Palielināts ģimenes pabalsts, dabasgāzes tarifu pieaugums, jaunais Grāmatvedības likums un citas izmaiņas, ar kurām jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem. Portāls "Apollo.lv" apkopojis vairākas izmaiņas likumos, noteikumos un cenās, kas stājušās spēkā no 2022. gada 1. janvāra.

Palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums

No 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)" un grozījumi noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai, kas paredz palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu.

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar IIN neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija - 500 eiro mēnesī. Līdz šim neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī.

Izmaiņas ir daļa no 2022. gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Noteiktas arī citas izmaiņas IIN piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.

Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.

Ģimenes pabalsts par vienu bērnu pieaugs līdz 25 eiro un par diviem bērniem - līdz 100 eiro

1. janvārī stājas spēkā grozījumi, pateicoties kuriem, pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs un mainīsies tā izmaksas specifika.

Ģimenes valsts pabalsta reforma paredz, ka no šodienas par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimenes valsts pabalsts mēnesī būs 25 eiro, par diviem bērniem - 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem - 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Vienlaikus no šī gada ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam persona saņem ģimenes valsts pabalstu, nevis kā līdz šim - atkarībā no tā, kurš pēc kārtas bērns ir piedzimis.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, 2020. gadā ģimenes valsts pabalsts izmaksāts par 344 899 bērnu vidēji mēnesī. Plānotais saņēmēju skaits, kuri saņems ģimenes valsts pabalstu no šodienas būs 225 525.

Vienlaikus ģimenes valsts pabalstu jaunajā apmērā turpmāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās un izmaksās automātiski, līdz ar to pabalsta saņēmējiem nekas nav jādara.

Aģentūrā skaidroja, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena līdz 20 gadiem ģimenes valsts pabalstu saņem. Piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par divu vai vairāku bērnu audzināšanu vairs nepiešķirs.

Situācijā, ja laulātie audzina bērnus no iepriekšējām attiecībām, no šodienas būs iespēja vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem.

Laulātajam, kurš saņem ģimenes valsts pabalstu par savu bērnu, jāiesniedz iesniegums VSAA par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, piekrītot šīs tiesības turpmāk nodot otram laulātajam, kurš nav bērna bioloģiskais vecāks. Savukārt laulātajam, kurš nav bērna vecāks, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai.

Iesniegumu par labprātīgu atteikšanos no turpmākās ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un piekrišanu, ka to saņems otrs laulātais, var iesniegt elektroniski oficiālajā e-adresē, elektroniski e-pastā "pasts@vsaa.gov.lv" (iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu) vai arī nosūtot pa pastu jebkurai nodaļai vai ievietojot VSAA klientu apkalpošanas centros izvietotajās pasta kastītēs darba laikā.

Pēc tam, kad laulātais atteicies, otrs laulātais iesniegumu par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu var iesniegt portālā "Latvija.lv", izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" un izvēloties iesniegumu "Ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti piešķiršanai".

Kā uzsver VSAA, ja pāris dzīvo kopā nereģistrētā laulībā un audzina bērnus, kas nav abu kopīgie bērni, tad vienam no viņiem saņemt pabalstus par visiem bērniem nav tiesību.

SIA ar mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusu būs jāmaksā UIN

1. janvārī tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kurām bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudējušas un automātiski kļuvušas par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

To nosaka 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Izmaiņas nozīmē, ka no 1. janvāra šīm SIA jāmaksā UIN, bet līdz 5. janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju - mikrouzņēmuma īpašnieku -, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu no 2021. gada 31. decembra. Ziņu kods ir 25.

Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā, ja nav reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bez izmaiņām varēs turpināt darboties individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

UIN maksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra - tikai tad, ja SIA sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām.

UIN maksā pēc 20% likmes no nodokļa bāzes, kuru veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa. UIN deklarāciju aizpilda un nodokli maksā tajā mēnesi, kurā veidojas nodokļa bāze.

"Latvijas gāzes" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pieaug robežās no 54,2% līdz 93%

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1. janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaug robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaudzis par 54,2% - no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāpis par 66,9% - no 0,57912 eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielinājies par 93% - no 0,41668 eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji norāda, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, dabasgāzes cenas pieaugums būs mazāks par dabasgāzes cenas kopējo pieaugumu tirgū.

Pēc kompānijā paustā, 2022. gada pirmajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 3,8 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais. Piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs apmēram 7,67 eiro līdzšinējo 6,12 eiro vietā, min kompānijas pārstāvji.

"Latvijas gāzes" pārstāvji norāda, ņemot vērā, ka dabasgāzes cenas Latvijā ir piesaistītas Rietumeiropas dabasgāzes tirdzniecības biržu indeksiem, šajos tirgos notiekošie ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi, kuru rezultātā jau kopš 2021. gada aprīļa ir novērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus, ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju izmaksas par dabasgāzi.

"Aukstā ziema 2021. gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo īpaši Āzijas tirgos, tādējādi paaugstinot dabasgāzes cenas līdz rekordaugstiem līmeņiem," norāda "Latvijas gāzes" pārstāvji.

Kompānijā arī atzīmē, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji iepriekšējos gados Eiropas tirgiem piegādātās LNG kravas realizē Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā, tādējādi radot resursa deficītu. Tāpat arī kavējas process ar "Nord Stream 2" cauruļvada sertifikāciju. Arī Eiropas Savienības sāktais "zaļais kurss", lai mazinātu CO2 izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo - akmeņogļu, naftas un lignīta izmantošanu Eiropas enerģētikā, pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.

"2021. gadā ir notika vairākkārtējs dabasgāzes cenas pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, cenai pārsniedzot pat 90 eiro par megavatstundu. Arī šā brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena ziemas mēnešos saglabāsies šajā cenu līmenī," klāsta "Latvijas gāzes" pārstāvji.

Tomēr, pārdomāti veicot dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē un lielāko daļu mājsaimniecību vajadzībām nepieciešamās dabasgāzes iegādājoties vasaras mēnešos, kad cenas bija vēl samērā zemas, "Latvijas gāze" dabasgāzes cenu mājsaimniecībām varējusi nodrošināt 50,63 eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni par 41% zemāka nekā biržā.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā.

Šogad valsts budžeta tēriņi paredzēti 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi - 10,6 miljardi eiro

2022. gada budžeta ieņēmumi paredzēti 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā, paredz pērn Saeimā pieņemtais 2022. gada budžeta likums, kas stājas spēkā 1. janvārī.

2022. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 10,66 miljardi eiro, bet izdevumi - 12,40 miljardi eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2021. gada plānu likumā par valsts budžetu 2022. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,07 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,64 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021. gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums viena miljarda eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410 miljonu eiro apmērā.

OIK vidējā vērtība samazināsies par 57%

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK) vidējā vērtība no 1. janvāra būs 7,55 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 57% zemāka nekā līdz šim, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

Aprēķinot OIK, ir ņemta vērā noteiktā valsts budžeta dotācija. Ministru kabinets 30. novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu par OIK strauju mazināšanu kā instrumentu elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā. Tajā piedāvāts risinājums OIK samazināšanai 2022. gadā līdz tās zemākajām apmēram, kāds tas bija paredzēts līdzšinējās likmes prognozēs.

Tādējādi OIK, lai segtu izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo dabasgāzes koģenerācijā, būs par 79,6% zemāka, bet no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus - par 78,9% zemāka.

Savukārt jaudas komponentes, kas ir daļa no kopējā maksājuma par OIK un kuras SPRK apstiprināja 2018. gadā, līdz pat 2021. gadam bija nemainīgas. Veicot pārrēķinus pēc faktiskās garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu, no šodienas attiecīgi samazinātas arī jaudas komponentes. Piemēram, mājsaimniecībām ar vienfāzes pieslēgumu un atļauto ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 40 ampēriem (A) gada maksa samazināsies par 26,1% jeb 2,27 eiro gadā.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka elektrības augstā cena ir samazinājusi kompensējamo izmaksu apmēru ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros, līdz ar to veidojas OIK samazinājums. Papildu samazinājumu veido valsts budžeta dotācijas apmērs. "Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam maksājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm samazināsies visām lietotāju grupām. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug," pauž Ozola.

