Kāpēc Latvijā ievērojami pieaugs dabasgāzes cenas? Skaidro eksperti (27)

Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš samazinājies par 20,15%

Latvijas kopējo dabasgāzes patēriņu veido kā juridisko lietotāju (pārveidošanas un enerģētikas sektors, tautsaimniecības nozares), tā arī mājsaimniecību (ap 12%) patēriņš. No š.g. maija līdz oktobrim, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 20,15%.

To galvenokārt ietekmēja zemāks koģenerācijas staciju pieprasījums pēc dabasgāzes elektroenerģijas ražošanai. Proti, Rīgas dabasgāzes termoelektrocentrālē TEC-2, kas ir būtisks elektroenerģijas ģenerācijas avots Latvijā, līdz maija vidum turpinājās uzturēšanas darbi vienā no ražošanas blokiem.

Tāpat arī vasarā piedzīvotā karstuma dēļ bija periodi, kad Rīgas TEC-1 un TEC-2 nebija nepieciešams nodrošināt siltuma ražošanu. Būtisku ietekmi atstāja arī augstā dabasgāzes cena.

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū sasniedz rekordaugstu līmeni

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Biržas cenu indeksi tiek publicēti katru darbadienu, un dažādu faktoru ietekmē cena dienas laikā mainās. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī gāzes piegādēm mazumtirgū (piemēram, iegādājoties dabasgāzi siltumenerģijas ražošanai).

Dabasgāzes cenas Eiropas biržās - Vācijas Trading Hub Europe (THE), Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) un Beļģijas Zeebrugge Trading Point (ZTP) - kopš pērnā gada vidus, kad tās bija rekordzemas, strauji augušas. Š.g. oktobrī mēneša vidējā cena biržās sasniegusi līdz šim nebijušu augstu līmeni - ap 90 EUR/MWh, kas ir 6,5 reizes augstāka salīdzinājumā ar cenu pērnā gada oktobrī.

Iemesli tam ir vairāki. Lielākoties Eiropas valstis, tāpat kā Latvija, ir dabasgāzes importētājas.

Uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs pēc 2020./2021.gada aukstās ziemas bija ievērojami zemāki, bet pieprasījums, līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos pēc Covid-19 izraisītās krīzes, pasaulē pieauga (jo īpaši Ķīnā un Āzijas reģionā).

Tāpat arī iemesls ir samazinātais dabasgāzes piedāvājums pasaules tirgū, ievērojot OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupas vienošanos par naftas ieguves apjomu ierobežojumiem. Ietekmi atstāja arī rekordzemās naftas un dabasgāzes cenas 2020.gadā. Kā rezultātā netika veiktas investīcijas ASV slānekļa naftas ieguves urbumu attīstībā.

Dabasgāzes cenai Latvijas mazumtirgū ievērojams pieaugums

Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē valsts - sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokli. Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir deviņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji.

Tirgotājam jāatgūst dabasgāzes iegādes izmaksas, tāpēc dabasgāzes cenu izmaiņas starptautiskajā dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā cena mājsaimniecībām Latvijā š.g. 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada identisku periodu, palielinājās par 69,28%, savukārt juridiskajiem lietotājiem - par 109,24%.

No nākamā gada būtiski pieaugs dabasgāzes cena AS "Latvijas Gāze" saistītajiem lietotājiem

Aktuāla ziņa mājsaimniecībām, kas dabasgāzi saņem kā saistītie lietotāji no AS "Latvijas Gāze", - piektdien, 10.decembrī, "Latvijas Vēstneša" tīmekļa vietnē publicēts paziņojums par dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem no 2022.gada 1.janvāra. Dabasgāzes cena, pie kuras nosaka saistīto lietotāju tarifu, pieaugusi par 150%, sasniedzot 50,63 EUR/MWh. Svarīgi ņemt vērā, ka arī šī salīdzinoši augstā cena, joprojām ir būtiski zemāka par to, kādu nākamā gada sākumā sagaidāma pasaules vairumtirgū. AS "Latvijas Gāze" tarifi mājsaimniecībām mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

"Lai arī mājsaimniecībām jārēķinās ar būtisku izmaksu pieaugumu, tarifu palielinājums ir krietni lēnāks, salīdzinot ar gāzes cenas izmaiņām pasaules tirgū. Tas pateicoties tam, ka daļa no Latvijas mājsaimniecības lietotāju apgādei nepieciešamās dabasgāzes ir noglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē laikā, kad cenas pasaulē vēl nebija pieckāršojušās," skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Saskaņā ar AS "Latvijas Gāze" aprēķinu mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto plītiņās ēst gatavošanai, tarifs varētu pieaugt par 54%, savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei, - par 93%. Attiecībā uz kopējo maksājumu par dabasgāzi, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto plītiņās ēst gatavošanai, mēnesī vidēji patērējot 4 m3 (42,152 kWh), sagaidāms rēķina pieaugums no 6,12 EUR uz 7,67 EUR (ar PVN). Mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei, vidēji patērējot 200 m 3 (2107,60 kWh), lielāku rēķina daļu veido tieši dabasgāzes komponente, tamdēļ arī pieaugums sagaidāms lielāks - no 86,60 EUR uz 164,08 EUR (ar PVN).

Vērtējot pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos, redzams, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū varētu samazināties, sākot ar nākamā gada 2.ceturksni. "Tas dod cerības mājsaimniecību tarifu samazinājumam no nākamā gada 1.jūlija," pauž A.Ozola.

Latvijā pazemes gāzes krātuves aizpildījums augstāks nekā vidēji citur Eiropā

Lai uzglabātu lielus dabasgāzes daudzumus, tā tiek uzkrāta, iepumpējot pazemē. Šādas krātuves var veidot tikai vietās, kur šim mērķim pazemē ir atbilstošs iežu sastāvs. Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS "Conexus Baltic Grid" pārvaldībā.

Uz gāzes izņemšanas sezonas sākumu š.g. 15.oktobrī Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums sasniedza 80,44% no maksimālā krātuvē uzglabājamā daudzuma. Tas, salīdzinot ar aizpildījumu pērn, ir zemāks. Arī Eiropā kopumā aizpildījuma rādītāji šogad ir zemāki.

Taču jāizceļ, ka Latvijas krātuves aizpildījums sezonas sākumā bija virs Eiropas vidējā (77%) krātuvju aizpildījuma.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ieņem stratēģiski svarīgu lomu Latvijas un reģiona enerģētiskās apgādes drošības veicināšanā un ir viena no modernākajām Eiropā un vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs. Pateicoties tai, iespējams sezonāli uzkrāt dabasgāzi, tādējādi apkures sezonā izvairīties no straujiem dabasgāzes cenas lēcieniem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir neatkarīga valsts iestāde, kas Latvijā uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (ap 600 regulēto komersantu) darbību, tirgus attīstību un rūpējas, lai iedzīvotāji saņemtu nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotu cenu. SPRK regulē sabiedriskos pakalpojumus enerģētikas, ūdenssaimniecības, elektronisko sakaru, pasta, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē.