Bezvēsts pazudušo bērnu ciemats un vienmēr laipnais skolas atslēdznieks Šavkats Šajahmedovs

Planšetdators bez pirkstu nospiedumiem

Sagruvušas mājas, putekļaini pagalmi, kuros zosu bari mierīgi sadzīvo ar klaiņojošiem kaķiem un suņiem — Kazara daudz neatšķiras no tūkstošiem citu izmirstošu ciematu, kas izkaisīti visā Krievijā.

Krievijas mediju uzmanība pastiprināti šim ciematam tika pievērsta 2021. gada vasarā pēc tam, kad 18. jūnijā bez vēsts pazuda deviņgadīgā Katja (visu nepilngadīgo personu vārdi mainīti).

"Ap pulksten 14 devos uz darbu, un meita palika mājās," žurnālistam Viktoram Zvancevam stāsta pazudušās meitenes mamma Olga. "Ap pulksten 20 atgriezos mājās, bet neviena tur nebija. Meitas telefons stāvēja istabā. Kopā ar draugu devāmies viņu meklēt, ap pulksten 23 izsaucām policiju."

Nākamajā dienā Kazarā ieradās brīvprātīgie no visa reģiona un kaimiņu reģioniem. Viņi izķemmējuši katru metru pamestajās ēkās, jaunaudzēs un ciema nostūros. Helikopters virs ciemata pārraudzīja situāciju un piedalījās meklēšanas darbos.

"Operatīvie darbinieki nosprieda, ka es pati būšu nozudinājusi savu meitu," atceras Olga.

"Pratināšanas laikā viņi uzvedās nepieklājīgi, draudēja. Ar smīnu viņi man piedāvāja atzīties noziegumā par miljons rubļiem - viņi gribēja redzēt manu reakciju." Tagad Olga par to runā gandrīz bez emocijām. Tomēr nevēlēšanās samierināties ar meitas zaudēšanu ir klātesoša.

37 gadus veco veikala pārdevēju dzīve nav lutinājusi arī iepriekš: daudzbērnu ģimene, kurā tikai mātei nav sodāmības, deviņi gadi internātskolā, un atņemtas tiesības uz vecākajiem bērniem.

"To panāca Katjas vecmāmiņa," precizē sarunu biedre. "Kad meitene pazuda, neviens no radiniekiem, izņemot vienu no māsām, man pat nepiezvanīja. Jūs varat iedomāties viņu attieksmi."

Nopratināts arī Olgas vīrs Viktors, 51 gadu vecs noliktavas darbinieks, kurš trīs reizes sodīts par zādzībām un bijis aizdomās turētais kādā slepkavībā. Ģimenes paziņas stāsta, ka pāris agrāk mīlējis iedzert, taču vēl pirms Katjas piedzimšanas viņi pielikuši punktu saviem iepriekšējiem ieradumiem un atgriezušies ierastajā dzīvē.

Viktors lutināja meitu: deviņu gadu vecumā Katjai bija vairāki tālruņi, velosipēds un pat planšetdators, kas pēc vietējiem standartiem tiek uzskatīts par greznību. Tieši planšetdatora dēļ vecāki tika turēti aizdomās meitenes pazušanā. "15. jūnijā ierīce mistiski pazuda," skaidro Olga. "Likumsargi nolēma, ka es, rājot savu meitu par planšetes pazaudēšanu, sāku viņu sist un nejauši nogalināju, un apraku."

Planšetdators tika atrasts zāles biezoknī pie mājas piecas dienas pēc Katjas pazušanas. Uz tā netika atrasti pirkstu nospiedumi. Taču DNS ekspertīze parādīja, ka ierīci, neskaitot meiteni, izmantojuši viņas vecāki, un arī kaimiņš no augšējā stāva.

Pagātnes rēgi

Pēc Katjas pazušanas ciemata iedzīvotāji atcerējās līdzīgu stāstu. 2005. gada jūlija beigās viena no vietējām iedzīvotājām vērsās policijā: pazudis viņas mazdēls, 11 gadus vecais Koļa. Viņš devās izbraucienā ar velosipēdu un vairs neatgriezās.

Operatīvie darbinieki pārtrauca meklēšanu, kad uzdūrās puikas velosipēdam.

"Tovasar strādnieku komanda no Rostovas mūsu ciemā būvēja ceļu. Viņus turēja aizdomās," stāsta Koļas vecmāmiņas kaimiņiene Ludmila. "Proti, nejauši notriekuši un, lai slēptu noziegumu, ielipinājuši ķermeni asfaltā. Tomēr viņi neko nevarēja pierādīt."

Zēna vecmāmiņa drīz nomira, tēvs nodzērās līdz nāvei, māte nokļuva psihiatriskajā slimnīcā. "Reiz netālu no Kazaras tika atrasti cilvēka kauli," piebilst Jekaterina, ģimenes draudzene. "Gaļina veica DNS testu, taču versija, ka tās ir viņas dēla mirstīgās atliekas, vēl aizvien nav apstiprināta."

Vēl viens dīvains stāsts neattīstījās.

"Atceros, ka aizbraucu uz Maskavu uz dienu, lai iepirktos, mans vīrs tajā laikā dzēra ar draugu Šavkatu Šajahmedovu un viņa meitu Rozu. Uz vakaru visa kompānija pārcēlās uz mūsu mājām. No rīta manas meitas stāstīja, ka Šavkats naktī gājis uz viņu istabu ar lukturīti, pacēlis segu un sācis viņas aiztikt. Es devos pie viņa noskaidrot, kas par lietu, bet atradu tikai Šajahmedova sievu, kura teica, ka bērni visu izdomājuši," stāsta vietējā iedzīvotāja Oļesja (vārds mainīts).

Šavkats Šajahmedovs ir tas pats kaimiņš no augšējā stāva, kura DNS tika atrasta uz pazudušās Katjas planšetdatora.

Cigaretes un saldumi

Pratināšanas laikā viņš uzvedies pārliecinoši un mierīgi. "Viņš bez minstināšanās piekrita parādīt savu pagrabu," atceras aculiecinieki. "Bet viņa sieva nez kāpēc nelaida policiju dzīvoklī."

Šajahmedovs vairākas reizes tika aizturēts uz 48 stundām, taču pierādījumu trūkuma dēļ vienmēr tika atbrīvots.

Aizdomās turamais strādā skolā par atslēdznieku, tāpēc tika nopratināti visi skolēni, īpaši meitenes. Izrādījās, ka pirms vairākiem gadiem viņš uzmācies kādai devītklasniecei no korekcijas klases un piedāvājis naudu. Pēc vidusskolas beigšanas meitene un viņas ģimene pārcēlās uz Voroņežu. Saskaņā ar "RIA Novosti" - vēstīto viņa esot cietusī seksuālas vardarbības lietā.

"Šavkats vienmēr ir bijis laipns pret mums: viņš cienāja puišus ar cigaretēm, nopirka meitenēm saldumus," stāsta skolniece Marina.

"Bet kādu dienu viņš aizskāra manu draudzeni aiz āra tualetes skolas teritorijā un sāka pieskarties viņas intīmajām vietām. Viņa pretojās un par to pastāstīja saviem klasesbiedriem. Bet mēs tam nepiešķīrām lielu nozīmi."

Sarunu ar Marinu pēkšņi pārtrauc viņas vecmāmiņa – sirmā kundze ieradās ar nūju, lai vestu mazmeitu mājās. Kā stāsta pensionāre, pēdējo pāris mēnešu laikā izmeklētāji skolnieci uz pratināšanu vilkuši teju katru dienu. Fakts ir tāds, ka Šavkats viņai bieži pasniedzis dārgas dāvanas, taču meitene kategoriski noliedz jebkādas intīmas attiecības.

Ķermenis pagrabā

Septembra vidū Šajahmedovs atzinās Katjas slepkavībā.

"Ticiet vai nē, bet naktī uz 15. datumu es pamodos no meitas kliedzieniem – likās, ka viņa mani sauca," stāsta Olga.

"Un pēcpusdienā Šajahmedovs parādīja, kur paslēpa līķi. Savā pagrabā viņš izraka bedri zem nesošās sienas un izklāja to ar akmeņiem un flīzēm. Tā atrodas tieši zem mūsu zālāja."

Daudzi uzskata, ka atslēdznieks noziegumu plānojis jau iepriekš. Kā vēsta "RIA Novosti" avoti tiesībsargājošajās iestādēs, Šajahmedovs ar āmuru sašķaidījis mazās Katjas galvaskausu.

Pēc pusotra mēneša, novembra sākumā, atslēdznieks beidzot atzinās arī Koļas slepkavībā. Viņa norādītajā vietā atrastas bērna mirstīgās atliekas. "Es ar labo roku aptvēru viņa kaklu," pratināšanas laikā paskaidroja Šajahmedovs. Viņš bērnu žņaudzis visai ilgi, līdz puika pārstāja izrādīt dzīvības pazīmes, tad atslēdznieks bērnu apraka.

Foto un video: Koļas mirstīgo atlieku meklēšana

Video krievu valodā.

Advokāte Jūlija Oļeņičeva apgalvo: "Viņš tika turēts aizdomās tikai tāpēc, ka viņš bija pēdējais, kurš redzēja meiteni dzīvu, un viņš atzina savu vainu pēc draudiem un izmeklētāju solījumiem sabojāt tuvinieku dzīves. Ne āmuram, ne cimdiem, kas tika atrasti bedrē, nav DNS pēdu. Uz viņa drēbēm nav asiņu, lai gan tās nav mazgātas. Psihiatriskā pārbaude nekonstatēja tendenci uz pedofiliju.

Visas ar zēna līķa atrašanu saistītās izmeklēšanas darbības veiktas bez advokāta līdzdalības, tāpēc faktiski tām nav juridiska spēka.”

Pēc Oleničevas teiktā, mežā atrasto mirstīgo atlieku ģenētiskās izmeklēšanas rezultāti viņai vēl nav sniegti. Un bērnu un pusaugu meiteņu liecības par seksuālu uzmākšanos, advokāte uzskata, ir nepārliecinošas un varot izrādīties arī bērnības fantāziju augļi.

"Konfrontācijā skolniece, piemēram, bija apmulsusi un nevarēja izskaidrot, kur tieši tas viss noticis," atzīmē advokāte.

"Ja Šajahmedovs uzmācās bērniem, tad kāpēc cilvēki tik daudzus gadus ir klusējuši?"

"Dīvaina ģimene"

Šajahmedovs Kazarā ir pazīstams jau ilgu laiku. Viņš ciematā ieradās 90. gadu vidū no Vidusāzijas kopā ar sievu un dvīņiem - Rozilu un Romānu. Visi atzīst, ka viņam ir zelta rokas. Atslēdznieks labi pelnīja. Pēc vairākiem gadiem viņš nopirka dzīvokli.

"Roza bija ļoti spējīga," saka skolas draudzene Marina. "Viņa labi mācījās, rakstīja dzeju. Viņa varēja viegli iestāties universitātē vai vismaz koledžā, taču vecāki nez kāpēc neļāva Rozai doties uz pilsētu. Turklāt, kad bērni izauga, tēvs viņus nodzirdīja, un pats netālu mierīgi smēķēja zālīti.

Vairākas reizes Roza pat mēģināja izdarīt pašnāvību. Kāpēc – viņa nepaskaidroja. Vēl atceros, ka viņas istabas durvīm bija slēdzene, kas darbojās tikai no ārpuses, it kā dvīņi speciāli tiktu izolēti."

Draugi apliecina, ka Šavkats vairāk nekā vienu reizi ir bijis intīmās attiecībās ar savu nepilngadīgo meitu. Sieva esot to zinājusi.

"Arī māte bija aizdomīga," Marina turpina. "Vīram viss vienmēr tika piesegts, un viņa allaž centās bērnus padarīt par vainīgiem. Viņi paši esot alkoholiķi un tādā garā.

Ļoti dīvaina ģimene."

Šajahmedovi zaudēja savu dēlu 2013. gada jūnijā. Runā, ka viņa sirds esot apstājusies - pēc smagām paģirām sajaucis alkoholu ar kafiju. Trīs mēnešus vēlāk Roza nomira no aknu cirozes.

Īpaša kontrole

Pēc meitas nāves Šajahmedovs sāka strādāt skolā.

"Jau sen baumo, ka Šavkats izrāda neveselīgu interesi pret pusaudžiem. Piemēram, sola viņiem dāvanas un aicina tām nākt pakaļ uz viņa darbistabu," piebilst Oļesja. "Viņš aizgāja no iepriekšējās darbavietas, kur viņam bija lielāka alga, iespējams, lai būtu tuvāk bērniem. 

Es pārmetu sev, ka es baidījos un neuzrakstīju iesniegumu par viņu pirms 16 gadiem. Tad, iespējams, Katja būtu dzīva."

Bojāgājušās vecāki iecerējuši ierosināt kriminālprocesu arī pret Šajahmedova sievu. Sieviete, pēc viņu domām, visu zinājusi un piesegusi vīru.

"Es dzirdēju, kā Šavkata sieva pēc meitas pazušanas teica: "Es tevi izvilku no šiem sūdiem jau pirms pārcelšanās, un tu vēl aizvien to dari," stāsta Olga.

Kazarā strādā Krievijas Izmeklēšanas komitejas centrālā biroja izmeklētāji. Viņi apkopo materiālus par seniem notikumiem, tostarp 2006. gadā pazudušā zēna Mišas lietu.

Pēc trīs nedēļu meklēšanas viņa ķermenis tika atrasts niedrēs upes krastā. Policija vecākiem stāstīja, ka bērns noslīcis, taču retais tam ticēja.