2022. gada valsts budžets ir vērsts uz iedzīvotāju labklājības celšanu, veicinot valsts konkurētspēju, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un nacionālās identitātes stiprināšanu, otrdien, 23. novembrī, debašu noslēgumā Saeimā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeima otrdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.
Premjers pateicās par debatēm, īpaši opozīcijas deputātiem, kuriem "varbūt liekas, ka viņus negrib sadzirdēt", taču Kariņš norādīja, ka opozīcijas politiķu paustais tiekot sadzirdēts.
Valdības vadītājs norādīja, ka esot pildīts solījums valdības četru gadu darbības posmā necelt nodokļus un ir samazināts nodokļu slogs strādājošajiem, nākamgad ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu sākotnēji palielinot līdz 350 eiro un no 1.jūlija līdz 500 eiro.
Kariņš uzsvēra, ka zinātnei paredzēts bāzes jeb pastāvīgā finansējuma pieaugums par 32%, kas, iespējams, ir lielākais palielinājums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Reģionālajai attīstītībai pašvaldībām būs pieejami 100 miljonu eiro, tāpat papildu līdzekļi paredzēti veselības aprūpei un iekšlietu sistēmas stiprināšanai, atzīmēja premjers.
Politiķis vērsa uzmanību, ka atbalsts paredzēts arī nacionālās identitātes stiprināšanai, samazinot pievienotās vērtības nodokli medijiem un grāmatām un piešķirot naudu mediju atbalsta fondam un Dziesmu svētku tradīcijas stiprināšanai.
Kariņš arī pateicās koalīcijas pārstāvjiem un Finanšu ministrijai par ieguldīto darbu budžeta sagatavošanā.
