Šodien dzīvi bez interneta iedomāties nevaram - un tā lietojums attālinātās dzīves apstākļos tikai turpina pieaugt. Diemžēl, neskatoties uz privilēģijām, ko internets sniedz, tam ir arī sava ēnas puse. Digitālā saziņa un sociālie tīkli dod iespēju uzdarboties gan ļaundariem, kuri vēlas izkrāpt cilvēka personas datus un citu svarīgu informāciju, gan nelabvēļiem, kuru mērķis ir iegūt bērna vai jaunieša uzticību, lai izvilinātu seksuāla rakstura informāciju, gan vienaudžiem, kuri izmanto interneta sniegtās iespējas, lai aizskartu, iebiedētu vai pazemotu.

Vecākiem, bērniem un jauniešiem pandēmijas laiks ir izaicinājumu pilns – nākas žonglēt starp darba pienākumiem, attālinātām mācībām, interešu izglītības ierobežojumiem, mājas soļa veikšanu un brīvā laika kvalitatīvu organizēšanu. Un

vecāki, bieži uz spēku izsīkuma robežas, nereti kapitulē sava bērna priekšā, ļaujot viņam vairāk laika pavadīt ierīcēs un internetā, jo uz brīdi vismaz ir “miers mājās”.

Taču šis mēdz būt slidens ceļš, kas pilnvērtīgas veselības izglītības trūkuma gadījumā var novest pie situācijām, kad bērnam un jaunietim var nākties smagi ciest, uzsver Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.

“Lai arī bērni no brīža, kad vecāki iespiež viņiem rokās telefonu ar mērķi "Pasēdi mierā, paskaties kaut ko!" ļoti intuitīvi saprot, kā atvērt internetu un atrast īsto filmiņu, ko vēlas noskatīties, tomēr dzīves pieredze un spēja adekvāti reaģēt uz apdraudējumiem interneta vidē veidojas tikai caur pieredzi, informāciju un zināšanām. Ja bērns nebūs pārrunājis noteikumus par privātumu internetā, tad, iespējams, savas ikdienas gaitas padarīs publiski pieejamas visiem. Ja bērns nebūs izspēlējis situācijas, kā rīkoties pazemošanas internetā gadījumos, tad, iespējams, kļūs par ilgstoša kibermobinga upuri.

Ja bērns nebūs informēts par riskiem, kas saistīti ar sava kailfoto nosūtīšanu kādam, tad, iespējams, viņa dzīve tiks sabojāta neatgriezeniski.

Kā palīdzēt bērniem kļūt par gudriem interneta lietotājiem, kas zina, kā sevi pasargāt, nenodarīt pāri citiem un ievērot likumus? Izglītojot, informējot un sniedzot atbalstu - kā mājās, tā skolā,” piebilst Katkovska.

Viņas viedokli papildina biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle: “Veselīgām attiecībām ar internetu būtu jāsākas ģimenē. Vecākiem vispirms, protams, būtu jāsāk ar sevi un jāuzdod jautājums – kādu piemēru es pats rādu saviem bērniem? Vai mājās es bieži kavēju laiku, pats “sēžot” internetā un mobilajās ierīcēs? Vai kopīgajā ģimenes atpūtā es nereti nevis pilnvērtīgi veltu laiku apkārt notiekošajam, bet “skrollēju” savus sociālos tīklus? Vai mobilās ierīces ir atļautas pie galda kopīgas maltītes laikā? Bērni ir ārkārtīgi jutīgi un kopš agra vecuma ļoti labi uztver vecāku uzvedības mehānismus – tas savukārt veido viņu izpratni par to, kas ir šķietami normāli. Protams, ekrāni un internets, visticamāk, kārdinās jebkuru bērnu, un mūsdienu laikmetā nelolosim ilūzijas, ka savus bērnus varam pasargāt no nedrošām situācijām internetā, taču tas,

ko mēs varam, – runāt, atbalstīt un izglītot viņus, lai bērni šīs situācijas spētu atpazīt un adekvāti rīkoties.”

Kibermobinga sekas var būt ļoti smagas

Bērni un pusaudži daudz biežāk nekā pieaugušie digitālajā vidē publicē informāciju, nepadomājot par sekām, ko tā var izraisīt. Bet internets neko neaizmirst – viss, kas reiz internetā nokļuvis, tur arī paliek. Kompromitējoši foto, divdomīgi video, privāta informācija, kas nokļuvusi nelabvēļu rokās, – tas viss var atstāt smagas sekas uz bērnu vai pusaudzi gan šodien, gan nākotnē.

Vadot veselības izglītības nodarbības pusaudžiem visā Latvijā, biedrība “Papardes zieds” saskaras ar visdažādākajiem jautājumiem saistībā ar kibermobingu un drošību internetā. “Pusaudži mums jautā, kā rīkoties, ja partneris, kuru mīl, lūdz nosūtīt kailfoto, ko darīt, ja klasesbiedri apceļ WhatsApp grupiņā vai citur internetā izplata ļaunas un aizvainojošas ziņas, vai par kailfoto nosūtīšanu var ielikt cietumā un vai maz var uzticēties internetā satiktiem cilvēkiem, kuri nevēlas atklāt savu identitāti. Diemžēl nereti redzam situācijas, kad ir par vēlu – jaunietis jau ir saskāries ar kibermobingu un cieš no tā sekām. Un tas nozīmē, ka svarīgs posms bērna veselības izglītībā ir palaists garām.”

Kibermobinga ietekmē mainās bērna vai pusaudža uzvedība – viņš var kļūt bēdīgs, dusmīgs, izklaidīgs, noslēdzies, kā arī izteikti paškritisks un emocionāls.

Zūd interese par hobijiem un lietām, kas līdz šim sagādāja prieku. Bērns nevēlas doties uz skolu, negatīvi izsakās par klasesbiedriem un nesazinās ar agrākajiem draugiem.

Viņš vairs neizrāda vēlmi lietot mobilās ierīces un ir satraukts katru reizi, kad atnāk kāds paziņojums, – to apskatot, pasliktinās bērna noskaņojums. Bērnam var parādīties neizskaidrojami veselības traucējumi – galvas vai vēdersāpes, apetītes zudums vai izteikta palielināšanās, apātija un depresijas iezīmes, ko var pavadīt domas par paškaitējuma nodarīšanu un pašnāvību vai vēl ļaunāk – pašnāvības mēģinājumi.

Neviens vecāks apzināti nevēlas kaitēt savam bērnam, taču pieaugušajiem nereti trūkst informācijas par mūsdienu kiberdrošības riskiem. Jāatceras, ka kibermobingā ir iesaistītas trīs cilvēku grupas – agresors jeb pāridarītājs, upuris jeb tas, kuram dara pāri, un klusējošais vairākums – vienaudži vai pieaugušie, kuri zina par notiekošo, bet klusē un nedara neko, lai to novērstu. Iveta Ķelle aicina vecākus aizdomāties: “Lielākā daļa vecāku, kas šobrīd audzina pusaudžus, ir izauguši laikā, kad internets tikai parādījās, un bieži vien viņi pat neapjauš, kādas ir mūsdienu interneta lietošanas tendences jauniešu vidū un cik spējīgi viņi ir atrast sev interesējošu saturu. Tāpēc izglītoties kiberdrošības jautājumos vajadzētu katram vecākam, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, kāda ir pusaudža dzīve digitālajā pasaulē. Kādas lietotnes izmanto mans bērns? Kādos sociālajos tīklos viņš ir reģistrējies? Kādu saturu viņš rada un publicē? Kādiem elkiem viņš seko, un kādu piemēru tie rāda manam bērnam? Vai informāciju par pubertāti un veselīgām attiecībām viņš uzzina drošā vidē, vai meklē to pornogrāfiska satura materiālos?” Protams, absolūta kontrole pār to, ko internetā dara bērns vai pusaudzis, nav labs risinājums, jo tas var novest pie spēcīgas pretreakcijas, liekot jaunajam cilvēkam domāt, ka vecāki viņam neuzticas. Un šajā brīdī jaunietis var noslēgties – tas savukārt mazina iespēju, ka, sastopoties ar nedrošām situācijām internetā, viņš vērsīsies pēc palīdzības pie vecākiem. “Labs sākums ir atklāta saruna, kurā nav vietas aizspriedumiem un nosodījumam. Vecāki var dalīties ar savu pieredzi – vai ir gadījies internetā iepazīties ar cilvēkiem, kas reālajā dzīvē ir pavisam citādāki, vai ir bijis kāds, kas lūdzis nosūtīt seksuāla rakstura bildes, vai kāds ir mēģinājis izkrāpt personas datus, vai kāds ir rakstījis ļaunas ziņas vai komentārus? Vai pats kādreiz esmu internetā rīkojies nepareizi? Caur konkrētiem piemēriem var veiksmīgāk izskaidrot, kā pamanīt nedrošas situācijas, ko ņemt vērā, kā rīkoties un kā palīdzēt, ja nelaimē nokļuvis cits vienaudzis, mazais brālis vai māsa.

Vecākiem novēlētu atcerēties zināmu mantru, lai spētu palīdzēt saviem bērniem “Es biežāk pavadu laiku kopā ar bērnu un runāju par viņa reālo un virtuālo dzīvi. Es izglītojos pats un stāstu bērnam par atbildīgu ierīču un interneta lietošanu. Kibermobings nav tikai bērna problēma, un man ir jāiesaistās tā risināšanā.”

Biedrība “Papardes zieds” nereti veselības izglītības nodarbībās sastopas arī ar jautājumu, kas sit zināmu trauksmes zvanu, – vai pieaugušie vispār var šādās situācijās palīdzēt? Protams, var! Un šī palīdzība sākas no kiberdrošības risku prevencijas mājās un turpinās ar pilnvērtīgu veselības izglītību skolās, jo tieši veselības izglītības speciālisti un kiberdrošības eksperti spēs vislabāk izskaidrot kibermobinga pazīmes un veidus, kā arī sniegt vērtīgus padomus, kā cīnīties ar šo problēmu un kur vērsties pēc palīdzības. “Tāpēc “Papardes zieds” aicina vecākus skolās pieprasīt pilnvērtīgas, vecumam atbilstošas veselības izglītības nodrošināšanu saviem bērniem. Jo drošām izvēlēm vajag zināšanas – tikai tā mēs varam pasargāt savējos!” aicina Iveta Ķelle.

Par biedrību “Papardes zieds”:

Biedrība “Papardes zieds” ir brīvprātīga un demokrātiska sabiedriskā labuma organizācija, kas dibināta 1994. gadā. “Papardes zieds” ir viena no Latvijas lielākajām nevalstiskajām organizācijām, kas veiksmīgi jau daudzus gadus strādā reproduktīvās veselības un tiesību jomā visā Latvijas teritorijā. “Papardes zieda” misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju. Vairāk par pilnvērtīgu veselības izglītību var uzzināt te.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!