Pēdējās nedēļās novērojams Covid-19 saslimstības rādītāju samazinājums, kas radījis kaut nelielu, bet tomēr cerību staru. Tiesa, straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku un Jaunā gada laiks, kad cilvēki viesosies pie ģimenes un draugiem. Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu un epidemiologu Ņikitu Trojanski, lai noskaidrotu, kādas ir aktuālās saslimstības rādītāju tendences Latvijā un kādas ir ekspertu prognozes gaidāmajam svētku laikam un janvārim.

Saslimstības rādītāju stabilitāte un aktuālās tendences

Perevoščikovs portālam "Apollo.lv" atklāj aktuālās saslimstības rādītāju tendences. "Mēs turpinām sekot līdzi svarīgākajiem indikatoriem. Līdz svētdienai, 21. novembrim, 26 dienas pēc kārtas bija novērojams saslimstības rādītāju kritums, šis samazinājums bija 67 procenti."

Otrais kritērijs - stacionēšanas epizodes. Perevoščikovs norāda, ka arī tām 26 dienas ir turpinājies samazinājums, tiesa, gadījumu skaits samazinājies par 50 procentiem.

Trešais indikators - stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Arī tas sarucis 14 dienas pēc kārtas. Perevoščikovs atzīst - "rādītāji gan nav tik lieli, taču tie ir būtiski - 32 procenti".

SPKC pārstāvis skaidro: "Vēl viens rādītājs novērojams smagi slimo Covid-19 pacientu vidū - septiņās dienās pēc kārtas skaits samazinājies par 14 procentiem."

40

Tiesa, eksperts atzīst, ka šajā rādītājā būtiski, ka slimnīcās ir pieaudzis smagi slimo pacientu īpatsvars. "Standartā šis rādītājs bijis aptuveni 12 procenti, bet svētdien tas pieaudzis līdz 17 procentiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka smagi slimie pacienti slimnīcās uzturas ilgāk."

Nākamais rādītājs - nāves gadījumi. Arī tie septiņu dienu laikā mazinājušies par 10 procentiem. Kā atklāj Perevoščikovs - joprojām nāves gadījumu skaits ir ļoti liels, jo aizvadītās nedēļas laikā katru dienu saņemti vidēji 30 ziņojumi par nāves gadījumiem.

"Nav jēgas vērtēt rādītājus katru dienu atsevišķi, jo šī statistika var svārstīties, bet kopumā samazinājums ir novērojams. Lielā mērā tā ir "lokdauna" ietekme, kā arī vairāki smagi slimie pacienti ir vai nu izveseļojušies vai arī nomiruši," situāciju skaidro SPKC pārstāvis.

40

Pēc Perevoščikova domām izceļams ir "vēl viens interesants" statistikas rādītājs - jaunatklātie pacienti un to skaits, kuri tiek hospitalizēti, salīdzinājumā ar 2020. gada rudeni.

"Pirms gada šis rādītājs bija 16 procenti, bet vakcinācijas gaitā tas samazinājies līdz 12 procentiem. Šobrīd novērojama pozitīva tendence - no visiem jaunatklātajiem Covid-19 gadījumiem tikai seši procenti pacientu tiek stacionēti," skaidro eksperts.

Tas Perevoščikovam ļauj secināt, ka "vakcinācijai ir ļoti būtiska nozīme šajā statistikas rādītājā". Eksperts min: ja nebūtu tik liela vakcinācijas aptvere, tad pašreizējie statistikas rādītāji šajā kritērijā būtu tieši tādi paši kā 2020. gada rudenī.

"Mēs turpinām monitorēt vakcinācijas ietekmi uz saslimstību, kuru vērtējam pēc epidemioloģiski galvenajiem kritērijiem - kāda ir varbūtība ar Covid-19 inficēties vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem," atzīmē SPKC pārstāvis.

40

Šie rādītāji tiek iegūti, rēķinot uz 100 000 vakcinētajiem iedzīvotājiem un 100 000 nevakcinētajiem cilvēkiem.

Eksperts norāda, ka "šī starpība ir ļoti izteikta attiecībā uz visiem inficēšanās gadījumiem - pagājušajā, 46. nedēļā, šī starpība bija 2,1, kas nozīmē, ka vakcinētajiem ir par 2,1 reizi mazāka iespēja inficēties ar Covid-19 vīrusu". 

"Bet, kas attiecas uz stacionēšanu, vērtējot tikai hospitalizētos pacientus, kuru pamatdiagnoze ir Covid-19, - 45. nedēļā vakcinētie iedzīvotāji slimnīcās nokļuva četras reizes retāk nekā nevakcinētie cilvēki, kas ir diezgan ievērojams rādītājs," skaidro Perevoščikovs.

Visbeidzot, tiek vērtēta arī vakcinācijas ietekme uz letālajiem Covid-19 gadījumiem. Pagājušajā nedēļā tika konstatēti 188 letāli gadījumi, kuri tika sadalīti divās grupās - vakcinētie un nevakcinētie.

Eksperts atklāj, ka, aplūkojot statistikas datus, secināts, ka vakcinētajiem cilvēkiem nāves iestāšanās risks ir 7,6 reizes mazāks nekā nevakcinētajiem.

