Šis gads sākās ar neiepirkto vakcīnu skandālu un veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Jaunais ministrs Daniels Pavļuts izveidoja īpašu Vakcinācijas biroju, kam bija jāatgūst iekavētais. Tomēr, kad beidzot Latvija sagaidīja vakcīnu kravas, izrādījās, ka puse iedzīvotāju brīvprātīgi pēc potes nenāks, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Līdz šim Latvijā miruši teju četri tūkstoši kovid slimnieku. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tā ir 22. augstākā mirstība pasaulē. Tik sliktā situācijā mēs nonācām šoruden, kad īsā laikā kovid dēļ dzīvību zaudējuši teju divi tūkstoši cilvēku. Daļa no viņiem savas neizdarības, bet arī novēlotu valdības lēmumu dēļ.
Pirmajās šī gada dienās par pandēmijas pirmo politisko upuri Latvijā kļuva veselības ministre Ilze Viņķele. Viņas un premjera Krišjāņa Kariņa domstarpības bija briedušas jau ilgi. Kariņš rudenī uzstāja uz ierobežojumiem, Viņķele nebija pārliecināta.
Savukārt ministre domāja, ka premjers no Veselības ministrijas sagaida visas krīzes vadīšanu un pats nedara pietiekami. 5. janvārī ministrija valdībā novēloti iesniedza vakcinācijas plānu, un tas pats Kariņa ieskatā bija nepietiekami ambiciozs. Visu valsti grasījās sapotēt ģimenes ārstu praksēs un jau esošajos vakcinācijas punktos. Plāns balstījās uz to, ka iedzīvotāji gribēs vakcinēties. Kariņš pieprasīja ministres demisiju.
Taču plāna trūkums nebija vienīgā problēma. Nebija arī pašu vakcīnu. "Nekā personīga" 10. janvārī ziņoja, ka Latvija bija pasūtījusi tikai nelielu daļu no tai pieejamā "Pfizer" apjoma. Tās bija pirmais Eiropā akceptētais pret kovid preparāts.
"Tur rēķināja, rēķināja pēc "pro rata" principa, proporcionāli iedzīvotāju skaitam, būtu jāprecizē. Tas sākotnējais, tā sākotnējā izvēle, ko eksperti lēsa, bija 200 000, kas bija kā potenciālais lēmums, bet to es lūgtu precizēt," tā uz raidījuma jautājumu, cik Latvijai bija pieejami šīs "Pfizer" vakcīnas Eiropas iepirkumā? atbildēja Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre ("Attīstībai/Par").
Latvijai pieejamais devu skaits bija ap 800 tūkstošiem vienā līgumā un vēl papildus 400 tūkstoši otrā. Pasūtīti bija 100 tūkstoši. Pilnā apjomā bija pasūtīta tikai lētākā un vieglāk lietojamā "Astra Zeneca", bet tās apstiprināšana Eiropā kavējās. Potēšanas temps Latvijā bija otrs zemākais Eiropas Savienībā.
"Lēmumi ir pieņemti bez pietiekami skaidras procedūras, bez pietiekami skaidras atbildības. Tostarp izskatās, ka daļa šo pieņemto lēmumu gluži vienkārši nav tikuši pat dokumentēti.
Respektīvi, ir sapulces, ir bijuši lēmumi, ir bijusi apspriešana, nav protokola," tā šā gada 31. janvārī sacīja Daniels Pavļuts, veselības ministrs ("Attīstībai/Par").
Par vainīgiem atzina divus ierēdņus. Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēma rājienu un tika pazemināta amatā. Viņa ministriju pameta. Otrs bija Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens, kura sods bija pazemināšana Veselības inspekcijas vietnieka amatā. Viņš savu vainu noliedza, jo viņa vadītā iestāde nemaz neatbildēja par vakcīnu iepirkumu.
Ierēdņi cerēja uz lielām "Astra Zeneca" piegādēm, un, kad pienāca kārta "Pfizer" un "Moderna", pasūtīja tās pieticīgi. Viņi baidījās no pārmetumiem par izšķērdēšanu. Valdības par īsto situāciju ar vakcīnu pieejamību tā arī neuzzināja.
Kavēšanās cena bija dzīvības. Janvārī devu pietika tikai mediķu potēšanai, un sociālās aprūpes centros sāka vakcinēt tikai februārī. Līdz martam pansionātos bija saslimuši ap 6000 iemītnieku, 379 nomira. Situācija viskritiskākā bija pašvaldībām piederošajos pansionātos.
Kamēr plaša mēroga vakcināciju Latvija vēl tikai gaidīja, masveidā izplatījās dezinformācija. Par tās traģiskāku upuri kļuva privātā pansionāta "Zilaiskalns" iemītnieki.
Vairāk sāku interesēties par situāciju, kāda ir senioru namā, kad man bija zvans no vienas personas, kura meklēja savu vecotēvu, ka nav nekādas ziņas, vai ir saslimis, kādā stāvoklī ir. Senioru nama vadība nedod nekādas ziņas.
"Nekā personīga" noskaidroja, ka no centra 30 klientiem desmit uzliesmojuma laikā miruši.
Aprīlī beidzot sāka pienākt lielākas vakcīnu kravas. Taču seniori uz vakcinācijas centriem bariem neskrēja. Kamēr citviet Eiropā sirmgalvjus uzrunāja personīgi, brauca potēt uz mājām, sūtīja informāciju, Latvijā viņiem bija jāzvana uz pārslogotu informācijas centru.
Valdībā apsvēra iespēju piemaksāt par vakcinēšanos vai rīkot loteriju, bet vienošanos nepanāca. Obligātu vakcināciju mediķiem un skolotājiem izbrāķēja Saeima. Sākoties mācību gadam, plānoto 70% vietā vakcinējusies bija tikai puse no iedzīvotājiem.
"Ja nekas nemainīsies, tā situācija aizvien pasliktināsies, mēs tiešām neizturēsim. Ne velti to saka arī pārējie slimnīcu vadītāji, ka ir redzams, ka situācija būs sliktāka nekā pagājušajā periodā, kad mēs jau bijām uz izdegšanas robežas, uz resursu robežas," tā 2021. gada 12. septembrī Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.
Matemātiskie modeļi rādīja, ka trīs mēnešu laikā mirs vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Ne ierobežojumi, ne radikāli risinājumi vakcinācijas veicināšanai nesekoja.
Oktobra sākumā ministri bija spiesti rīkoties. Viņi sanāca uz Krīzes vadības padomes sēdi. Pirmo reizi ministri iepazinās ar ekspertu radītiem saslimstības modeļiem, kas rādīja, ka vajadzīga mājsēde, pretējā gadījumā līdz pavasarim mirs septiņi tūkstoši. Ministri tomēr noraidīja mājsēdi un stingrus ierobežojumus ieviesa tikai nevakcinētajiem.
Sēde notika aiz slēgtām durvīm divu dienu garumā. Pēc tās ekspertu grupa paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar valdību, jo neredz tai jēgu.
"Nekā personīga" noklausījās 11 stundas ilgušās slēgtās sēdes ierakstu. Tas liecināja, ka ministri baidījās, ka zaudēs popularitāti vakcinēto cilvēku vidū, jo bija tiem solījuši, ka ierobežojumu nebūs.
Premjeru uztrauc, kā izskatīsies, ja kļūs zināms, ka valdība varēja novērst nāves, bet to neizdarīja. Taču viņam nav atbalsta pat no savas partijas ministriem. Jaunā konservatīvā partija stingri iebilst pret skolu slēgšanu. Nacionālās apvienības kultūras ministrs iebilst pret kultūras pasākumu slēgšanu un rosina ignorēt ekspertu prognozes, tās aizstājot ar valdības prognozēm. Viņa partijas biedrs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atbalsta stingrus ierobežojumus, bet arī uz tiem neuzstāj. Veselības ministrs aicina ieklausīties ekspertu brīdinājumos, bet ir atvērts kompromisiem. Arī viņa partijā atbalsta lokdaunam nav.
