delta variants, kas ir daudz agresīvāks, līdz ar to nevakcinētajiem iedzīvotājiem ir daudz lielāka iespēja inficēties un diemžēl arī mirt," min Arāja. 

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu