Ko darīt ar eglīti pēc aizvadītajiem svētkiem?

Ilustratīvs attēls.

FOTO: shutterstock.com

Klāt jaunais gads, kas daudziem iezīmē noslēgumu svētku un dāvanu drudzim. Janvāra sākums ir brīdis arī būtiskam jautājumam - ko darīt ar svētku eglīti?  "Latvijas valsts meži" pārstāvji uzsver, ka arī pēc svētkiem ir jāizrāda cieņa eglītei. Ziņu medijs "Apollo.lv" apkopoja speciālistu padomus šajā jautājumā.

Ja runa ir par videi draudzīgajām eglītēm podiņā, tad to rūpīga saglabāšana pēc svētkiem līdz pārstādīšanai pavasarī prasa pāris iemaņas.

"Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāve Laima Zvejniece sniedz padomus, kā eglīti podiņā uzturēt možu un spēcīgu arī pēc Ziemassvētkiem.

"Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam.

Protams, var ievērot tradīcijas un eglīti nest ārā pēc Zvaigznes dienas – 6.janvārī. Ja ziema ir barga un ārā ir -30`grādu, tad, pirms nešanas ārā no siltas istabas, eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā," saka eksperte.

Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu – ja nepieciešams, tā ir jāaplaista.

Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules, norāda eksperte.

Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta.

Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā.

Zvejniece norāda, ka ņemot egli ārā no podiņa, to nedrīkst ar spēku raut ārā – tā ir rūpīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes.

"Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams," skaidro eksperte.

Kādas iespējas ir nocirsto eglīšu īpašniekiem?

Ja tomēr nocirsta vai iegādāta eglīte bez podiņa, tad tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā eglīti pavadīt tālākās gaitās.

Rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem vispopulārākais veids ir nodot eglītes otrreizējai pārstrādei.

Piemēram, arī šogad Rīgā vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" bez maksas organizēs eglīšu izvešanu līdz 28. februārim. Tiks pieņemtas līdz 2,5 metrus garas svētku eglītes. Lielāka izmēra eglītes nepieciešams sadalīt mazākās daļās. Būtiski arī, lai uz eglītes nebūtu palicis neviens rotājums vai cits "svešķermenis".

Lai iespējami maz noslogotu ceļus un rīkotos dabai draudzīgāk, daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji ir aicināti eglīšu izvešanu pieteikt centralizēti, nosakot vienu vai vairākus datumus, kad iedzīvotāji var izlikt eglītes pie atkritumu konteineriem.

Sadzīves atkritumu konteinerā eglīti ir aizliegts izmest - pareizi ir to novietot pie konteinera. Tas attiecināms gan uz daudzdzīvokļu namu, gan arī privātmāju iedzīvotajiem.

Līdzīgu pakalpojumu sniedz arī vairākās citās Latvijas pilsētās. Iedzīvotāji aicināti meklēt informāciju vietējās pašvaldības mājaslapā.

Otrs veids, kā nocirstajai eglītei pēc svētkiem piešķirt nozīmi - aizvest to uz kādu vietējo zoodārzu vai zvēraudzētavu. Iepriekš sazinoties ar iestādes pārstāvjiem, saskaņojot atvešanu, ir iespējams uzdāvināt svētku sajūtu tur mītošajiem zvēriem, kuriem eglīte skaitās kā našķis. Svarīgākais - eglīte nedrīkst būt pilnībā izkaltusi.

Trešais veids - augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure.

Visbeidzot, ar nokalpojušu eglīti vienmēr var arī izpausties radoši dekorāciju izgatavošanā.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Redaktors iesaka