Augstās gāzes cenas dēļ Daugavpils mērs Elksniņš sola pilsētā izsludināt ārkārtas situāciju (13)

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Foto: Ivars Soikāns/LETA
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Daugavpils pašvaldības uzņēmums, kas pilsētai ražo siltumu, zaudējis iespēju no Eiropas saņemt 5 miljonus jaunās šķeldas stacijas būvniecībai. Lai samaksātu būvniekiem par padarīto, nācies ņemt neplānotu kredītu, pretī ieķīlājot visu Daugavpils siltumtīklu mantu. Jaunais TEC ar mokām uzbūvēts, bet var uzskatīt, ka projekts izgāzies. Dome un siltumtīkli pieļāva, ka būvniekus atlasa eksperts, kura firma vēlāk piegādāja šķeldas stacijai kurtuves. Iebildes no Eiropas naudas devējiem Daugavpilī vērā neņēma un projektu neapturēja. Tāpēc Briseles nauda zaudēta. Daugavpils lielāko daļu siltuma ražo ar gāzi, kas šobrīd ir ļoti dārgi. Bet izskatās, ka pilsētas vadība īsi pirms Saeimas vēlēšanām negrib būt sliktie, kuri cels tarifus. Tāpēc Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sola pilsētā sludināt ārkārtas situāciju, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Bijušais "Pasažieru vilciena" priekšnieks Artis Brikmanis 9 mēnešus vada otras lielākās Latvijas pilsētas pašvaldības uzņēmumu “Daugavpils siltumtīkli”. Dienā, kad "Nekā personīga" viesojas Daugavpilī, noslēgusies testēšana divus gadus būvētai termocentrālei, kas siltumu ražo no šķeldas. Patiesībā stacijai jau sen bija jābūt gatavai. Un daļu no tā celšanas bija plānots finansēt no Eiropas fondiem. Bet nav piepildījies ne viens, ne arī otrs.

2018. gadā, kad Daugavpils domi vada Rihards Eigims un viņa vietnieks ir Igors Prelatovs, “Daugavpils siltumtīklu” TEC 3 jaunais projekts jau iesākās ar krāpniecību.

Tā brīža domes izpilddirektore Inga Goldberga nejauši atklāja, ka kāds ir viltojis it kā viņas izdotu dokumentu. Viltojums ļautu domei slēgt konsultāciju līgumu ar firmu, kas iemantojusi sliktu slavu ar līdzīgu darbošanos citās pašvaldībās.

Iesākumā uzņēmums piedāvā izstrādāt konkursa noteikumus. Tas viņiem ļauj specifikāciju uzrakstīt tā, lai prasības atbilstu jau kādam konkrētam darba veicējam. Ar dīvainajiem konsultantiem bija plānots slēgt līgumu milzu steigā - jau nākamajā dienā pēc iepirkuma komisijas izveides.

Kopējās jaunā TEC3 projekta izmaksas ir 13,8 miljoni eiro. (13 864 400 eiro) Ieplānotā Eiropas nauda - 5 miljoni. (5 043 360 eiro). Briseles finansējuma administrators Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jeb CFLA, kad būvniecība jau sākusies un galvenās iekārtas iegādātas, atklāj vēl kādu iespējamu šmaukšanos. Lietuviešu kompānija “Axis Tehnologies”, kas būvē spēkstaciju, 2019. gada augustā noslēdzis līgumu ar Latvijas firmu “Steel Pro” par kurtuves metāla karkasa iegādi. Un šajā SIA “Steel Pro” par tehnisko direktoru strādā eksperts, kurš būvniecības pasūtītāja “Daugavpils siltumtīklu” uzdevumā vērtēja TEC-3 konkursā iesniegtos piedāvājumus.