"Tas nozīmē, ka vakcīna joprojām ir ļoti labs aizsardzības līdzeklis pret smagu inficēšanos ar Covid-19.

40

Tomēr pie tik augstiem saslimstības rādītājiem ir pieaudzis risks, ka vakcinētie cilvēki arī varētu inficēties un nodot infekciju tālāk, taču viņi slimo daudz vieglākā formā," skaidro Perevoščikovs.

Tikmēr epidemiologs Trojanskis portālam "Apollo.lv" atzīst, ka vēl ir pāragri vērtēt, cik pašreizējie saslimstības rādītāji ir stabili. "To redzēsim divu nedēļu laikā, jo bija krietni vieglāk prognozēt rādītājus oktobra sākumā."

Viņš norāda, ka iepriekš izstrādātais matemātiskais modelis precīzi prognozēja, kurā brīdī un cik augstu saslimstības rādītāju attīstīsies.

Kā norāda epidemiologs, saslimstības rādītāju kritumu ir grūtāk prognozēt. "Tas ir sarežģītāk, jo nezinām, cik zemu rādītāji nokritīsies un kas notiks pēc tam - stagnācija vai saslimstības pieaugums, ja nav ierobežojumu."

Tas lielā mērā esot atkarīgs no tā, cik Latvijā ir vīrusa uzņēmīgo cilvēku (kuriem nav imunitātes pret koronavīrusu). Tāpat būtiski ir zināt, cik no šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem ir riska grupās.

Portālam "Apollo.lv" Trojanskis norāda, ka "pēc šī brīža aplēsēm šeit tiešām ir liela kļūdas robeža, šādi cilvēki ir aptuveni skaitā no 300 000 līdz 500 000".

"Gadījumā, ja šis uzņēmīgo cilvēku skaits ir 500 000, decembrī saslimstība atkal var pieaugt.

40

Un Ziemassvētku periodā, kad "miksējas" visu vecuma grupu cilvēki, tas var novest pie ļoti lielas saslimstības, kā arī janvārī var atsākties stacionēto pacientu skaita pieaugums," skaidro Trojanskis.

Epidemiologs norāda: ja tomēr ir mazāk uzņēmīgo cilvēku, piemēram, 300 000, tādā gadījumā "varam justies mierīgāk, jo vecuma grupā virs 60 gadiem vakcinācijas aptvere ir gana plaša".

Vai esošie ierobežojumi ir gana stingri?

Portālam "Apollo.lv" Perevoščikovs atbild: "Mēs nevaram novērst sezonālo ietekmi uz vīrusa izplatību, cilvēki ziemā, loģiski, ilgāk laika pavada tieši iekštelpās. Logi pārsvarā ir ciet, jo ārā ir auksts."

Novērots, kā sezonālie faktori ietekmē saslimstību arī pārējās Eiropas valstīs, kurās arī pašlaik novērojams liels saslimstības pieaugums.

"Mēs arī novērojam, ka valstīs, kurās ir liela vakcinācijas aptvere, neraugoties uz to, ka saslimstība pieaug, stacionēto pacientu un nāves gadījumu skaits pieaug ļoti lēni vai pat nenozīmīgi, salīdzinot ar periodu, kad vakcīnas vēl nebija izstrādātas un apstiprinātas," skaidro Perevoščikovs.

Viņš norāda, ka pašreizējā situācijā nav iespējams prognozēt, kā situācija Latvijā uzlabosies pēc mājsēdes atcelšanas, ja, pieaugot cilvēku kontaktiem, pieaug arī vīrusa izplatība sabiedrībā.

Vai tiek gaidīts saslimstības pieaugums?

Elpceļu vīrusa infekcijām ir raksturīga sezonalitāte, arī koronavīrusam novērojama šāda tendence. Kā norāda Perevoščikovs, sezonalitātes augstākais punkts tiek sasniegts janvārī, taču pēc tam pavasarī seko samazinājums.

"Tātad ir gaidāms dabiska veida inficēšanās gadījumu skaita pieaugums, kā arī ir jāņem vērā, ka Latvijā ir gana daudz vīrusa uzņēmīgo cilvēku, kuriem nav imunitātes pret šo vīrusu, jo viņi nav ne pārslimojuši, ne vakcinējušies pret Covid-19," min eksperts.

Kopumā šis cilvēku skaits vīrusam ir pietiekoši liels, lai turpinātu izplatīties sabiedrībā un izraisītu kārtējo saslimstības pieaugumu.

Perevoščikovs secina: "Ir svarīgi turpināt ievērot maksimālo drošību, censties izvairīties no vietām, kur drūzmējas daudz cilvēku un kur daudz laika tiek pavadīts iekštelpās. Tāpat vajadzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem strādāt attālināti, protams, ja tas ir iespējams.

Neapšaubāmi, vakcinācija ir galvenais, kas šajā ziņā varētu palīdzēt, neraugoties uz saslimstības rādītājiem.

40

Tādā veidā mēs samazināsim veselības aprūpes iestāžu noslodzi, kas ietekmē gan Covid-19 pacientus, gan visus pārējos, kuri ierobežotu medicīnisko resursu dēļ nevar saņemt veselības aprūpes palīdzību."

Viņš atzīst, ka nav izslēdzams, ka janvārī saslimstības rādītāji varētu būt tikpat lieli, kā bija rudenī, iespējams, pat lielāki.

40

"Ir bijušas valstis, kurās novērojama diezgan plaša vīrusa izplatība, un bijuši vairāki saslimstības viļņi, taču pašreizējie vidējie rādītāji Eiropā liecina, ka jau pašlaik ir sasniegta tāda pati statistika, kāda tā bija 2020. gada decembrī un šā gada janvārī," atklāj SPKC pārstāvis.

Eksperts piebilst, ka būtiski ir aplūkot arī citus rādītājus, piemēram, mirstību. "Tā, salīdzinot ar pagājušo gadu, šajā periodā krietni mazinājusies. Daudzi cilvēki joprojām nav pasargāti pret Covid-19 ar vakcināciju. Lai šo iespējamo vilni mēs varētu pārdzīvot mierīgi un nenotiktu veselības aprūpes iestāžu pārslodze, nepieciešams uzlabot vakcinācijas aptveri riska grupās."

Situācija Ziemassvētku un Jaunā gada laikā - kādas ir ekspertu prognozes?

Perevoščikovs atzīmē, ka šis ir vēl viens faktors, kuru daudzi eksperti atzinuši par nozīmīgu vīrusa izplatībā. "Šajā laikā cilvēki daudz vairāk kontaktējas ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem, kā arī apmeklē veikalus. Tāpat krasi pieaug cilvēku mobilitāte, kas ir ļoti izdevīgi vīrusam.

Šī ir kā iespējas došanas vīrusam atkal izplatīties un saslimstībai augt. Tāpēc ir ļoti svarīgi pasargāt uzņēmīgus cilvēkus, lai nebūtu pārpildītas slimnīcas."

40

Kā piemēru eksperts min Dāniju - tur saslimstības rādītāji ir augstāki nekā Latvijā, bet mirstības statistika ir krietni zemāka.

Vaicāts, vai uz svētku laiku būtu nepieciešams ieviest stingrākus ierobežojumus, Perevoščikovs atbild: "Visi ierobežojumi galvenokārt ir saistīti ar slimības norisi - cik smagi ar vīrusu slimo cilvēki.

Ja cilvēki slimo daudz un smagā formā, kā arī, ja veselības aprūpes iestādes ir pārslogotas, tādā scenārijā neizbēgami ir nepieciešami ierobežojošie pasākumi."

40

"Savukārt, ja stacionēto pacientu skaits slimnīcās strauji nepieaugs, kā tas notiek citās Eiropas valstīs, tādā gadījumā stingri drošības pasākumi nav nepieciešami," atzīst SPKC pārstāvis.

Secināts, ka lielā mērā viss ir atkarīgs no veselības aprūpes iestāžu noslodzes. Savukārt noslodze ir atkarīga no tā, cik liela ir sabiedrības vakcinācijas aptvere, jo īpaši riska grupās.

Perevoščikovs atzīmē, ka "jāseko līdzi hospitalizācijas rādītājiem un pacientu skaitam stacionāros un gadījumā, ja šī tendence sāks pieaugt, tad būtu nepieciešams rīkoties jau savlaicīgi". 

40

"Precīzāk atbildes šeit varēs sniegt veselības aprūpes speciālisti, taču es uzskatu, ka slimnīcas kādu laiku var strādāt pie tik liela noslogojuma, taču noteikti ne ļoti ilgu laiku - vairākus mēnešus pēc kārtas to darīt, manuprāt, ir ļoti, ļoti grūti," norāda SPKC pārstāvis.

Saslimstības rādītāju modeļi decembrim un janvārim

Trojanskis atklāja, ka šādi saslimstības rādītāju modeļi ir izstrādāti arī decembrim un janvārim. "Oktobrī bija vieglāk noteikt "bāzes", "optimistiskākos" un "pesimistiskākos" scenārijus. Mūsu prognozes izrādījās diezgan precīzas, taču pašlaik to izdarīt ir grūtāk, jo novērojams saslimstības rādītāju kritums, kas apgrūtina darbu."

Hospitalizēto pacientu skaita radītājs esot atbildis "bāzes" scenārija rādītājiem, bet inficēto gadījumu skaits - "optimistiskākajam" scenārijam, kas nozīmē, ka saslimstības līkne "lūzis" ātrāk, nekā eksperti prognozējuši. 

"Savukārt, runājot par nākotni, ir iespējami dažādi scenāriji, tajā skaitā arī ļoti slikti, piemēram, decembra vidū atkal palielinās saslimstības rādītāji un šis periods ilgst līdz janvāra beigām.

40

Tāpat ir arī optimistiskāki scenāriji, taču tas viss ir atkarīgs no uzņēmīgo cilvēku skaita. Šobrīd gan es nevaru novērtēt, kurš scenārijs varētu piepildīties," atklāj Trojanskis.