VIDEO ⟩ Ekonomists: Algu kāpumu šogad "apēdīs" inflācija

Bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas tautsaimniecībai 2021. gads būs dažāds - virknē nozaru ieplūdīs ievērojamas investīcijas un būs redzama būtiska izaugsme, bet augstā inflācija un ierobežojumi apgrūtinās daudzas citas nozares. Ekonomists atzīst, ka Latvijā faktiski nebūs reāla algu pieauguma - to "apēdīs" inflācija, sestdien, 1. janvārī, vēsta TV3 Ziņas.

Situācija dažādās nozarēs sagaidāma ļoti atšķirīga. Kamēr vien varēs turpināt attīstības kursu, citus vismaz kādu laiku vēl turpinās slāpēt ierobežojumi. Ekonomisti prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad varētu būt starp 4% un 5%.

"Gada sākums varētu būt pietiekami saspringts. Negatīvā ziņā nāk līdzi omikrona nenoteiktība - cik plaši epidemioloģiskie pasākumi bus nepieciešami.

1

Neprognozēti nepatīkams faktors ir augošās enerģijas cenas," stāsta "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tieši augstās enerģijas cenas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā aizvadītājā gadā esam piedzīvojuši sen neredzētus inflācijas rādītājus. Līdzīgas tendences redzēsim arī turpmākajos mēnešos. 2022. gadā vidēja inflācija varētu būt ap 6%, savukārt sākotnējā posmā pat pietuvoties divciparu skaitlim.

"Pirmo reizi kopš 2010. gada Latvijā faktiski nebūs reālā algu pieauguma. Vismaz dažus mēnešus. Salīdzinot iespējamo vidējās algas pieaugumu un vidējo cenu pieaugumu, algas kāpumu "apēdīs" inflācija.

1

Faktiski jau šobrīd, kad mēs runājam, tas tā varētu būt noticis," brīdina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Šogad plānotās izaugsmes pamatā lielā mērā ir vērienīgās investīcijas, kas gan no Eiropas, gan no vietējiem avotiem plūdīs Latvijas ekonomikā. Liela daļa no tām - dzelžos un betonā. Paralēli, piemēram, top "Rail Baltica", Ķekavas apvedceļš un daudzi citi vērienīgi projekti.

"Pārkaršanas riski būvniecības nozarē pilnīgi noteikti ir kaut kas tāds, par ko ekonomisti uztraucas un par ko vajadzētu uztraukties arī valdības pusē.

1

Tas, ko būvniecības nozarē uzņēmēji atzīmē, ir darbaspēka trūkums," atzīst Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Nozarei "uzkarstot", šie projekti sadārdzināsies. Rūpīgi jāplāno, lai aktīvākā fāze tajos nenotiek visos vienā laikā. Vienlaikus darbaspēks ir aktuāls jautājums ne tikai būvniecībā, bet arī ekonomikā kopumā. Tautsaimniecībai augot, visi to neizjūt vienādi.

Latvijā vērojama divu ātrumu attīstība, un tas uzskatāmi redzams tieši darba tirgū, kas ir visas ekonomikas spogulis. No vienas puses, trūkst darbinieku, no otras puses, nākamgad gaidāms pat bezdarba pieaugums strādāšanas ierobežojumu dēļ.

"Ir nozares, kas attīstās ļoti veiksmīgi un kurās trūkst darbaspēka. Ir nozares, kas objektīvi ietekmēs pandēmijas dēl vai nu kas nespēj pārorientēties, sekot jaunākajām tendencēm un ir norieta stadijā.

1

Piemēram, tranzītbizness, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski sašaurinājies,” norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Atbilde šai strukturālajai Latvijas ekonomikas problēmai ir atbilstoša valsts politika - pārkvalifikācijas un pieaugušo izglītības programmas.

Video: TV3 Ziņas sižets 1. janvārī

Aktuālākās ziņas