Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) arī šogad aicināja saimniekus pieteikties konkursam "Sakoptākais mežs", lai dalītos savā pieredzē un palepotos ar meža īpašumos paveikto. Konkurss norit jau piekto gadu pēc kārtas, un šobrīd jau ir noskaidroti finālisti. Piedāvājam iepazīties ar katra finālista stāstu, kā par viņa sirdslietu vai dzīvesveidu kļuva meža apsaimniekošana un ko viņam nozīmē mežs.
Viens no konkursa "Sakoptākais mežs 2021" finālistiem - Rišards Petraškevičs - uzskata, ka ikvienam būtu jāzina, kā savos mežos saimnieko meža īpašnieki. Ir jāsaprot tas, cik liels darbs slēpjas aiz katra apsaimniekotā meža.
"Ir tāda nostāja vai mīts, ka meža īpašnieki tikai izzāģē mežus. Ka, cik var, tik izzāģē un tikai bendē kopā, bet tā jau īsti nav..." saka Rišards.
"Tas gandarījums, kad tu redzi, ka pēc meliorēšanas un izkopšanas mežs briest, aug un pieņemas spēkā..." turpina meža apsaimniekotājs.
VIDEO: Rišarda Petraškeviča stāsts
Cits šī gada konkursa finālists - Juris Ozoliņš - uzskata, ka ir svarīgi, lai būtu noslēgts meža augšanas cikls. Taču vēl svarīgāk – lai mežā visu laiku augtu jauni koki.
"Mežs nav piemājas puķudobe. Mežs ir vesela sistēma, un sakoptums var slēpties tajā, ka katrs koks, kas tur aug, drīkst augt. Un drīkst labi augt!
Līdz ar to kāds tiek zāģēts un kāds tiek stādīts. Galvenais, lai būtu noslēgts cikls, lai visu laiku kāds augtu. Kaut vai tas produkts, kas no meža nāk, - tas ir vajadzīgs. Kaut vai tā vide, ko veido mežs, - arī tā ir vajadzīga," saka Juris.