Radikālākās prognozes 2022. gadam: Kosmosa sacensība un izrāviens medicīnā

"Facebook" - sociālais tīkls padzīvojušiem cilvēkiem

Sociālais tīkls "Facebook" kļūst par pulcēšanās vietu "padzīvojušiem cilvēkiem". Gados jaunie cilvēki sāk to pamest, jo nav apmierināti ar algoritmiem, kuru dēļ "Facebook" lietotāji vienmēr redz vienu un to pašu vai dezinformējošu saturu.

Tā rezultātā "Facebook" nonāk par 40 gadiem jaunāku un par 40 gadiem vecāku cilvēku kultūras pretnostatījuma centrā, gados jaunākajiem uz šo platformu raugoties kā uz viltus ziņu un alkatīgu korporāciju simbolu.

Tikmēr investori saprot, ka "Facebook" mātes uzņēmums "Meta" sāk zaudēt jauno paaudzi un tātad arī nākotnes potenciālu. Izmisumā cenšoties noturēt jauno paaudzi "Meta" mēģina nopirkt "Snapchat" vai "TikTok", kā arī tērē miljardiem dolāru, lai savus pakalpojumus atkal padarītu pievilcīgus jaunākajai paaudzei.

Galu galā "Meta" vērtība samazinās par 30% un uzņēmumam tiek ieteikts nodalīt tā pakalpojumus atsevišķās struktūrvienībās.

Izrāviens medicīnā palielina dzīves ilgumu

2022. gadā tiks piedzīvots ievērojams izrāviens medicīnā - tiks izstrādāts medikamentu kokteilis, kas regulē procesus šūnu līmenī, un tas ļaus būtiski palielināt cilvēku dzīves ilgumu.

Eksperimenti ar pelēm uzrāda, ka dzīves ilgums palielinās par aptuveni 30%. Cilvēkiem tas nozīmē prognozētā dzīves ilguma palielināšanos par 25 gadiem.

Jauni medikamenti varētu ļaut arī palēnināt šūnu novecošanos vai pat atjaunot jau novecojušas šūnas. Tikmēr jaunas pieejas DNS modificēšanā ļaus izskaust virkni slimību, kas, cilvēkam novecojot, izraisa vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Lai arī būtisks dzīves ilguma pieaugums būs nopietns zinātnes izrāviens, tas radīs jaunus ētiskus un finansiālus jautājumus.

Ja cilvēka vidējais dzīves ilgums būs 115 gadi – kā tas ietekmēs pensiju sistēmu? Vai pietiks ēdiena, lai visus pabarotu? Vai šie jaunie medikamenti ir jāpadara pieejami ikvienam?

Jauns aukstais karš un kosmosa sacensība

Pēc Ķīnas veiktā virsskaņas raķetes izmēģinājuma, kura veiksmīgais iznākums bija pārsteigums ASV, virsskaņas raķetes, kas spēj izlidot arī kosmosā, kļūst par centrālo elementu ASV un Ķīnas sacensības gan ekonomikā, gan aizsardzības jomā.

Virsskaņas un kosmosa sacensībā iesaistās arī citi spēlētāji, kuru rīcībā ir attīstītas militārās tehnoloģijas - Indija, Krievija, Izraēla un Eiropas Savienība.

Virsskaņas tehnoloģiju attīstība var izjaukt esošo kārtību vairākās jomās, kas bija spēkā vēl iepriekšējā Aukstā kara laikos. Tās apdraud garantētās abpusējās iznīcības principu kodolieroču pielietošanas gadījumā, jo ar virsskaņas raķetēm iespējams pilnībā atvairīt atbildes kodoltriecinu, kas tiek veikts ar starpkontinentālajam ballistiskajam raķetēm.

Šī iemesla dēļ bruņošanās un kosmiskās bruņošanās sacīkste strauji paātrinās, jo neviens nevēlas atpalikt.

Konstitucionālā krīze ASV

Domstarpības starp demokrātu un republikāņu partijām ASV sasniedz kritisko robežu. Lai gūtu panākumus Kongresa vēlēšanās, republikāņi ir gatavi uz jebko, tikmēr demokrātu kampaņa vēl vairāk uzkurina bailes.

Pēc vēlēšanām viena vai abas puses iestājas pret rezultātu apstiprināšanu, tādējādi nav iespējams izveidot jauno Kongresa sastāvu, kam darbs jāsāk 2023.gada 3.janvārī.

Neesot rīcībspējīgam Kongresam, prezidents Džo Baidens valsti pārvalda ar prezidenta rīkojumu starpniecību.

Demokrātija ASV ir apstājusies un izvēršanas visaptveroša konstitucionāla krīze.

Šādā situācija īpaši ievainojami kļūst ASV aktīvi, dolāra vērtība krīt, bet ASV obligāciju likmes palielinās.

Eiropas Savienības superfonds

Drošības "lietussargs", ko ASV sniedz Eiropai vēl kopš Aukstā kara laikiem, var aizvērties, jo ASV pievērš lielāku uzmanību militārajai un ekonomiskajai konkurencei ar Ķīnu.

Šī iemesla dēļ Eiropas Savienība (ES) var sākt meklēt iespējams pastāvīgi nostiprināt savas aizsardzības spējas, tajā pašā laikā atbalstot ekonomikas, kas cietušas gan no pandēmijas, gan energoresursu pieaugošajām cenām.

Jaunie Eiropas līderi - Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministrs Mario Dragi - ierosina izveidot jaunu ES "superfondu" trīs triljonu eiro vērtībā, kas palīdzētu nodrošināt aizsardzību, kā arī sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā un pāriešanā uz videi draudzīgu enerģiju.

Ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanos, kā arī jau tā augstos nodokļus, politiķiem nāksies secināt, ka šī fonda finansēšana ar jaunu ienākuma nodokļa palielināšanu nebūs iespējama. Tā vietā tiks nolemts fondam nodot daļu pensiju uzkrājumu.

Šī sistēma laika gaitā izrādās tik populāra, ka beigās tas noved pie ienākuma nodokļa samazināšanās.

"Spotify" sakāve

Mūziķi, neapmierināti ar netaisnīgo ienākumu sadali mūzikas straumēšanas platformās, sāk izplatīt savu mūziku, izmantojot neaizvietojamas datu vienības (non-fungible token – NFT), tiešā veidā nododot klausītājiem digitālās tiesības uz saviem skaņdarbiem.

Tas ļauj mūzikas radītājiem gūt peļņu, nedaloties ar starpniekiem. Klausītājus šāds modelis uzrunā, jo viņi apzinās, ka visa viņu maksātā nauda tiešā viedā nonāk pie izpildītāja.

NFT balstītai mūzikai kļūstot arvien populārākai, izpildītāji sāk izņemt savus skaņdarbus no populārākajām straumēšanas vietnēm.

Šo izmaiņu rezultātā pasaulē vadošās straumēšanas vietnes "Spotify" vērtība gada laikā samazinās pār trešdaļu.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tagad mēs esam arī Telegram!