/nginx/o/2021/11/27/14227170t1h5a56.jpg)
Nākamnedēļ Rīgā gaidāma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas vizīte, kuras laikā Latvija saņems spēcīgu atbalsta signālu Baltkrievijas hibrīduzbrukuma laikā. Stoltenbergs uzsver, ka Lukašenko režīms ir izmantojis un turpina izmantot neaizsargātus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
Pēc NATO ģenerālsekretāra teiktā, "mēs esam redzējuši, ka tas notiek pret Latviju, pret Lietuvu un visnesenāk - pret Poliju. NATO ir nosodījis šīs aktivitātes, Baltkrievijas režīma uzvedību, mēs esam pauduši savu solidaritāti ar sabiedrotajiem, mēs arī nodrošinājām atbalstu, piemēram, Lietuvai - mēs nosūtījām ekspertus, kas palīdz Lietuvai tikt galā ar situāciju. Tas tur bija diezgan kritiski".
Savukārt runājot par situāciju uz Ukrainas un Krievijas robežas, Jenss Stoltenbergs norāda, ka
"šī ir jau otrā reize šogad, kad Krievija mobilizē savu karaspēku pie Ukrainas robežas. Daži militārie analītiķi saka, ka šoreiz viss ir daudz nopietnāk nekā bija iepriekš".
Nav skaidrs, tieši kādi ir Krievijas nodomi, bet tas, ko mēs zinām - Krievija ir lietojusi spēku pret Ukrainu iepriekš, norāda NATO ģenerālsekretārs. "Viņi to darīja 2014. gadā, kad viņi nelegāli anektēja Krimu, un turpina okupēt Krimu. Viņi turpina atbalstīt separātistus Austrumukrainā - Donbasā, un viņi turpina destabilizēt Austrumukrainu. Krievija ir arī atbildīga par kiberuzbrukumiem Ukrainai un arī dažādām agresīvām hibrīdaktivitātēm pret Ukrainu. Un piedevām, mēs esam pēdējā laikā redzam ļoti agresīvu retoriku no Krievijas."
"Ja visu to saliekam kopā - ir pietiekams pamats uztraukumam, un NATO cieši to monitorē. Mēs aktīvi izvērtējam situāciju, mēs dalāmies ar šo informāciju un sūtām vēstījumu Krievijai, ka tai ir jādeeskalē, jāsamazina spriedze un jābūt atklātai par savu klātbūtni robežas tuvumā. Un ja viņi rīkosies – tad tam būs sekas Krievijai," skaidro Stoltenbergs.
