Lielākā alga gandrīz četri tūkstoši eiro. Raidījums skaidro, cik pelna vietvaru vadītāji un kādi labumi viņiem pienākas

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Silas Stein/Shutterstock

Cik lielas algas šobrīd saņem Latvijas pašvaldību vadītāji, kā arī viņu vietnieki un domes deputāti? To algas no nākamā gada vidus varēs ievērojami paaugstināt. Kas nosaka algu apmēru, skaidro Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Galvenie pašvaldību ienākumu avoti ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis no tiem cilvēkiem, kas konkrētajā pašvaldībā ir deklarēti, bet otrajā pozīcijā - nekustamā īpašuma nodoklis no tiem īpašumiem, kas pašvaldībā atrodas, un ko maksā gan vietējie uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji. Liela daļa pašvaldību saņem arī naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vēl arī, piemēram, pašvaldību skolu pedagogiem algu maksā valsts no valsts budžeta, taču kopumā var teikt, ka savai varai algu maksā tās pašas pašvaldības iedzīvotāji.

Kurš nosaka, cik lielas algas maksāt pašvaldības varai - domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, arī deputātiem? No vienas puses, pati vara to arī un nosaka, un varu ievēl iedzīvotāji, bet, no otras puses, - arī pašvaldību varas pārstāvji ir iekļauti tā saucamajā valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, kas jau ar likumu nosaka griestus jeb maksimālās algas apmērus, cik kurš drīkst saņemt.

Kopējā sistēma ir šāda: ir tā saucamā bāzes alga, kas katru gadu mainās atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī, kā arī inflācijai. Piemēram, šogad attiecībā uz valsts pārvaldi tā ir no 926 eiro līdz pat 2052 eiro un 84 centiem, un tad dažādām amata grupām ir noteikti savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta.

Savukārt pašvaldībām noteiktā bāzes alga ir 1025 eiro un 29 centi, un tad dažādām amata grupām ir noteikti arī savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta, kā rezultātā iegūta maksimālā alga.

Augstākais koeficients ir Ministru prezidentam - 4,93. Pareizinot to ar 1004 eiro, šī amata bāzes algu, sanāk 4950 eiro alga bruto jeb pirms nodokļu nomaksas.

Un tieši tāpat savi koeficienti arī pašvaldību vadītājiem:

  • domes priekšsēdētāja koeficients: 3,64. Tātad maksimālā alga 3732 eiro bruto jeb "uz papīra";
  • priekšsēdētāja vietniekam: koeficients 3,2, maksimālā alga 3281 eiro mēnesī;
  • domes komitejas vadītājam: koeficients 2,55, alga 2614 eiro;
  • domes deputātiem: koeficients 1,2, maksimālā alga 1230 eiro.

Tā ir maksimālā alga - vairāk maksāt nedrīkst, maksāt mazāk drīkst.

Savukārt koeficients ministram ir 4,68 (bāzes alga 1004 eiro), tiesībsargam - 4,05 (bāzes alga 1025 eiro un 29 centi), Saeimas deputātiem - 3,2 (bāzes alga 926 eiro) utt.

Un likums nosaka, ko vēl bez algas drīkst saņemt pašvaldības varas pārstāvis, piemēram, tā saucamo 13. algu jeb naudas balvu vienas mēneša algas apmērā par kāda īpašu sasniegumu, vēl arī papildus 50% piemaksu no algas atvaļinājuma laikā, bet arī tas viss nav obligāti un ir atkarīgs no pašvaldības rocības.

Vai pašvaldībai jāapmaksā arī varas pārstāvju telefona rēķini vai jāuzsauc auto un jāapmaksā degvielas izdevumi? Šis jautājums ar likumu netiek regulēts, vienīgi Pašvaldību domes deputāta statusa likums min, ka deputātu darbam jābūt piemērotām telpām, viņš jānodrošina arī ar transportlīdzekļu pakalpojumiem, kā arī jādod iespējas izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus. Kā to darīt un īstenot, tā jau ir katras pašvaldības lieta.

