Covid-19 ⟩ Izbraukuma vakcinācija Latgalē - caur mežiem un pa bezceļiem. Topošais mediķis par darbu Covid-19 laikā (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jaunais medicīnas students Roberts Škapars jau gadu kā Rēzeknes slimnīcā strādā gan Covid-19 nodaļā par medicīnas asistentu, gan vakcinācijas punktā, vēsta "Latvijas Radio".

Jaunietis pirms pāris gadiem no Kurzemes uz dzīvi pārvācās uz Latgali, kur netālu no Zilupes iegādājās zirgu audzētavu, taču patlaban Roberts studē medicīnu un Rēzeknes slimnīcā strādā Covid-19 nodaļā. 

"Medicīnā esmu gadu – Rēzeknes slimnīcā. Kā es nonācu?

Es vienā dienā pamodos un sapratu, ka tas ir mans aicinājums, ka man ir jāiet, tas vēl bija pirms Covid-19, tā es arī šeit esmu. Un turpmāko savu nākotni vēlos saistīt ar medicīnu un ar Rēzeknes slimnīcu.

Es no pagājušā gada 1. decembra strādāju Covid-19 nodaļā par medicīnas asistentu. Paralēli studējot medicīnu divās programmās," teica Škapars.

Viena programma ir ārsta palīgs Rēzeknē, otra Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības katedrā, kur viņš trešajā kursā mācās par ārstu. Šobrīd visu paspēt viņš nav varējis, tāpēc paņēmis akadēmisko gadu.

Škaparam jau ir iegūta izglītība veterinārmedicīnā. Viņš apjautis, ja spēj palīdzēt dzīvniekiem, tad spēj palīdzēt arī cilvēkiem. Šobrīd viņš ne vien strādā slimnīcā Covid-19 nodaļā, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī Rēzeknes slimnīcas vakcinācijas punktā veic vakcināciju, braucot arī izbraukumos pie cilvēkiem uz mājām.

Viņš skaidro, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas nespēj ierasties vakcinācijas punktā, jo nav savs transports vai to neļauj veselības stāvoklis.

"Esmu braucis uz mājām, un, ko es varu teikt, ka Latgalē ir ļoti lieli attālumi no viena punkta līdz otram, it sevišķi, kad tās ir lauku viensētas.

Un tie lielākie sarežģījumi, kas mums ir Latgalē, ir nokļūšana līdz šīm mājām, jo lauku viensētas ir patālu no pilsētas, līdz ar to tur mēdz būt arī bezceļš, kad šie pacienti nav sasniedzami ar vieglajām automašīnām," atklāj Škapars.

Nācies arī palikt uz ceļa, tomēr tā bijusi mazākā bēda ar ko nācies saskarties dodoties vakcinēt uz mājam. "Mēdz būt tā, ka attālums no viena cilvēka līdz otram ir kaut kādi trīsdesmit kilometri pa bezceļu, caur mežu, pāri laukiem. 

Mēdz būt arī tā, ka tālāk nevaram pabraukt, tad mašīnu atstājam ceļa malā un tālāk ejam ar kājām,"

klāstīja Škapars.

Viņš norāda, ka ir bijušas situācijas, kad, piesakot vakcināciju mājās, divu cilvēka vietā sagaida astoņi, jo ir apzvanīti arī kaimiņi, kuri arī vēlas saņemt poti.

Daudzi taujājot, vai jēga vakcinēties, ja dzīvo "mežā"? Tomēr arī tad nākas sastapt cilvēkus, piemēram, pastnieci vai autoveikala pārdevēju.

"Mums bija viens gadījums, kad Rēzeknes slimnīcā viena kundze iestājās ar Covid-19 pozitīvu diezgan smagu gaitu, un viņa arī dzīvo prom no visiem citiem cilvēkiem, bet saslima ar Covid-19, izmantojot šo autoveikala pakalpojumus," stāstīja medicīnas asistents.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu