Kopš 2004. gada Latvijā darbojas soda punkta sistēma. Pa šo laiku Valsts policija secinājusi, ka tie autovadītāji, kuri atkārtoti saņēmuši soda punktus par ātruma pārkāpšanu, visbiežāk cieš smagajos ceļu satiksmes negadījumos, vēstī LTV raidījums "4. studija".
Autovadītājam "sakrājot" 4 punktus uz deklarēto adresi vai e-pakalpojumu adresi tiek nosūtīts aicinājums vai brīdinājums vairāk nepieļaut satiksmes noteikumu pārkāpumus, norāda Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Viņš skaidro, ja ir 4-7 punkti, tad cilvēks var brīvprātīgi pieteikties nodzēst 2 punktus. Tad, kad ir 8 punkti, tad jau ir piespiedu kārtā - izvērtē pārkāpuma raksturu, vai ir agresīvi pārkāpumi vai nav.
Tiem vadītājiem, kuriem nav agresīvu pārkāpumu, tie dodas uz kursiem. Savukārt tiem vadītājiem, kuru pārkāpumi ir saistīti ar agresīvu rīcību satiksmē, iet pie psihologa uz grupu nodarbībām.
Pēc tam, kad ir savākti 12 punkti, tad ir jāiet likt B kategorijas eksāmens un atkal var nodzēst 2 punktus. "16 punkti vai 10 punkti jaunajiem autovadītājiem ir jau liktenīgi, un uz gadu tiek atņemtas tiesības," min Irbītis. Eksāmeni un kursi ir jāapmeklē pusgada laikā.
Pārkāpumu uzskaites punkti dzēšas pēc diviem gadiem, bet, ja tie ir piemēroti par braukšanu apreibinošo vielu iespaidā vai notikuma vietas atstāšanu, proti, bēgšanu, tad punkti dzēšas pēc pieciem gadiem.
Problēma, kas Latvijā iezīmējusies palielinājies to autovadītāju skaits, kuriem ir liels soda punktu daudzums. Šādu cilvēku ir apmēram 2500 gadā, kuri "sakrājuši" 8, 10 soda punktus.
"Tie ir pamatā vīrieši līdz 40 gadu vecumam, tie, kuriem vēl jaunības trakums ir iekšā, un, kas ir jāmin, ka pēdējā laikā, lai arī vēl aizvien tā ir maza daļa, bet pieaug arī to sieviešu skaits, kurām ir reģistrēti punkti un kuras nonāk līdz tādai situācijai, ka punktu dēļ ir atņemtas vadīšanas tiesības,"
skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.
Statistika katru gadu ir diezgan līdzīga. Lielākoties soda tiek piešķirti par ātruma pārkāpšanu, luksofora signālu neievērošana un agresīvu braukšanu. Tāpat braukšana reibumā un braukšana bez tehniskās apskates vai bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises.
Valsts policijas pētījumā atklājies, ka pārkāpēji, kuri atkārtoti pārkāpj vairākas reizes ātrumu, visvairāk un visbiežāk cieš un ir iesaistīti smagajos ceļu satiksmes negadījumos.
"Mūsu galvenais kritērijs bija vismaz divi pārkāpumi gada laikā par smagu ātruma pārkāpumu, kas ir virs 31 kilometriem stundā (km/h). Mēs pētījām šos cilvēkus no 2019. līdz 2020. gadam un konstatējām, ka ir tādas 592 personas, kuras ir vismaz divas reizes gada laikā pārkāpušas. Tie, kuri pārkāpj visvairāk, tie ir gados jauni autovadītāji no 18 līdz 34 gadiem. 94% ir vīrieši un 6% no šīs grupas ir sievietes," informē Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Olga Podžuna.
Šīs personas pagātnē bieži pārsniegušas atļauto braukšanas ātrumu, vairākos gadījumos braukts arī reibumā, un liela daļa no 592 autovadītājiem tā arī nav labojušies.
Irbītis novērojumi liecina, ka viena daļa pārkāpēju ir jaunie vadītāji, kuri tikko nolikuši tiesības. Nākamā kategorija – trīsdesmitgadnieki, starp kuriem ir daudz agresīvo braucēju. Trešā pārkāpēju grupa – seniori, kuri tiekot sodīti par braukšanu dzērumā.
"Ceļu satiksmes noteikumu likums nosaka, ka, ja cilvēks atkārtoti desmit gadu laikā nonāk līdz šai robežai – 16 punktiem, vai jaunais vadītājs līdz desmit punktiem un atkārtoti par punktiem zaudē tiesības, tad šīs tiesības tiek anulētas un cilvēks ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem var iegūt šīs tiesības no jauna, kā jaunais autovadītājs izejot visu procesu no nulles," norādīja Teteris. Katru gadu ir aptuveni 20 cilvēki, kas nonākot šādā situācijā.
