VIDEO ⟩ Brīvprātīgie saņem palīgā saucienus no Baltkrievijas mežiem, bet nezina, kam gatavoties

Humānā palīdzība.

FOTO: EPA/Scanpix

Humānās palīdzības organizācijām, tāpat kā medijiem, ir sarežģīti piekļūt migrantiem Polijas-Baltkrievijas robežā. "TV3 Ziņām" bija iespēja ar vienu no šādām organizācijām tikties un noskaidrot, kā notiek palīdzības sniegšana.

Humānās palīdzības organizācijas noliktavā Polijas – Baltkrievijas pierobežas pilsētā Sokolki atrodas mantas, kuras vietējie saziedojuši. Tur ir dažādas higiēnas preces, silts apģērbs, guļammaisi, pārtika un citas lietas. Labdarības organizācijas strādā visā pierobežas zonā un savu iespēju robežās sniedz atbalstu uz Eiropas Savienības ārējās robežas iestrēgušajiem cilvēkiem.

"Mēs strādājam šeit pierobežā, saņemam zvanus, viņi mums zvana un tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varam sasniegt šos cilvēkus. Zvana gan tie, kas ir uz robežas, gan tie, kuriem ir izdevies iekļūt Polijas teritorijā.

14

Viņu veselības stāvoklis parasti ir smags, viņi ir pārsaluši, izsalkuši, izslāpuši. Tikko saņemam zvanu, paņemam no šejienes nepieciešamās lietas pieaugušajiem, bērniem. Tad mēs braucam un cenšamies viņus atrast," stāsta palīdzības organizācijas "Ocaleni" brīvprātīgā Dorota Novaka.

Lai gan Lukašenko režīms paziņojis, ka migranti no pierobežas aizvesti – palīdzības organizācijas turpina saņemt palīgā saucienus no uz Baltkrieviju atvestajiem Tuvo austrumu valstu iedzīvotājiem.

"Pirms divām dienām mani kolēģi – brīvprātīgie – atrada divus Sīrijas pilsoņus. Viņi bija tik smagā stāvoklī, pārsaluši, ka viņi nespēja pat runāt, viņi raudāja, bija apātiski. Situācija tiešām ir ļoti smaga, arī tāpēc, ka Jūs tur nevarat piekļūt, mēs nevaram piekļūt, līdz ar to mēs nevaram novērtēt, kas patiesībā notiek.

Tas, ko mums cilvēki stāsta, ka viņus saliek lielos autobusos, kur nav logu, viņi neredz uz kurieni viņus ved, aizved uz robežu un stumj pāri," stāsta Dorota.

14

Lukašenko tikmēr Poliju un Eiropas Savienību vaino necilvēcīgā attieksmē pret bēgļiem. Pēc Baltkrievijas puses sniegtās informācijas "poļi nesniedz nekāda veida palīdzību migrantiem".

"Tā, protams, ir Lukašenko režīma propaganda. Mēs palīdzam visiem cilvēkiem, kuriem mums ir iespēja palīdzēt. Ne tikai mūsu organizācija, bet arī Polijas robežsardze un sociālie dienesti organizē šīs humānās palīdzības kravas. Tā nav tiesa, ka Polija neko nedara, ka mēs esam nežēlīgi un pārkāpjam cilvēktiesības," norāda palīdzības organizācijas "Caritas" direktors Marcins Ižickis.

Polijā kopš šīs krīzes sākuma mēneša laikā uzņemti jau 4500 nelegālo imigrantu . Tas ir 6 reizes vairāk nekā pērn visa gada laikā.

Arī sestdienas, 20. novembra, skaitļi neliecina, ka situācija varētu mainīties. Polijas amatpersonas norādījušas, ka Minska mainījusi taktiku. Atsevišķas cilvēku grupas patiešām tiek aizgādātas uz mītnes zemēm, bet tai pat laikā migrantu grupas izvietotas pa visu robežas perimetru, un mēģinājumi nelegāli šķērsot bloka teritoriju turpinās un kļūst arvien agresīvāki.

Arī vietējie pierobežā dzīvojošie poļi dzīvojot bailēs:

"Situācija šeit pierobežas zonā ir ļoti saspringta, vietējie iedzīvotāji dzīvo bailēs, viņiem nav informācija par to, kas notiek un vai viņi var justies droši.

14

Ir daudzi gadījumi, kad migranti tiek pāri robežai un tad meklē mājas, iet pie cilvēkiem prasa palīdzību. Protams, vietējie jūtas apdraudēti, viņi baidās par sevi, par saviem bērniem."

Pēdējo nedēļu laikā no skarbajiem apstākļiem pierobežas zonā šajā apgabalā ir gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, tostarp viens gadu vecs bērns, par kura nāvi šajā ceturtdienā ziņoja Polijas humānās palīdzības organizācija.