Raidījums jautāja vietvarās, kādas bija algas to priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem šī gada septembrī. Taču nevis to, cik faktiski kurš saņēmis, jo tur var būt iekļauti gan atvaļinājumi, gan slimības lapas, bet gan kāda alga konkrētajā amatā ir noteikta. Saņemtā informācija sašķirota pēc gradācijām. Pirmā no tām - pašvaldības, kuru vadītājiem noteiktas saskaņā ar likumu maksimālās algas jeb jau pieminētie 3732 eiro "uz papīra" jeb aptuveni 2600 eiro uz rokas.

Maksimālā alga ir:

Rīgas, Jūrmalas un Ventspils domes priekšsēdētājiem, kā arī Ādažu, Augšdaugavas (kurā tika savienoti Daugavpils un Ilūkstes novadi), kā arī Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Mārupes, Ropažu, Siguldas un Saldus novada vadītājiem. Un septembrī vēl ne, bet šobrīd šim sarakstam nācis klāt arī Talsu novads, kur par algu pieaugumu līdz maksimāli pieļaujamam līmenim deputāti nobalsoja novembra beigās.

Gandrīz maksimālās algas virs 3500 eiro saņem:

domes vadītāji Bauskas novadā, Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Ogres, Valmieras, kā arī Olaines un Salaspils pašvaldībās.

Domes priekšsēdētāju algas 3000–3500 eiro robežās:

Dienvidkurzemes novadā, Ķekavas, Madonas, Smiltenes un Tukuma pašvaldībās.

2500–3000 eiro alga:

Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes mēram, kā arī domes vadītājiem Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ludzas, Saulkrastu, Gulbenes, Ventspils novadā.

Viszemākās algas – zem 2500 eiro mēnesī bruto:

no pilsētām Daugavpilī, bet no novadiem: Preiļu, Rēzeknes, Alūksnes, Līvānu, Varakļānu un Valkas.

Viszemākās no šīm pašvaldībām ir Daugavpilī mēram Andrejam Elksniņam ("Saskaņa") 2087 eiro apmērā, bet pati zemākā - Valkas mēram Ventam Armandam Krauklim (Vidzemes partija) 1870 eiro mēnesī uz papīra.

Pētot kopsakarības, redzams, ka algas lielumam ar pašvaldības lielumu un to iedzīvotāju skaitu šobrīd nav nekāda sakara. Spilgtākais piemērs ir Rīga un Krāslavas novads, kur abu domju priekšsēdētāji saņem maksimālo atalgojumu 3732 eiro. Rīgā iedzīvotāju skaits - aptuveni 600 tūkstoši. Galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa ("Par!/Progresīvie") alga mēnesī katram iedzīvotājam izmaksā sešas tūkstošdaļas no eiro, bet Krāslavas novadā, kur iedzīvotāju skaits ir 15 tūkstoši, mēra Gunāra Upenieka (Latvijas Zemnieku savienība) alga mēnesī katram ik mēnesi izmaksā jau visai taustāmu vienību – 25 centus.

Viens ir alga, bet otrs - dažādi labumi, daļu no kuriem pavisam oficiāli atļauj likums, bet par daļu lēmusi pati pašvaldība.

Viens no populārākajiem papildu labumiem, ko izmanto domes vadītāji, ko pašvaldība lēmusi un ko pieļauj arī valsts pārvaldes Atlīdzības likums, ir papildu piemaksa, dodoties atvaļinājumā. Likumā noteiktais maksimālais apmērs - 50% no algas, un tādu apmēru daudzi pašvaldību vadītāji arī izmanto. Piemēram, Ludzas novadā, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Smiltenes, arī Talsu novadā.

Bet ir pašvaldības, kas lēmušas, ka 50% ir par daudz, un pabalsts ir mazāks. Dienvidkurzemes novadā, piemēram, 40%, Krāslavas - 25%, Jūrmalā - arī 25% no algas, Rēzeknē - 35%. Bet ir arī novadi, kas norāda - jā, likums atļauj, bet, nē, nekādas šādas ekstra atvaļinājuma naudas te nav.

Otrs izplatītākais bonuss ir veselības apdrošināšanas polises vai novada līdzmaksājums tās iegādei. Tādas, piemēram, ir Jēkabpils novada vadītajam, Augšdaugavas, Jelgavas, arī Kuldīgas, Olaines un citu novadu vadītājiem, bet arī šajā ziņā ir daudzi novadi, kas atbild - nē, nekā tāda nav.