Sanāk, ka eksperts izraudzījies to stacijas būvnieku, kura uzdevumā vēlāk paša eksperta pārstāvētā firma sametināja un piegādāja kurtuves. CFLA brīdina, ka tas ir interešu konflikts un līgums ar būvniekiem jālauž. Citādi Eiropas naudu vairāk kā 5 miljonus eiro Daugavpils nesaņems.

Šobrīd pašvaldības uzņēmumam ir jāatmaksā CFLA pārskaitītais avanss. Daļa naudas ir atgriezta. Par atlikušo - 1,8 miljoniem notiek pārrunas. Pilsēta grib atmaksas termiņu izstiept līdz 2028.gadam. Turklāt cer saņemt iespēju ar Eiropas atbalstu būvēt vēl vienu TEC un tam izmantot neiztērēto CFLA naudu. Tikmēr Daugavpils domes izpilddirektore sola tiesāties ar aģentūru par naudas nogriešanu un noraida savu vainu projekta izgāšanā.

"Jautājums par līguma pārtraukšanu - tā nav mana kompetence. Jo, kā jau iepriekš minēju ir uzņēmuma valde, kas vada uzņēmumu, tad ir padome, kas uzrauga valdi un tikai esmu tālāk es. Un, protams, visaugstākais spēks ir domei - kapitāldaļu turētājam," saka Sabīne Šnepste, Daugavpils domes izpilddirektore.

Tikmēr Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš saka: "Vēl 2020. gada 1. jūlijā Daugavpils siltumtīkli un arī pašvaldība, saņēma CFLA paziņojumu par to, ka minētos līdzekļus būtu iespējams saglabāt, ja tiktu lauzts līgums ar uzņēmējiem. Tas gada griezumā netika darīts. Faktiski CFLA rekomendācijas no 2020. gada jūlijā netika izpildītas."

Stacijas būvniecība bija jāpabeidz līdz 2020. gada maijam. Bet jaunais šķeldas TEC vēl joprojām nav nodots ekspluatācijā. Kopš apjomīgā un dārgā projekta uzsākšanas katru gadu mainījusies pilsētas politiskā vadība. Rotējuši projektā iesaistītie. Līdz ar to ir grūti izsekot, kurš un kurā brīdī par ko bijis atbildīgs. Un kurš vainīgs, ka Daugavpils zaudējusi 5 miljonus. Piemēram, bijušais Daugavpils siltumtīkli valdes loceklis Viktors Lukjančiks, kura laikā projekts sākās, no amata tika noņemts. Bet šobrīd ir siltumtīklu tehniskais direktors.

Īpaši neaizstājama izrādījusies Oļesja Duškeviča, kura valdē nomainīja Lukjančiku. Daugavpils domes kuluāros runā, ka viņai ir gana labas attiecības ar mēru Elksniņu. Duškeviča valdē bija visu TEC3 būvniecības laiku līdz šī gada pavasarī iesniedza atlūgumu. Tobrīd bija skaidrs, ka projekts nesaņems Eiropas finansējumu.

Šobrīd Duškeviča iecelta "Daugavpils siltumtīklu” padomē. Andrejs Elksniņš par to publiski paziņoja jau vasarā, bet Uzņēmumu reģistrā šie dati iegrāmatoti tikai decembrī. Lai gan pēc kolēģu teiktā jaunā padomes locekle kopš vasaras nākusi uz darbu. Neoficiāli izskanējis, ka iemesls šai slepenībai bija grūtības, ar ko siltumtīkli saskārās, aizņemoties naudu bankās. TEC3 būvniekiem bija jāsamaksā par padarīto, bet pietrūka tieši tie 5 miljoni, kas domes uzņēmuma vadības neizdarības dēļ netika saņemti no Eiropas.

Tāpēc līdzās jau aizņemtajai naudai bija jāmeklē vēl viens kredīts. To atteica Swedbanka un Citadele. Viens no iemesliem esot bijis arī agrākās valdes locekles Duškevičas joprojām atrašanās vadošā amatā. Turklāt Citadele prasīja valsts garantijas.

