"Arī savas dziļākās un maigākās jūtas var turēt rokās un attiekties pret viņām lietiski," reiz teicis Rainis. Reizēm par jūtām nemaz netiek domāts, ja runa ir par iztiku un jumtu virs galvas. Sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros saņēmām anonīmu vēstuli no kādas mammas, kura neiet prom no bērna tēva, jo viņai ir svarīga atvases labklājība.

"Es vienmēr domāju, ja cilvēks ir izglītots, ļoti labi situēts un liela, pazīstama uzņēmuma vadītājs, viņš mācēs risināt problēmas un uzņemties atbildību. Es smagi maldījos. Arvien dzīvojam kopā, jo baidos, kā uzaudzināšu bērnu," savu stāstu iesāk sieviete. Sauksim viņu par Eviju.

Pirmoreiz dunku no sava dzīvesbiedra Evija saņēma pēc pusotra kopdzīves gada. "Mēs bijām viņa laukos. Es lūdzu paskaidrot dažādas situācijas, viņš ņirgājās un pazemoja mani, mēdījās.

Es dusmās paķēru čību un metu viņam. Netrāpīju. Pēc tam mani aiz matiem novilka pa kāpnēm lejā.

Draudēja man ar baltajām beretēm un vēl diezin ko. Es saģērbos un aizgāju."

Pa meža taku līdz pilsētai bijuši kādi 40 kilometri, Evija pēc sajūtām esot paspējusi noiet aptuveni 10, kad viņai atbrauca pakaļ. "Pēc tā visa pašķīrāmies. Domāju, ka nekad nedzīvošu ar šādu cilvēku," atminas sieviete.

Tad atkal pāris sagāja kopā. "It kā nožēloja pāri izdarīto, un tā mierīgi dzīvojām kādu laiku. Paliku stāvoklī. Cerēju, ka viss būs labi, jo pats arī gribot ģimeni un bērnu, kaut divi bērni jau ir, katrs no citas sievietes."

Evijai bijusi jāpierāda sava grūtniecība, jo vīrietis solījis viņu iekārtot pie sevis darbā, lai varētu saņemt labāku bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu. "Tas viss bija ar tādām mokām. Prasīju, kāpēc tā rīkojas, kāpēc tā dara, ja pats bērnu gribēja. Nevis saņēmu paskaidrojumu, bet otrajā grūtniecības mēnesī tiku izvazāta pa zemi," stāsta sieviete. "Tas pats arī piektajā grūtniecības mēnesī atkārtojās.

Kopumā deviņu mēnešu laikā trīs reizes bijām pašķīrušies, bet, tā kā man tobrīd un arī tagad liekas - bērnam ir vajadzīgs tēvs, es neeju prom," atklāta ir Evija.

"Sista vairs neesmu, bet pazemojumi un neaizsargāts dzimumakts, pēc kura dzēru avārijas kontracepciju, gan ir bijuši. Un solītais, ka parūpēsies par mani un mūsu bērnu, kamēr vēl neiet bērnudārzā, ir maldi.

Ja nerunāju to, ko grib dzirdēt, vai prasu ko paskaidrot, es pārāk daudz atļaujos.

Tad nogriež budžetu, spītējot man - spītē mūsu bērnam," savas domas un situāciju atklāj Evija. Viņa vēl aizvien cer, ka vīrietis būs labs un gādīgs tēvs un ka dzīve būs vismaz materiāli nodrošināta, bet, lai "mājās būtu miers", pāris viens ar otru īsti nesarunājas.

Joprojām daudzi uzskata, ka vardarbība starp sievieti un vīrieti, kurus saista partnerattiecības, ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Šādi domājot, mēs ignorējam faktu, ka vardarbība ir noziegums.

Turklāt vardarbība ģimenē nav saistīta ar personas izglītības līmeni, materiālo stāvokli, reliģiskajiem uzskatiem, vecumu un tautību.

Vardarbības cikls

Vardarbībai ģimenē ir raksturīgs cikliskums, kam ir tendence atkārtoties. Pēc vardarbības akta attiecībās valda miera periods, ko mēdz saukt par "medusmēnesi". Tomēr pēc laika pieaug spriedze un vardarbība atkārtojas, izceļ krīzes centrā "Skalbes".

Spriedzes pieaugšana

Pāridarītāja reakcijas: īgns noskaņojums, aizkaitināmība par nebūtiskiem sīkumiem, lai moralizētu, cenšanās upuri izolēt no sabiedrības, aizbildinoties ar mīlestību un rūpēm, pazemošana, kliegšana, alkohola lietošana, draudēšana, kritizēšana, partnera mantas bojāšana un citas ļaunprātīgas darbības.

Cietušā uzvedība: centieni nomierināt varmāku, viņa vēlmju apmierināšana, pieklusināta sarunāšanās, izvairīšanās no radiem un draugiem, bērnu pieklusināšana, piekāpšanās, cenšanās izprast varmāku un izpatikt, piemēram, pagatavojot viņa iecienītākos ēdienus. Spriedzes izjūta ir līdzīga staigāšanai pa plāna ledus kārtu.

Vardarbības akts

Pāridarītāja reakcijas: sišana, smacēšana, žņaugšana, pazemošana, izvarošana, ieslodzīšana un tamlīdzīgi.

Cietušā uzvedība: aizstāv sevi jebkādiem līdzekļiem, cietušais, bērni vai kaimiņi sauc policiju, cenšas nomierināt varmāku, cenšas izprast varmāku, iet prom vai cīnās pretī.

Medusmēnesis

Pāridarītāja reakcijas: lūdz piedošanu, apsola, ka notikušais vairs neatkārtosies un tiks meklēta profesionāla palīdzība, iet uz baznīcu, pasniedz ziedus un dāvanas, demonstrē uzmanību, raud, cenšas noskaņot citus ģimenes locekļus savā pusē.

Cietušā uzvedība: piekrīt palikt, pieņem varmāku atpakaļ, atsauc iesniegumu policijai, norunā tikšanos pie speciālista attiecību uzlabošanai, jūtas laimīgs, tic, ka varmāka mainīsies.

Aiziešana no vardarbīgām attiecībām var būt ļoti sarežģīta, taču ilgtermiņā tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi, savus bērnus un dzīvot kvalitatīvu un drošu dzīvi.

Viens no izplatītākajiem mītiem par vardarbību ģimenē, kas izgaismojas sarunās ar ekspertiem, ir tas, ka "bērniem ir labāk dzīvot pilnā ģimenē". Redzot vardarbīgas attiecības starp vecākiem, bērni tiek nopietni psiholoģiski traumēti. Šādos gadījumos bērni parasti pierod justies bezspēcīgi un vieglāk kļūst par cietušo citās situācijās un noziegumos, kuros tiek darīts pāri. Pieaug arī risks, ka bērni paši var kļūt par agresoru. Par vecāku formālām attiecībām svarīgāka ir bērna drošības sajūta un attiecību emocionālā kvalitāte.

ATCERIES! Ja paliec attiecībās, arī tad tu vari meklēt atbalstu un drošību.

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr. 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr. 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"

Ezera iela 21, Rīga

Tālr. 67012515, 67398383

E-pasts: gimenes@krize.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr. 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"

Talsu iela 39, Ventspils

Tālr. 63661515, 22012434

E-pasts: pasparne_kc@inbox.lv

Nodibinājums "Centrs Valdardze"

Raiņa iela 9f, Valmiera

Tālr. 64220686

E-pasts: valdardze@inbox.lv

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.