NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojums par vairāk nekā 40 000 karavīru nosūtīšanu nepieciešamības gadījumā uz Latviju ir vērtējams kā ļoti spēcīgs vēstījums Krievijai neļauties kārdinājumam rīkoties alianses teritorijā, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Graube neatminējās, ka, savulaik apmeklējot NATO Militārās komitejas sanāksmes, tajās būtu izskanējis tik stingrs NATO vadības paziņojums.
"Faktiski šis ir pirmo reizi tāds ļoti nopietns preventīvs paziņojums par konkrētām militārām spējām," uzsvēra Graube.
Lai arī Stoltenbergs paziņojis, ka nepieciešamības gadījumā uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru, Graube vērsa uzmanību, ka alianse Baltiju drīzāk uztver kā vienu operacionālo telpu.
"NATO, protams, var sūtīt uz vietu, kur ir potenciālā konflikta zona, bet pamatā no NATO viedokļa Baltijas valstis, kas kopumā ir aptuveni 600 kilometru garas un 250 kilometru platas ir viena operacionālā zona," piebilda bijušais NBS komandieris.
Uz norādi par šādu spēku uzņemšanas infrastruktūras kapacitāti, Graube atbildēja, ka ātrās reaģēšanas spēki tiek komplektēti un veidoti ar augstu pašpietiekamību, jo dodoties uz iespējamo konflikta vietu šiem spēkiem nav gluži jādzīvo kazarmu apstākļos. "Ir, protams, uzņemošo valstu pienākumi, taču tas ir atrunāts plānos," piebilda Graube.
Kopumā Graube šādu NATO ģenerālsekretāra paziņojumu vērtē kā ļoti spēcīgu preventīvu ziņu un šī ziņa tiek sūtīta, apsteidzot iespējamo Krievijas vēlmi vai kārdinājumu "kaut ko darīt NATO teritorijā".
Jau ziņots, ka Latvijā jau patlaban ir samērā vērienīgi NATO spēki. Kopš 2017.gada Ādažu bāzē izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanas politiku un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
2015.gadā Rīgā atklāta NATO spēku integrācijas vienība, kas ir daļa no alianses pielāgošanās drošības situācijas izmaiņām Eiropā.
Tāpat Rīgā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.