Ļoti izplatīta ir arī mobilo telefona rēķinu apmaksa ar noteiktu limitu. Tas ir kādi 35 līdz 40 eiro mēnesī. Tiesa, šajā ziņā izceļas Liepājas dome, kur telefona limits domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam ("Liepājas partija") ir 115 eiro mēnesī.

Taču ir, var teikt, arī ekskluzīvi bonusi. Daudziem domes priekšsēdētājiem - pat lielākajai daļai - tādu nav, bet daļai tomēr ir, un tie saistās ar transporta izmaksām.

Aizkraukles, Saldus, kā arī Valmieras domes priekšsēdētājam ir piešķirti dienesta auto, bet citos novados pašvaldības apmaksā mēra degvielas izdevumus.

  • Ropažu novadā - limits 300 eiro;
  • Salaspils novadā - mēnesī 1100 kilometru limits, ko apmaksā pašvaldība.

Citur to mēra litros:

  • Cēsu novada vadītājam - limits 40 litri mēnesī;
  • Kuldīgas - 125 litri mēnesī;
  • Ķekavas -200 litri mēnesī;
  • bet absolūts limita rekords ir Limbažu novadā, kur domes priekšsēdētāja limits - 300 litri mēnesī jeb katru dienu mēnesī 10 litri.

Pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki un viņu algas

Domes priekšsēdētāju vietnieku maksimālā alga atbilstoši likumam ir zemāka nekā domes priekšsēdētājiem, proti, bāzes alga ir 1025 eiro un 29 centi, koeficients 3,2, Sanāk 3281 eiro mēnesī.

Maksimālās algas priekšsēdētāju vietniekiem noteikusi Rīga, Jūrmala un Ventspils un arī tie paši novadi, kas bija noteikuši maksimālās algas domes priekšsēdētājiem - Ādažu, Augšdaugavas, Jēkabpils, Jelgavas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Siguldas un tagad arī Talsu. Vēl šim sarakstam klāt nāk Bauskas, arī Kuldīgas un Ogres novads.

Savukārt viszemākie atalgojumi vietniekiem jau zem 2500 eiro ir Balvu, Limbažu, Ludzas, Preiļu, Saulkrastu, Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Valkas un Krāslavas novadā, - bet viszemākie Daugavpilī, kur vienam domes priekšsēdētāja vietniekam alga ir 1890 eiro "uz papīra", bet otram - 1684 eiro. Kā jau skaidroja pilsētas mērs Elksniņš, tāda ir algu politika, lai īpaši neatšķirtos no daugavpiliešu dzīves līmeņa.

Pašvaldību deputāti un algas

Saskaņā ar likumu maksimālais, ko viņiem var maksāt, ir 1230 eiro mēnesī, bet atšķirībā no domes priekšsēdētājiem un vietniekiem, kas, esot amatā, strādā pilnu laiku, deputāti - ja viņiem nekāda amata nav, ir nodarbināti daļēji. Veidi, kā tas tiek vērtēts un kā par to tiek maksāts, mēdz atšķirties.

Piemēram, Ādažu novadā deputātiem ir noteikts, ka viņu stundu likme šajā gadā ir 7,69 eiro un maksimālais stundu skaits 160 stundas mēnesī. Ja nostrādā visas, tad pienākas arī visa maksimālā alga - 1230 eiro.

Jelgavas novads nolēmis, ka deputātam bez amata pilns darba laiks nekādi nesanāk, un dome maksā par 100 nostrādātām stundām mēnesī 670 eiro, plus vēl par 40 stundām - 280 eiro, ja deputāts arī piedalās komisiju darbā. Kopā 950 eiro, ja strādā visas stundas.

Ludzas novadā deputāta darba vajadzība savukārt novērtēta ar maksimāli 56 stundām mēnesī, par katru maksājot 10 eiro. Tātad maksimums 560 eiro.

Šāda atalgojumu aina Latvijas pašvaldībās ir šobrīd, bet pavisam nesen, 16. novembrī, Saeima veica vairākas izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ievērojami palielinot piemērojamos koeficientus bāzes algai gan Ministru prezidentam, gan arī ministriem, gan Saeimas deputātiem, gan arī varas pārstāvjiem pašvaldībās, kas, pirmkārt, ļaus algas noteikt lielākas šīm personām, gan arī citiem strādājošajiem valsts un pašvaldības pārvaldē.

Aktuālākās ziņas