Pārmaiņas sagaida Eiropas vienoto valūtu, kuru vizuālo veidolu Eiropas Centrālā Banka lēmusi mainīt, šajā procesā solot iesaistīt arī sabiedrību, vēsta TV3 Ziņas.
VIDEO ⟩ Plānots pārstrādāt Eiro banknošu dizainu. Viedokli prasīs arī sabiedrībai (10)
Eiro patlaban ir oficiālā valūta 19 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Fiziski šī nauda apgrozībā ir no 2002. gada un kopš tā laika fundamentālas izmaiņas šo banknošu dizainā nemaz nav notikušas.
Banknotēm visās eiro zonas valstīs ir vienots dizains. Tā pamatā ir gadsimtu un arhitektūras stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, vārtu un tiltus. Simbolizēta Eiropas atvērtība un sadarbība.
Banknotes dzīves cikls sākas papīrfabrikā. Atšķirībā no celulozes papīra, uz kura mēs ikdienā rakstām, naudas zīmju izgatavošanā izmanto kokvilnu, kas nodrošina lielāku izturību un garāku mūžu. Lielos papīra ruļļus sagriež loksnēs un nogādā tipogrāfijā, kur jau naudas zīmes iespiež un nodrukā.
Pašreizējām banknotēm bijusi jauna sērija un pretviltošanas elementu uzlabojumi, taču tagad Eiropas Centrālā banka nobriedusi kardinālām pārmaiņām. Banknošu vizuālo identitāti pēc būtības plānots izstrādāt no jauna ar aktuālajiem drošības elementiem. Galu galā – pašreizējā jau ir pavisam cita eiro zona nekā tā, kura bija, kad pirmo reizi izdeva eiro banknotes.
"Tā ir tāda normāla procedūra, jo sevišķi, ņemot vērā, ka 20 gadi ir pagājuši.
Mēs visi esam ļoti mainījušies. Un arī, protams, skaidrā nauda. Tai ir jābūt drošai, ērtai un pēc iespējas skaistai. Kaut kam tādam, pie kā mēs jūtamies piederīgi. Ne tikai kā latvieši, mums, protams, bija lats, bet arī pie šīs eiro naudas. Ka tā ir mūsu nauda," norāda Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Eiro ir Latvijas oficiālā valūta jau kopš 2014. gada. Attiecīgi, arī mums būs iespēja ietekmēt to, kā tad Eiropas kopējā valūta izskatīsies. Izveidota īpaša dizaina motīvu konsultatīvā grupa. No katras eiro zonas valsts pa vienam pārstāvim, no Latvijas māksliniece Ieva Zībārte, kurai dots sarežģītais uzdevums – saprast, kas kopīgs eiropietim Lisabonā un eiropietim Lubānā.
"Tas ir ļoti labs jautājums. Tas ir jautājums, ko es arī uzdodu sev. Es katru dienu par to nedaudz padomāju, jo man drīz ir jāiesniedz savi pieteikumi, kas ir tās tēmas. Šai tēmai ir jāvieno ikviens eiropietis, ne tikai pēc vecuma vai pēc ģeogrāfiksā novietojuma, bet arī visdažādākās kopienas, kas Eiropā dzīvo. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums," atzīst māksliniece, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle Ieva Zībārte.
Pēc tam, kad darbu pabeigs ekspertu grupa – nākamgad – viedokli par atlasītajiem motīviem prasīs Eiropas iedzīvotājiem aptaujā. Gala lēmums par dizainu plānots 2024. gadā. Pēc tam jau varēs ķerties klāt pie tehniskiem risinājumiem, lai sagatavotos naudas laišanai apgrozībā. Tas gan arī prasīs gadus, taču, kā uzsver, Latvijas Bankā – lai gan arvien lielāku lomu mūsu dzīvē ieņem elektroniskie norēķini, piemēram, ar banku kartēm, skaidrā nauda fiziski aptaustāmā veidā nekur nepazudīs. Katru gadu to aizvien vairāk laiž apgrozībā.
‘Vai nu tā ir uzkrājošā funkcija vai vēl kādi citi iemesli, bet cilvēki skaidru naudu joprojām mīl un, visticamāk, tuvākos 10 vai vairāk gadus to kaut kādā veidā izmantos,” spriež Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs.
Latvijas Bankā lēš, ka jaunās banknotes mūsu maciņos varētu nokļūt tuvāk 2030. gadam. Savukārt monētas nav plānots "aiztikt", kamēr vien tās būs likumīgs maksāšanas līdzeklis, visticamāk, tās tādas pašas arī paliks. Iespējams, gan, ka nākotnē varētu būt mazāk nominālu, atsakoties no viena un divu centu monētām.
Video: Raidījuma "TV3 Ziņas" sižets