Digitālais eiro - nākotnes alternatīva! Kas notiks ar viena un divu centu monētām? (8)

Par viena un divu centu monētu nākotni

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns ziņu medijam "Apollo.lv" skaidroja, ka abas tēmas būtu jānošķir.

Vaicājot par to, kāda varētu būt viena un divu centu nākotne, preses sekretārs norāda uz Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieka Ģirta Jansona pausto informāciju: "Pirmkārt, pašlaik nekādi lēmumi par eiro nominālu struktūras maiņu un vienu un divu centu nākotni nav pieņemti. Ir sākusies diskusija gan Eiropas, gan Latvijas līmenī.

Vienlaikus Latvijas Bankas uzdevumā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka iedzīvotāju viedoklis par mazā nomināla monētu nākotni pašlaik dalās un sabiedrībā nav izteikta pieprasījuma pārskatīt nominālu struktūru un samazināt vienu un divu centu monētu izmantošanu."

Ģirts Jansons vēsta, ka, ņemot vērā gan Eiropas līmeņa diskusijas, gan diskusijas kaimiņvalstīs, gan faktu, ka vairākas eiro zonas valstis jau ir ierobežojušas mazo nominālo monētu apgrozību ar čeku apaļošanas noteikumiem, gan arī klimata izaicinājumus, paredzams, ka arī Latvijā šī diskusija aktivizēsies tuvākajos gados.

"Mēs, Latvijas Banka, būsim gatavi, ja sabiedrība izrādīs šādu vēlmi, samazināt mazā nomināla monētu laišanu apgrozībā. To var paveikt, piemēram, ar pirkuma gala summas apaļošanas (gan uz augšu, gan uz leju) noteikumu ieviešanu.

Tas nozīmētu, ka nenotiek atteikšanās no šīm monētām, bet vienkārši samazinot cilvēku un uzņēmumu vajadzību pēc šādām monētām un līdz ar to arī centrālās bankas nepieciešamību pasūtīt to kalšanu un laist apgrozībā," piebilst Jansons.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka iedzīvotāji Latvijā ir iecienījuši abus naudas veidus - gan skaidro, gan bezskaidro naudu, īpaši nelieliem pirkumiem veikalos. Ģirts Jansons norāda, ka viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem ir viena centa un divu centu monētu lietošana. Vairākās eiro zonas valstīs, kā, piemēram, Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā, ieviesti pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot viena centa un divu centu monētu skaitu apgrozībā.

"Tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiek paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiek pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar viens, divi, seši, vai septiņi, tā tiek noapaļota uz leju, ja ar trīs, četri, astoņi vai deviņi – uz augšu. Viena centa un divu centu monētas tiek saglabātas apgrozībā, ar tām vienmēr būs iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beidzas to lietošana ikdienā," saka pārstāvis.

Kāda ir idejas būtība?

Ģirts Jansons skaidro, ka līdz summai, kas dalās ar pieci, noapaļotas tiktu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summa. Ja summa beidzas ar viens, divi, seši vai septiņi, tā tiek noapaļota uz leju, ja tā beidzas ar trīs, četri, astoņi vai deviņi – uz augšu.

Piemēram, ja kopējā pirkumu vērtība būs 10,22 eiro, kasē būs jāmaksā 10,20 eiro, tātad tiks ietaupīti divi centi. Ja preču groziņā būs savāktas preces par 10,58 eiro, kasieris palūgs maksāt 10,60 eiro - šajā gadījumā summu noapaļos uz augšu.

"Vēl viena būtiska nianse - noapaļošanu piemērotu tikai pirkumiem skaidrā naudā. Norēķinoties ar maksājumu karti, minētajos piemēros no bankas konta atvilktu attiecīgi 10,22 eiro un 10,58 eiro bez noapaļošanas.

Viena centa un divu centu monētas tiktu saglabātas apgrozībā, ar tām būtu iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beigtos to lietošana ikdienā," uzsver Jansons.

Latvijas Bankas pārstāvis norāda, ka šī ideja ļautu samazināt skaidrās naudas apstrādes izmaksas, atvieglotu kasieru darbu, ļautu kalt mazāk monētu un tātad ietaupīt dabas resursus, kā arī gluži vienkārši padarītu pircēju ikdienu ērtāku, jo naudas makos būtu mazāk monētu.

Pircēju tas neietekmētu, tikai mainītos naudas zīmes, ar kurām pircējs skaidrā naudā norēķinās par pirkumu, proti, būtiski samazinātos nepieciešamība pirkumiem izmantot vienu centa un divu centu monētas.

"Savukārt pārdevējiem samazinātos no pircējiem saņemtās skaidrās naudas apstrādes laiks. Laiku pa laikam saskaramies ar situāciju, kad kasieris ir spiests patērēt ilgāku laiku, skaitot no pircēja saņemtās mazo nominālvērtību monētas," piebilst Latvijas Bankas pārstāvis.

Vai tas nozīmētu atteikšanos no viena centa un divu centu monētām?

Viena centa un divu centu monētas saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kamēr vien Eiropas Komisija nepieņems lēmumu pārskatīt naudas zīmju nominālvērtību struktūru.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidro: "Ieviešot pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumus, monētas ar mazu nominālvērtību kļūtu mazāk nepieciešamas ikdienas norēķinos, no kredītiestādēm tās tiktu pieprasītas mazākā apjomā un to skaits apgrozībā pamazām saruktu.

Vienlaikus, kādam atnākot uz veikalu un vēloties norēķināties ar viena centa un divu centu monētām, tās joprojām būtu jāpieņem. Tās nezaudētu savu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu visā eiro zonā."

Kāpēc atsevišķas valstis izvēlējušās atteikties no viena centa un divu centu monētu lietošanas?

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons skaidro, ka, pirmkārt, tā ir vēlme atvieglot cilvēku ikdienu, neliekot nēsāt makā daudz monētu, kas vienlaikus nozīmē lielāku svaru. Otrkārt, liels skaits monētu nozīmē papildu rūpes iedzīvotājiem un izmaksas uzņēmējiem, maksājot par monētu apstrādi.

Mazās monētas apgrūtina pārdevēju darbu, veikaliem un naudas apstrādātājiem tās ir papildu loģistikas izmaksas, bet centrālajai bankai - papildu kalšanas izmaksas.

"Jāņem vērā arī apstāklis, ka viena centa un divu centu monētu vērtība kopš eiro ieviešanas 2002. gada sākumā samazinājusies par vairākiem desmitiem procentu, turklāt liels skaits šo monētu vienkārši neatgriežas apgrozībā. To lieliski ilustrē piemērs ar lata monētām - nav apmainītas viena santīma un divu santīmu monētas vairāk nekā 4,5 miljonu eiro vērtībā jeb gandrīz 240 miljonu monētu. Var teikt, ka šī nauda vienkārši zaudēta," skaidro Jansons.

Kā norāda Latvijas Bankas pārstāvis, iedzīvotāju viedoklis par mazo monētu nepieciešamību Latvijā vienmēr ir dalījies.

Digitālais eiro – nākotnes alternatīva?

Eirosistēma - Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas - 2021. gada 14. jūlijā paziņoja par digitālā eiro projekta īstenošanu. Saskaņā ar ECB Padomes pieņemto lēmumu izpētes fāze ilgs 24 mēnešus, un tās laikā tiks lemts par digitālā eiro formu, pielietojamības iespējām un ieviešanas tehniskajām detaļām.

Latvijas Banka vēsta, ka projekta izpētes posmā Eirosistēma lielākais fokuss būs uz potenciālo funkcionālo veidolu, kura pamatā būs lietotāju vajadzības. Darbs notiks mērķa grupās, tiks izstrādāti prototipi un veikti konceptuāli pasākumi. Izpētes posmā tiks aplūkotas galvenās digitālajam eiro nepieciešamās lietošanas iespējas, lai tas atbilstu noteiktajam mērķim - izstrādāt pieejamu un efektīvu bezriska digitālās centrālās bankas naudas veidu.

"Projekts arī varētu palīdzēt identificēt iespējamās nepieciešamās ES tiesību aktu pārmaiņas. Tās tiks apspriestas ar Eiropas likumdevējiem, kuri par tām lems.

Izpētes stadijā ECB turpinās sadarboties ar Eiropas Parlamentu un citiem Eiropas politikas veidotājiem. Tiks pastiprināts arī ar digitālo eiro saistītais tehniskais darbs kopā ar Eiropas Komisiju.

Visbeidzot, izpētes posmā tiks vērtēta digitālā eiro iespējamā ietekme uz tirgu, identificējot tā iespējamo veidolu, lai nodrošinātu privātumu un novērstu riskus eiro zonas iedzīvotājiem, starpniekiem un tautsaimniecībai kopumā.

Tiks arī noteikts uzraudzīto starpnieku uzņēmējdarbības modelis digitālā eiro ekosistēmā. Izpētes posmā tirgus konsultatīvā grupa uzklausīs iespējamo digitālā eiro lietotāju un izplatītāju viedokļus. Šos viedokļus apspriedīs arī Eiro neliela apjoma maksājumu padome," vēsta Latvijas Banka.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa uzsver, ka Latvijas Banka rūpējas, lai sabiedrībai būtu nodrošināta brīvība izmantot un norēķināties ar tādu naudas veidu, kāds katram ir ērtākais, ātrākais, ierastākais.

"Šajā virzienā aktīvi strādājam, gan aizstāvot visas sabiedrības intereses, gan rūpējoties par ikvienu cilvēku un uzņēmumu. Skaidrā nauda, bezskaidrā nauda komercbanku kontos, bezskaidrā nauda, kas iegūst skaidrās naudas īpašības zibenīgos norēķinos, digitālais eiro," piebilst Zariņa.

Kā norāda Latvijas Bankas pārstāve, 2021. gada 14. jūlijā pieņemtais lēmums uzskatāms par vēsturisku, jo nākotnē varētu ieviest trešo naudas veidu - digitālo eiro.

"Piedzīvojot visapkārt notiekošo digitālo transformāciju mūsu ikdienā, arī nauda un norēķini tai pielāgojas.

Eiro digitālās formas nolūks ir radīt jaunas un modernas iespējas izmantot centrālās bankas naudu ikdienas norēķiniem tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas. Digitālais eiro neaizstās fizisko eiro, bet papildinās to – naudai būs jauns papildu veidols, kas darbosies līdztekus jau pastāvošajai sistēmai.

Tādējādi iedzīvotāji, kuri nevēlas mainīt savus maksāšanas paradumus, pārmaiņas ikdienas dzīvē līdz ar digitālā eiro ieviešanu nejutīs. Digitālais eiro papildinās uzņēmēju un iedzīvotāju iespējas norēķinos, finanšu un citās uzņēmējdarbības jomās. Tā būs naudas evolūcija," vēsta Zita Zariņa.

Digitālā eiro izpētes fāze iecerēta divu gadu garumā, tās ietvaros izveidota Digitālā eiro tirgus konsultatīvā padome kuras uzdevums ir ieklausīties un ņemt vērā tirgus dalībnieku pieredzē un kompetencē balstīto viedokli, aktīvi izstrādājot digitālā eiro iedzīvināšanas un tehniskos risinājumus.

Latvijas Bankas pārstāve norāda, ka digitālā eiro tirgus konsultatīvā padomes sastāvā ir nozares eksperti ar praktiskām un tehniskām zināšanām, kā arī ar plašu izpratni par eiro zonas neliela apjoma maksājumu tirgu. Padomē ir iekļauts arī pārstāvis no Latvijas -uzņēmuma "Mobilly" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Viedokļi par digitālo eiro dalās

Jaunākā "Latvijas Faktu" aptauja liecina, ka par digitālā eiro ieviešanu Latvijā ir dzirdējuši vien 29% aptaujāto. Domas par to, kādam jābūt digitālā eiro praktiskajam izpildījumam, pašlaik dalās. Populārākās atbildes ir – digitālais eiro kā universāls maksājumu līdzeklis (28%), kā nauda bankas kontā (21%), kā nauda īpašā elektroniskā maciņā (13%).