Iesniegtā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes izvērtējumu SPRK veic kopš 2008. gada. "Enerģijas publiskais tirgotājs" atbilstoši SPRK metodikai aprēķina OIK un iesniedz apstiprināšanai SPRK.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijas režīmā vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos publiskā tirgotāja pienākumus pilda AS "Latvenergo" meitassabiedrība "Enerģijas publiskais tirgotājs".

"Enerģijas publiskais tirgotājs" obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Savukārt tās publiskā tirgotāja izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām, proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem.

Stājas spēkā jaunais Grāmatvedības likums

1. janvārī stājas spēkā jaunais Grāmatvedības likums, ar ko aizstāts līdzšinējais likums "Par grāmatvedību", kas bija spēkā kopš 1993. gada.

Likums nosaka grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Jaunais Grāmatvedības likums attiecas uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Ar likumu pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.

Jaunajā regulējumā ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Likumā iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī paredzēta ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Jaunajā regulējumā paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu, tāpat kā līdz šim, varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Jauns likums tika pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.

Jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā arī informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.

Piecus mēnešus valsts segs pusi mājokļa pabalstu izmaksu

Šogad stājas spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas nosaka, ka valsts uz laiku no 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš informēja, ka šai iecerei paredzēti 16,7 miljoni eiro.

Šis ir viens no atbalsta veidiem, kuru valdošā koalīcija piedāvāja saistībā ar strauji augošajām gāzes apkures izmaksām. Ekonomikas ministrija gāzei bija piedāvājusi uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, taču šādu risinājumu koalīcijā neatbalstīja.

"Ņemot vērā ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām", ministrijas ieskatā, pastāv liels risks, ka būtiski pieaugs mājokļa pabalstu saņēmēju skaits un mājokļa pabalsta apmērs, vienlaikus iedzīvotāju maksātspēja samazināsies.

"Pārziemošana ir īpaši grūta, ja vienlaikus sakrīt tādi nelabvēlīgi apstākļi, kā pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un veselības aprūpi, energoresursu cenu kāpums. Esam izstrādājuši šos grozījumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā," izteicies labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā vēstīja LM, izmaiņas izstrādātas, lai "nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām", kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.

Decembrī notikušajā labklājības, finanšu, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tikšanās laikā puses vienojušās paplašināt mērķa grupu, kura varētu kvalificēties mājokļa pabalstam, palielinot mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu vidēji mēnesī no aptuveni 29 000 uz 34 000 personu.

Pieņemtie grozījumi attiecīgi paredz noteikt augstākus koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensijas vecuma cilvēkiem vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti (koeficients - 2,5 mājokļa pabalsta formulā) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti (koeficients - 2 mājokļa pabalsta formulā).

Atbilstoši LM skaidrojumiem, priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā dažādus izdevumus - par dzīvojamās telpas lietošanu un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.

Mainītas vēstuļu un pasta paku sūtījumu cenas

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumam no 1. janvāra mainīts vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu cenrādis, informē VAS "Latvijas pasts" pārstāvji.

Jaunie universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifi izstrādāti, balstoties uz aktuālo situāciju pasta pakalpojumu nozarē saskaņā ar esošajām sūtījumu piegāžu izmaksām un starpvalstu pasta sūtījumu tarifiem.

Tarifu izmaiņas ietekmējusi virkne faktoru, kas saistās gan ar transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu sadārdzinājumu, tradicionālo iekšzemes pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, sūtījumu piegādes izmaksu pieaugumu sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un ES no 2021. gada 1. jūlija noteikto jauno kārtību trešo valstu sūtījumu atmuitošanā no pirmā centa, kā arī pārrobežu norēķinu izmaksu pieaugumu. Jaunās tarifu izmaiņas skars gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumus.

