No 2022. gada 1. janvāra plānots samazināt elektroenerģijas OIK par apmēram 60%

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

No 2022. gada 1. janvāra plānots samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par apmēram 60%, otrdien, 30. novembrī, vienojās valdība, izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu "Obligātā iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā".

Kā aģentūru LETA informēja EM, valdība slēgtajā sēdes daļā, izskatot ziņojumu, konceptuāli atbalstījusi EM priekšlikumu OIK vidējo likmi no 1. janvāra samazināt aptuveni par 60%, tas ir, līdz 7,55 eiro par megavatstundu (MWh), kas nodrošinātu būtisku atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses paziņojumā norāda, ka, ņemot vērā iepriekš neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu atbalstu Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošo elektroenerģijas izdevumu segšanā, jo īpaši sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju daļai un energoietilpīgajiem uzņēmumiem.

"Esmu gandarīts, ka valdība, reaģējot uz pašreizējām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas tendencēm, ir radusi iespēju operatīvi pārskatīt elektroenerģijas OIK prognozējamās izmaksas,

tādējādi elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem daļēji kompensējot ar samazinātu OIK likmi," atzīmē ekonomikas ministrs.

EM pauž, ka OIK samazināšana ir būtiska, raugoties gan no Latvijas sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzības, gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas, perspektīvas.

Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu pašlaik ir iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā, nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.

Tāpat EM atgādināja, ka pagājušā gada 22.septembrī Ministru kabinets izskatīja EM sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai.

Pēc otrdienas Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem norādīja, ka OIK samazinājums par apmēram 60% elektrības rēķinos elektroenerģijas komersantu klientiem varētu sniegt apmēram 8% līdz 10% samazinājumu.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saistībā ar elektrības augsto cenu uz tuvāko gadu budžetiem šis lēmums ietekmi neatstās. Vienlaikus Reirs pauda, ka pastāv iespēja par ietekmi uz 2024. gada budžetu, tomēr arī šajā gadījumā tā nebūs liela.

Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no šā gada 1.janvāra OIK likme samazināta no 22,68 eiro par MWh līdz 17,51 eiro par MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, tai skaitā OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 eiro par MWh apmērā.

Maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un OIK jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Aktuālākās ziņas