Koalīcija: Elektrībai varētu piemērot samazinātu PVN likmi

Ilustratīvs attēls.

FOTO: TWStock/Shutterstock

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai no 21% uz 5%, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 6. decembrī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdība vairākus mēnešus seko līdzi energoresursu cenu kāpumam. Viņš atzīmēja, ka PVN samazinājums elektroenerģijas cenai varētu būt viens no paplašināta atbalsta sniegšanas mehānismiem, tomēr vienlaikus EM un FM izvērtēs arī citas iespējas. "Mēģinām pielāgot mūsu valdības politiku, kas ir dinamiska un mainīga," izteicās premjers.

Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka jau pašlaik ieviesti vairāki papildus atbalsta mehānismi, kas tiešā mērā saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu, piemēram, atbalsts 20 eiro apmērā vakcinētiem senioriem, papildus atbalsts aizsargātajām grupām, kā arī tiek plānots obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums no 2022.gada.

Ministrs skaidroja, ka no EM piedāvātajiem risinājumiem, kā mazināt elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, lielākais atbalsts gūts tieši PVN samazināšanai.

Politiķis sacīja, ka plānots papildus atbalsts arī energointensīvajiem uzņēmumiem. Šo jautājumu paredzēts apspriest arī šajā ceturtdienā, 9.decembrī, Tautsaimniecības padomes formātā, tajā uzklausot uzņēmēju viedokli šajā jautājumā.

Vērtējot plānoto PVN samazinājuma ietekmi, Vitenbergs norādīja, ka, ņemot vērā pieaugušās elektrības cenas, šāds risinājums varētu būt fiskāli neitrāls.

"Attīstībai/Par!" politiķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka jārada ātrs un efektīvs risinājums apstākļos, kad palielinās elektrības un energoresursu cenas, kas tuvākajā nākotnē, visticamāk, atstās nozīmīgu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmējdarbību. Padziļināti par risinājumu, kas palīdzētu iedzīvotājiem pārziemot, koalīcija diskutēs pēc nedēļas, pauda Plešs.

Ministrs uzsvēra, ka nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, ilgtermiņā daudz vairāk ieguldot alternatīvajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijas iegūšanā un masveida māju siltināšanā gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Komentējot šo izteikumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis, deputāts Krišjānis Feldmans vērsa uzmanību, ka Eiropas vēja enerģijas stacijas nespēja saražot nepieciešamo enerģiju daudzumu. Sarunās ar nozares partneriem esot jāspriež, kā nodrošināt elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību un paredzamas cenas, taču vējš nebūšot izšķirošs šajā jautājumā, atzīmēja politiķis.

Feldmans uzsvēra, ka elektroenerģijas cenu kāpums nav uzskatāms par normālu, un viņš pozitīvi novērtēja, ka koalīcijā ir sadzirdētas līdz šim mazākumā esošās balsis, ka nepieciešams rīkoties, lai mazinātu patērētājiem radušos slogu. Viņš norādīja, ka pie šī jautājuma varētu strādāt kopā Ekonomikas ministrija un labklājības ministrs.

Politiķis pieļāva, ka nākamnedēļ par šo jautājumu plašāk varētu runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, EM bija sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) iepriekš bija sasaucis Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdi, kurā nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji informēja, ka gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes, gan siltumenerģijas ražošanā izmantotie izejmateriāli Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču vērojamas cenu izmaiņas - straujākas izmaiņas ir elektroenerģijai un dabasgāzei, mazāk straujas - šķeldai un citiem resursiem, kas tiek izmantoti siltumenerģijas ražošanā.

Priekšlikumu par PVN samazināšanu elektroenerģijai iepriekš iesniedza arī opozīcijas politiķi, taču līdz šim koalīcijas politiķi balsoja pret šo ieceri.

Aktuālākās ziņas