"Upura cīņa" ⟩ "Video var dzirdēt, ka mamma sauc vakariņās, kamēr bērns sevi kailu filmē!" Bīstamais atvars - internets un tā sargi (1)

Latvijas Drošāka interneta centra ziņojumu līnija ir viena no 47 visā pasaulē. Ikviens var vērsties pēc palīdzības, ja ir saskāries vai novērojis cieņu aizskarošas un noziedzīgas darbības tiešsaistē, bet pats galvenais šo ziņojumu līniju mērķis ir cīnīties pret bērnu pornogrāfijas apriti.

Darbības ķēde ir vienkārša - pats galvenais mērķis ir izdzēst saturu, par ko ir ziņots. "Runājot arī ar cietušajiem, pats svarīgākais arī viņiem ir tas, lai saturs tiktu dzēsts. Lai nenotiek atkārtota vainošana par šo noziegumu, kas patiesībā ir izdarīts pret bērnu, tāpēc ir ļoti svarīgi to pēc iespējas ātrāk dzēst," stāsta Maija Katkovska.

"Šobrīd ļoti dramatiski pieaug bērnu pornogrāfiju saturošu materiālu skaits. Pirms 20 gadiem tie galvenokārt bija tikai pieaugušie, kuri izmantoja internetu, tagad pēdējo 20 gadu laikā tas ir tik strauji attīstījies, ka nu jau katram bērnam ir viedtālrunis, līdz ar to arī bērni izmanto internetu, vēl turklāt daudz aktīvāk," stāsta Katkovska, piebilstot, ka pirms diviem gadu desmitiem tiešsaistē bija atrodami tikai pieaugušo radīti bērnu pornogrāfijas materiāli.

"Pēdējo gadu laikā ļoti strauji pieaug tāds saturs, kas skaitās pašu bērnu radīts.

(..) Vairumā šo video var skaidri nolasīt, ka tas ir radies pēc pieauguša cilvēka pamudinājuma," skaidro "drossinternets.lv" vadītāja.

"Pavisam vienkārši - viņi visbiežāk tiek uzrunāti sociālajos tīklos, kad tiek iemantota bērna uzticība, viņš tiek pārvilināts uz mazāk drošām platformām, kuras netiek tik ļoti kontrolētas kā populārie sociālie tīkli. (..) Analizējot šo saturu, tas, kā bērni sevi fotografē un filmē, ko viņi ar sevi dara, tas ir skaidrs, ka kāds ir teicis viņam priekšā, kas ir jādara," stāsta Katkovska.

"Runa ir tikai par serveriem, kas ir atrodami Latvijā, līdz ar to, sadarbojoties ar Valsts policiju un citiem pakalpojumu sniedzējiem, mēs pēc iespējas ātrāk mēģinām dzēst šo saturu ārā," norāda centra vadītāja.

Maija Katkovska ikvienam bērnam un jaunietim iesaka pašam domāt par savu privātumu un vecākiem padomāt par to pašu: "Savu bērnu kailfoto nevajag likt, nevajag sūtīt, lai tie paliek privātai lietošanai ģimenes lokā." Viņa norāda, ka nereti nevainīgas fotogrāfijas no pludmales vai pirts, kas ieliktas mammas vai tēta sociālo tīklu profilā, var tikt lejupielādētas un nonākt apšaubāmās platformās, kur tās tiek dalītas tālāk jau kā bērnu pornogrāfija.

Maija Katkovska vairākkārt uzsver, ka bērnu pornogrāfiska rakstura materiālu izskaušana ir mūsu visu uzdevums, un to vislabāk ir izdarīt, reaģējot pēc iespējas ātrāk. "Ja tavs bērns stāsta par kaut ko aizdomīgu internetā vai kaut vai par savu klasesbiedru, pieaugušā uzdevums ir iesaistīties. Galvenokārt tāpēc, ka šie interneta varmākas nerunā tikai ar vienu bērnu," pauž centra vadītāja.

Latvijas Drošāka interneta centrs izvērtē ziņojumus, balstoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Neesi vienaldzīgs, ziņo!

Par to, kā vecāki var preventīvi aizsargāt savus bērnus no nokļūšanas interneta varmāku nagos, no cik gadiem vispār būtu ieteicams bērniem uzturēties sociālajos tīklos un kādi ir lielākie mīti par dzimumnoziegumiem internetā un to, cik ātri pats pusaudzis var tikt ar likumu sodīts par aizsūtīto savu "plikbildi", skaties videointerviju ar Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku!

Portāls "Apollo.lv" turpina projektu "Upura cīņa", kas dod balsi tiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību savas dzīves laikā. Sarunās ar cietušajiem un speciālistiem tiek izgaismotas problēmas un lauztas stigmas, kas valda par un ap šo vēl aizvien neērto tematu - seksuālā vardarbība.

KO DARĪT, JA ESI CIETIS NO SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS?

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

VĒRSIES POLICIJĀ UN PIE ĀRSTA

Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridisks spēks, un tiesu medicīnas eksperts var izmantot tos ekspertīzes veikšanai.

VĒRSTIES POLICIJĀ VAR ARĪ VĒLĀK

Ja pagaidām neesi gatavs vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no nodarījuma smaguma ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

NEBAIDIES MEKLĒT PALĪDZĪBU

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Upura cīņa" saturu atbild TVNET grupa.