Vai Žikivators var aizēnot Andri? Eksperti ieskicē tendences Latvijas personvārdos (4)

Roberti un Sofijas vairs nav populārākie vārdi

2020. gadā par populārākajiem jaundzimušo vārdiem Latvijā kļuva Olivers un Emīlija. 

Kopumā pagājušajā gadā vārds Emīlija dots 235 meitenītēm, savukārt par Oliveriem nosaukti 163 puisīši.

Personvārdi Roberts un Sofija, kas līderpozīcijas nebija pametuši no 2010. līdz 2019. gadam, joprojām ir topa augšgalā – Roberts trešajā vietā, bet Sofija – otrajā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji stāsta, ka 2020. gada līderis Olivers vēl pirms 10 gadiem bija tikai 59. vietā. Tikmēr tādi personvārdi kā Marta, Anna, Paula, Emīls un Adrians jau pēdējos 10 gadus turas starp populārākajiem vārdiem.

Rīgas Dzemdību nama pārstāvji intervijā raidījumam "900 sekundes" minēja kādu savdabīgu tendenci saistībā ar vārdu došanu. Lai gan pēc mazuļa piedzimšanas vēl ir mēnesis laika izdomāt vārdu, tomēr vecāki dod vārdu savām atvasītēm nekavējoties, kā iemeslu minot - ja ir vārdiņš, tad drīkst stāties rindā uz vietu bērnudārzā.

Jāņu un Līgu skaits turpina sarukt

Kritumu piedzīvojuši vārdi, kas vēl 70. un 80. gados bija ļoti populāri, - Ilze, Inese un Andris; vecāki šos vārdus vairs neliek jaundzimušajiem tik bieži kā agrāk.

Arī tādi tradicionālie latviešu vārdi kā Līga un Jānis ar katru gadu turpina sarukt skaitā. Pērn tika reģistrēti 68 jaundzimušie ar vārdu Jānis. Jaundzimušo personvārdu Top 100 šis vārds pēdējo 10 gadu laikā noslīdējis no 13. uz 33. vietu, bet vārds Līga pagājušogad vairs vispār nebija sastopams jaundzimušo Top 100. Šobrīd Latvijā dzīvo 48220 Jāņi un 10415 Līgas, ziņo PMLP.

Infografika: trīs populārāko jaundzimušo zēnu vārdu (Olivers, Roberts, Marks), tradicionālā vārda Jānis un pēdējā laikā arvien mazāk izmantotā vārda Andris tendence aizvadītajā simtgadē.

Infografika: trīs populārāko jaundzimušo meiteņu vārdu (Emīlija, Sofija, Alise), tradicionālā vārda Līga un pēdējā laikā arvien mazāk izmantotā vārda Ilze tendence aizvadītajā simtgadē. 

Ar pēdējās simtgades populārāko personvārdu dinamiku detalizētāk var iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, sadaļā "100 populārākie personvārdi".

Kalendārā neierakstīto vārdu dienā vairāki papildinājumi

22. maijs Latvijā ir kalendārā neierakstīto vārdu diena, un ik gadu šajā dienā svinētāju ir arvien vairāk. Vārdi, kas nav iekļauti kalendārā, ir dažādi - pavisam moderni, vecāku fantāzijas vai filmu iedvesmoti.

Pēdējos gados 22. maija svinētājiem ir pievienojušies tādi neparasti vārdi kā Vuks, Valids, Prūsis, Latrels, Regnārs Pērkons, Vasara, Laimrūta, Esme, Serēna, Ivanka, Demiāna, Eivrila, Eloīza, Persija, Skaiste, Airons, Ārdžejs, Daks, Liedars, Umme Ammara, Račita, Jeva Saida, Mejuhada, Rils, Ernlens u.c.

Vai Žikivators var apdraudēt tradicionālos vārdus?

Pirms 10 gadiem ziņu medijs "Apollo.lv" vēstīja par vairākiem neparastiem vārdiem, kas ir oficiāli reģistrēti Latvijā.

Toreiz tika minēti tādi vārdi kā Žikivators, Staļina, Galaktions, Tofiks, Ļeņina, Iluminata, Itālijs, Timotē Tjoma, Batja, Bonaventūra, Gonoreta, Laimstars, Avtonoms, Emerantina, Kajetons, Līgotnis, Ostins, Tamirlans, Honorata, Fortunata, Gatiņš, Turaids, Skolastika, Fausta, Ihtiandrs, Zigeta, Agota, Jautris, Tamerlans, Hortenzija, Tofiks, Mistridija, Sholastika, Laimutis, Kalisija, Rollo.

Tāpat pirms pāris gadiem tika reģistrēti arī šādi eksotiski personvārdi: viens Pirāts, viens Prezidents, viens Afrikants, Tautmīlis, divas Ripas, viena Tagadne un piecas Glītas.

Šobrīd personvārdu datubāzē var atrast arī šādus oficiāli reģistrētus vārdus: Rīga, Valensija Rīga, Magnolija Latvija.

PMLP gan piebilst, ka šajā datubāzē ir iekļauti arī ārzemnieku vārdi oriģinālformā (piemēram, Nicola, Alex), kas reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, un šie vārdi nav atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām.

Ziņu medijs "Apollo.lv" PMLP personvārdu datu bāzē novēroja, ka Latvijā vairs nav neviena iedzīvotāja ar oficiālu vārdu Žikivators.

Valsts valodas centra (VVC) galvenais lingvists Agris Timuška portālam "Apollo.lv" atklāja, ka šobrīd vērojama tendence izvēlēties neparastus latviskas cilmes kalendārvārdus (iekavās norādīts vārda nesēju skaits): Āra (12), Daris (15), Melle (1), Mellene (2), Ozols (2), Saka (1), Spāre (2), Taka (1).

Eksperts arī norādīja, ka nav pamata bažām, ka jaunie latviskas vai nelatviskas cilmes personvārdi varētu "apdraudēt" tradicionālos kalendārvārdus.

"Līdz šim neviens vārds no tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots arī tad, ja tā nesēju skaits samazinājies līdz 1," skaidro Timuška.

Vai vārds var ietekmēt dzīvi?

PMLP pieejamajā Personvārdu datu bāzē iespējams uzzināt arī Gunnara Treimaņa novērojumus par attiecīgā vārda nēsātāju rakstura īpašībām, kas apkopoti 2002. gadā izdotajā grāmatā "Vārdu noslēpumi".

Speciālisti skaidro, ka senos laikos bērnam izvēlējās vārdu, vērojot, kādas uzvedības īpatnības izrāda sava mūža pirmajās dienās. Tad katrs ģimenes pieaugušais izteica, ar ko īpašu jaundzimušais piesaistījis viņa uzmanību. Tāpat vārdu bērnam varēja izvēlēties, ņemot vērā kādu šajā dienā novērotu zīmi, zīmīgu notikumu. Tā meitenes varēja tikt pie vārda Irbe vai Rasa.

Latviešu senči bērniem deva ar dabu saistītus vārdus – koku, puķu, dzīvu būtņu un pat dabas parādību nosaukumus. Arī mūsdienās vecāki bieži nosauc savus bērnus ar dabu saistītos vārdos: Rasa, Madara, Roze, Mare (jūra – no līvu valodas).

Patlaban vecāki Latvijā var likt bērnam jebkādu vārdu. Vienīgie ierobežojumi - atbilstība latviešu valodas pareizrakstības likumiem un nerakstītiem morāles likumiem. Latvijā izdotajā dzimšanas apliecībā jebkurš bērna vārds tiks pārveidots atbilstoši latviešu gramatikas likumiem, skaidro PMLP.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!