Kā raidījumam apliecināja Finanšu ministrija, tieši slikti organizētais TEC3 iepirkums bija iemesls, kāpēc ministrija Daugavpilij savu garantiju nesniedza.

Kā apliecina Uzņēmumu reģistrā atrodamā komercķīla, 3.novembrī 4 miljonus un 480 tūkstošus eiro (4 480 000 eiro) Daugavpils siltumtīkliem aizdevusi banka Luminor. Kā vēsta ieraksts ailītē “ieķīlātās mantas apraksts” kā nodrošinājums kalpo “Visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas”. Tas nozīmē - viss kas pieder “Daugavpils siltumtīkliem”, šobrīd ieķīlāts bankā. Turklāt bankai esot tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Vēl ekspluatācijā nenodotajā šķeldas stacijā varēs saražot mazāk kā trešdaļu no Daugavpilī patērētā siltuma. Pārējo ražo ar gāzi, kas pēdējos mēnešos paliek aizvien dārgāka. Tā dēļ Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sola pilsētā sludināt ārkārtas situāciju. Un prasīt palīdzību valdībai.

Elksniņš: "Nu tad ir jautājums, vai Inčukalnā atbilstoši MK noteikumiem nacionālās rezerves vispār ir. Un vai šis nav tas ārkārtas gadījums, kad šīs nacionālās rezerves valsts varētu izmantot. Jo MK noteikumos ir tieši pateikts, ka gadījumā, ja iestājas krīze, tad šīs rezerves var izņemt un tiem interesentiem pārdod par pirmskrīzes cenu. Un tā ir fundamentāla būtība, ar kuru saskarsies Daugavpils, ja mēs nespēsim vairs noturēt tarifu, kā mēs to esam darījuši, iepriekšējos trīs mēnešus, tad mēs griezīsimies Ministru kabinetā ar lūgumu pieņemt lēmumu, izņemot no Inčukalna dabasgāzes krātuves, dabasgāzi pārdot Daugavpils siltumtīkliem, kurš ir stratēģiskais uzņēmums Nacionālās drošības likuma kontekstā. Par pirmskrīzes cenu.

"Nekā personīga": Ja valdība to nedarīs? Sludināsit ārkārtas stāvokli?

Elksniņš: "Mēs jebkurā gadījumā izsludināsim ārkārtas stāvokli. Jebkurā gadījumā ar šo ārkārtas stāvokli iesim uz valdību un ja valdība to nedarīs… Kaut gan man ir grūti tam ticēt, ka viņi šajā situācijā domās valstiski vai kaut kā savādāk? Tad varbūt par vēlēšanām tomēr padomās un tomēr palīdzēs otrai lielākajai pilsētai. Jo atkārtošos - nacionālās rezerves atbilstoši MK noteikumiem Inčukalnā ir."

Mērs Elksniņš noraida apgalvojumu, ka pilsēta mākslīgi notur zemus siltuma tarifus un Saeimas priekšvēlēšanu gadā dome negrib pieļaut to pieaugumu. Vai vismaz radīt situāciju, ka vainīga tarifa celšanā izskatīsies nevis dome, bet gan Valdība. Ekonomikas ministrija, kas jau saņēmusi Daugavpils jautājumus - vai notiekošo varētu nosaukt par ārkārtas situāciju, pilsētas vadības interpretācijai nepiekrīt.

Raidījumam zināms, ka Ekonomikas ministrija tuvākajās dienās sūtīs Daugavpilij atbildi, ka ārkārtas situācijai augsto cenu dēļ neesot pamata. Turklāt Daugavpils domes un siltumtīklu vadība pati radījusi situāciju, ka pilsētai nav ilgtermiņa līguma par gāzes piegādi. Tie tiek pārslēgti ik pēc mēneša un tāpēc Daugavpils tik ļoti cieš no gāzes cenu kāpuma.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā:

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu