G7 nāk klajā ar brīdinājumiem Irānai un Krievijai

LETA
G7 nāk klajā ar brīdinājumiem Irānai un Krievijai
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 32
Foto: AP/Scanpix

G7 valstu ārlietu ministri svētdien norādījuši, ka pasaules lielvaru un Irānas kodolsarunas Vīnē ir pēdējā iespēja Teherānai nākt klajā nopietnu apņemšanos, un brīdinājuši Krieviju par smagām sekām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.

G7 valstu ārlietu ministri divas dienas tikās Liverpūlē, lai apspriestu globālos draudus un mēģinātu vienoties par kopīgu nostāju. Šī sanāksme ir pēdējais klātienes pasākums gadu ilgušajā Lielbritānijas prezidentūrā G7. Nākamgad prezidējošā valsts būs Vācija.

Ceturtdien Vīnē atsākās pasaules lielvaru un Irānas sarunas par 2015.gada vienošanos, kura pakāpeniski sāka zaudēt spēku, kad 2018.gadā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps atsauca ASV dalību starptautiskajā līgumā un no jauna noteica sankcijas pret Irānu, kas nākamajā gadā atbildēja, pakāpeniski pārkāpjot tās kodolprogrammai noteiktos ierobežojumus. Sarunu mērķis ir atdzīvināt šo vienošanos.

Irāna apgalvo, ka attīsta savu kodolprogrammu vienīgi civiliem mērķiem, taču Rietumi uzskata, ka Irānas bagātinātā urāna krājumi krietni pārsniedz civiliem mērķiem nepieciešamos un var tikt izmantoti kodolieroču izstrādāšanā.

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV būtu gatavas atgriezties pie vienošanās ievērošanas, un Irānas amatpersonas apgalvo, ka nopietni attiecas pret Vīnes sarunām. Taču Rietumi pārmetuši Teherānai nopietnības trūkumu un destruktīvu nostāju.

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa pavēstīja, ka G7 valstis arī nākušas klajā ar skaidru vēstījumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā, Maskavai būtu jārēķinās ar smagām sekām.

Ukraina apsūdz Krieviju par desmitiem tūkstošu karavīru gatavošanu iespējamam plašam uzbrukumam kaimiņvalstij, radot bažas, ka cīņas ar Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām Ukrainas austrumos pāraugs atklātā karā starp abām valstīm.

Krievija noliedz jebkādu uzbrukuma plānošanu, apsūdzot Ukrainu un ASV par destabilizējošu uzvedību. Maskava vienlaikus pieprasa garantijas, ka NATO neturpinās paplašināšanos austrumu virzienā.

Savukārt Ukraina tādas garantijas noraida kā nelikumīgas un cenšas saņemt apliecinājumu, ka bez tās līdzdalības netiks noslēgtas nekādas vienošanās.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu