"Ilgtspēja" ir viens no pēdējā laikā daudz locītiem un piesauktiem jēdzieniem. No ilgtspējīga biznesa, kreditēšanas un dalības ilgtspējas indeksā uzņēmumu līmenī līdz ilgtspējīgai domāšanai un izvēlēm mūsu katra ikdienā. Šķiet, "ilgtspēja" ilgu laiku varētu būt bijis arī viens no visvairāk pārprastajiem vārdiem.
Kā raksta "Swedbank" Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, vēl nesen šis koncepts daudziem asociējās ar kaut kādu no Rietumiem ienākušu untumu, kam nez kāpēc ir jāpielāgojas, ar kārtējo lietu, ko cilvēkiem cenšas uztiept tā saucamie "zaļie".
Neilgā laikā daudz kas ir mainījies, - ilgtspējīga domāšana kļuvusi par normu, jo šis ir viens no konceptiem, kas veido ap tūkstošgades miju dzimušu cilvēku priekšstatu par normālu sabiedrību. Ilgtspēja šodien ir pieprasīta, un par vienu no šī globālā pieprasījuma iedzīvinātājiem visā pasaulē kļūst ekonomiku finansējošie pensiju fondi.
Kā rakstā "It’s Time to Replace the Public Corporation" norāda izdevums "Harvard Business Review" (HBR), pensiju krājēji ir kļuvuši par pasaulē lielāko investoru grupu. Tās kopējie aktīvi pārsniedz 50 triljonus ASV dolāru, – desmit gadu laikā šis apjoms visā pasaulē ir teju divkāršojies.
Latvijas pensiju krājēju aktīvu apjoms veido jau vairāk kā 6 miljardus eiro (pensiju 2. un 3. līmeņi kopā), un, ņemot vērā, ka uzkrājošās un privātās pensijas veidi pie mums attīstījās krietni vēlāk, šo aktīvu pieaugums ir daudz lielāks, nekā globāli.
Tātad, pensiju uzkrājumu kontekstā runa nav tikai par mūsu kā krājēju nodrošināšanos dzīvei pensijas vecumā, bet arī par milzīgām investīcijām ekonomikā.
Var teikt, ka pensiju fonds ir kā investors, kas uz ieguldījumiem raugās desmit, divdesmit un vairāk gadu griezumā, tāpēc tas var izvirzīt savus "spēles noteikumus" nozarēm, kurām ir vajadzīgs kapitāls. Šī iemesla dēļ daudzi pensiju fondu pārvaldītāji visā pasaulē ir paziņojuši, ka atturēsies no tādiem ieguldījumiem, kas nav ilgtspējīgi.
Ko šāda ieguldījumu politika nozīmē praksē? "Swedbank" kā viens no Latvijā lielākajiem pensijas kapitāla pārvaldītājiem jau vairāk nekā divus gadus atbildīgu investīciju principus attiecina uz visiem saviem pārvaldītajiem 2. un 3. līmeņa pensiju plāniem - banka iegulda tādos uzņēmumos, kurus raksturo augstu korporatīvās pārvaldības standartu ievērošana; cīņa pret korupcijas riskiem; rūpes par darbinieku drošību, veselību un izglītību; vienlīdzīgu iespēju un dažādības veicināšana darba vietā; piesārņojuma samazināšanu un zaļās enerģijas izmantošanas sekmēšana.
"Protams, arī mēs augam un mūsu izpratne un prasības ilgtspējas jomā attīstās un paliek arvien striktākas. Piemēram, šogad apņēmāmies attiekties no ieguldījumiem uzņēmumos no fosilo kurināmo un to apkalpojošajām industrijām," uzsver Stepiņš.
Daļa no pensiju kapitāla tiek ieguldīta dažādu valstu valdību vērtspapīros, – šeit uzsvaru jāliek uz valsts cilvēktiesību rādītājiem, kā arī banka neaizdod naudu tādiem militārajiem agresoriem kā Krievija, vai arī tādai pretrunīgai valstij kā Saūda Arābija, vai pašlaik Turcija.
"Iespējams, nākotnē skatīsimies arī citas valstu valdību ilgtspējas dimensijas, taču pašlaik esam izvēlējušies sociālo prizmu, caur kuru skatīties valstu ilgtspēju.
Jāuzsver, - šāda ieguldījumu politika nenozīmē, ka pensijas kapitāls pelna mazāk, jo ilgtspējīga ieguldīšana ir globāls process, nevis dažu investoru kaprīze," tā Stepiņš.
Jaunā kontekstā ilgtspējas pieeju var izgaismot, ja domājam par cilvēkiem, uz kuriem tiešā veidā attiecas un nākotnē attieksies šodienas ieguldījumu politika. Kā uzsvērts jau pieminētajā HBR publikācijā, divas ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā un ieguldījumos īpaši ieinteresētās grupas ir pensiju krājēji un uzņēmumu darbinieki.
Un šīs abas ir viena otru papildinošas grupas, – uzņēmumu darbinieki, ir motivēti atbildīgā un ilgtspējīgā savu uzņēmumu attīstībā, jo zina, ka viņu pašu pensijas uzkrājumu kapitāls atgriezīsies viņu uzņēmumā.
Ilgtspējīgiem pensiju ieguldījumiem ir vēl kāds nozīmīgs aspekts. Krājot pensiju, mēs domājam par savu un savas ģimenes nākotni. Kāds desmit, 20, cits vēl ilgākā perspektīvā.
"Taču tas, cik kvalitatīva būs mūsu ikdiena pēc šīm dažām desmitgadēm, nav saistīts tikai ar mums katram pieejamās naudas daudzumu. Kvalitatīvu dzīves telpu veido arī vide, kurā dzīvosim, attiecības un psiholoģiskais komforts.
Proti, pārmaiņas ilgtspējas virzienā nozīmē gan atkritumu šķirošanu un, piemēram, apģērba mazāku patēriņu, gan arī attieksmes maiņu pret savu planētu, savu ģimeni un savu darba vietu," noslēdz Stepiņš.
