Eiropas Savienības (ES) valstu vidū nav vienprātības jautājumā par iespējamu sankciju noteikšanu Krievijai, ja notiks uzbrukums Ukrainai, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās. Vairākas valstis uzskata, ka ar Maskavu ir jārunā, nevis jābrīdina par iespējamām sankcijām, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Vācija, Francija, Itālija un Spānija uzskata, ka ar Maskavu ir jārisina sarunas, nevis jābrīdina par iespējamiem nopietniem ekonomiskiem ierobežojumiem, sacījuši aģentūras sarunbiedri.
Savukārt Nīderlandes, Skandināvijas un Austrumeiropas dalībvalstis aicinājušas Eiropas Komisiju (EK) apspriest ar tām iespējamās sankcijas.
Ierobežojumu atbalstītāji uzskata, ka publiska sankciju atbalstīšana savaldīs Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Bloomberg" avoti pieļauj, ka jautājums par jaunu sankciju noteikšanu Kremlim izsauks jaunas nesaskaņas ES valstu vidū.
EK prezidente Urzula fon der Leiena, trešdien uzrunājot Eiropas Parlamentu, paziņoja, ka Brisele ir gatava pieņemt bezprecedenta pasākumus gadījumā, ja notiks Krievijas agresija pret Ukrainu.
ASV un Rietumu valstis uzskata, ka Krievija varētu gatavot uzbrukumu Ukrainai un tāpēc Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru.
Krievijas puse noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
