Trešdien, 24. novembrī, izvēlēti pieci uzņēmēji, kuri par 15 miljoniem eiro piegādās antigēnu paštestus. To veikšana būs obligāta prasība visās klātienes darbavietās no 6. decembra. Tiesa gan, daudzi praktiskie aspekti skaidri kļūs vien nedēļas beigās, piemēram, kā uzņēmēji saņems šos paštestus, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Līdz šim vairākkārt valdība kritizējusi antigēnu paštestus kā neuzticamus un pat bezjēdzīgus to mazās jutības dēļ, tāpēc tie netika ieviesti kā alternatīva ierobežojumiem, piemēram, pirms dažādu pakalpojumu saņemšanas.
Tas, ka pēkšņi valdība gatava tērēt 15 miljonus eiro antigēnu paštestiem, esot skaidrojams ar vajadzību izmantot jebkuru līdzekli Covid-19 atklāšanā.
Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas direktors, Operatīvās vadības grupas vadītājs, norādīja: "Mēs panākam to, ka maksimāli agrīni identificējam tās personas, kuras ir inficētas un attiecīgi tiek izolētas, un tiek ierobežota vīrusa tālāka izplatība. Kā papildu līdzeklis vakcinēšanai, jo mēs redzam, ka ar vakcinēšanos vien šobrīd mēs nespējam pilnībā ierobežot šo saslimšanu."
Priekšlikums par obligātajiem antigēnu paštestiem darbavietās nācis no Veselības ministrijas, taču izrādās, ka bez valsts galvenā infektologa Uga Dumpja viedokļa uzklausīšanas.
Lai arī ar ātrajiem Covid-19 testiem var izķert Covid-19 pozitīvos gadījumus, Uga Dumpis savu attieksmi formulē ar jautājumu – "kāda jēga no paštestiem, ja to veikšanā jāpaļaujas vien uz cilvēku godaprātu". Esot risks, ka, nevēloties doties karantīnā, cilvēki krāpsies ar negatīva rezultāta iegūšanu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis sacīja: "Es neesmu pret šādu skrīninga metodi, bet drošību tas negarantēs darbavietās. To es varu noteikti apgalvot. Lai no tā būtu papildu drošība – tas ir tālu no tā! Daudzās valstīs to dara, bet mūsu valstī tas apziņas līmenis ir cits. Ja tas ir mežizstrādes uzņēmumā vai būvniecībā, un, ja cilvēki negrib kaut ko panākt, tad ar šo arī neko nepanāks."
Līdz ar to valstī vadošais infektologs liek noprast, ka daļa no daudzajiem miljoniem eiro valsts naudas paštestu iegādei varētu tikt iztērēta bezjēdzīgi.
"Ja to uzspiedīs visiem ar varu, tad, visticamāk, rezultāta nebūs. Es varbūt darītu tā – tiem, kas grib, valsts dod viņiem šos testus, piemēram, rūpnīcai, kur visi ir apzinīgi un to veic kontrolētā veidā," teica Dumpis.
Operatīvās vadības grupa apzinās par iespēju krāpties ar paštestiem. No vienas, epidemioloģiski drošāk būtu šo testu veikt dzīvesvietā, nevis darbavietā, taču, no otras puses, darbavietā darba devējs varētu izkontrolēt iespējamo blēdīšanos.
Citskovskis norādīja: "Mēs šo aspektu precizēsim, lai būtu skaidrība, vai mēs vēlamies lielāku kontroli par šo, vai tā ir paļaušanās uz darbinieku, vai arī būs kādas kontroles no valsts institūciju puses. Bieži mēs pārliecināmies, ka drošības pasākumi ir efektīvi tad, ja ir kaut neliels kontroles elements. Tā būs ekspertu diskusija, vai būs kāds kontrolējošs elements no valsts institūciju puses."
Antigēnu paštestu iegādei valsts plāno tērēt 15 miljonus eiro. Šo summu sadalīs starp pieciem piegādātājiem. Pirmais līgums par summu, trīs miljoni eiro, jau ir noslēgts ar SIA "Ekspress laboratorija". Kā tieši notiks testu izdale darbavietām, precizēs šīs nedēļas laikā. Iespējams, ka centralizēti izdales punkti, kur privātuzņēmējiem braukt pēc testa komplektiem, nemaz nebūs.
"Publiskajam sektoram izdalām testus, bet privātajam sektoram nodrošinām attiecīgu finansiālu atbalstu par katru darbinieku. Tas nozīmētu, ka privātais sektors pats iegādājas šos testus, bet valsts konkrētā apmērā kompensē šos izdevumus," teica Citskovskis.
Šobrīd valsts iepirkumā viena testa cena robežās no 75 eiro centiem līdz 1,25 eiro. Ja darbavietas pašas iegādātos testus par jebkādu cenu, tad ir risks, ka valstij piestādīto rēķinu lielums būs ārpus kontroles.
Video: "TV3 Ziņas" sižets