Lai gan daļa tarifu pieaugusi, gandrīz piektdaļa jeb 19% sūtījumu tarifu jaunajā gadā sarukuši. Pamatā sūtījumi ar lielāku svaru kļuvuši lētāki, bet vieglāki sūtījumi, kuru piegāde galarezultātā izmaksā vairāk, - dārgāki.

Piemēram, vienkāršas A klases iekšzemes sīkpakas nosūtīšana svarā no 501 līdz 1000 gramu maksā 2,22 eiro līdzšinējo 2,48 eiro vietā, bet tāda paša svara ierakstīta sūtījuma nosūtīšana - 2,97 eiro ierasto 3,10 eiro vietā. Arī pārrobežu sūtījumu kategorijā daļa tarifu sarukuši - vienkāršas A klases sīkpakas nosūtīšana svarā no 501 līdz 1000 gramiem maksā 7,91 eiro līdzšinējo 9,53 eiro vietā.

Savukārt vienkāršas iekšzemes A klases vēstules svarā līdz 20 gramu nosūtīšana tagad maksā 1,20 eiro līdzšinējā 1,00 eiro vietā, bet ierakstītas 20 gramu vēstules sūtīšana maksā 1,95 eiro līdzšinējo 1,62 eiro vietā.

Pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu tarifi iedalīti 14 valstu un teritoriju grupās līdzšinējo četru grupu vietā, bet pārrobežu pasta paku sūtījumi - astoņās valstu un teritoriju grupās līdzšinējo piecu grupu vietā. Arī attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem lielākoties pasta paku sūtījumi ar lielāku svaru kļuvuši lētāki, bet vieglāki pasta paku sūtījumi - dārgāki. Vienkārša sūtījuma nosūtīšana uz Lielbritāniju maksā 6,09 eiro ierasto 4,72 eiro vietā, bet ierakstīta sūtījuma svarā no 100 līdz 500 gramu nosūtīšanas izmaksas būs 8,62 eiro līdzšinējo 7,06 eiro vietā.

"Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns norāda, ka aizvadīto divu gadu laikā pasta pakalpojumu nozare, gluži tāpat kā citas tautsaimniecības jomas, piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. "Latvijas pasts" jauno situāciju ļoti asi sāka izjust jau 2020. gada sākumā, kad tika krasi ierobežotas starptautisko sūtījumu transportēšanas iespējas, vienlaikus strauji pieaugot šīs pašas transportēšanas izmaksām.

Šo sadārdzinājumu savos tarifos "Latvijas pasts" operatīvi iekļaut neesot varējis, un attiecīgi paaugstinātās izmaksas segtas uz sava rēķina. Paralēli resursu un darbaspēka izmaksu pieaugums, ģeopolitiskās izmaiņas, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no ES, iedzīvotāju paradumu maiņa un pāreja uz digitālajiem pakalpojumiem vēl vairāk sadārdzinājusi sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan ārzemēs.

"Jaunie universālā pasta pakalpojuma tarifi izstrādāti atbilstoši reālajai situācijai, ņemot vērā visus iepriekšminētos aspektus, lai "Latvijas pasts" arī turpmāk varētu strādāt un sniegt pakalpojumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam," pauž Vilcāns.

Vienlaikus no šodienas noteikta fiksēta maksa par sūtījuma apdrošināšanu visiem vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku sūtījumu tarifiem. Tāpat spēkā stājusies vienota tarifa atlaide 0,49 eiro apmērā par ierakstītu un apdrošinātu vēstuļu sūtījumu un pasta paku sūtījumu noformēšanu interneta pašapkalpošanās vietnē "Mans pasts".

Grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros samazināto 5% PVN likmi

No 1. janvāra grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 5% likmi, paredz Saeimā iepriekš apstiprinātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Samazinātā likme netiks piemērota tādu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no videosatura vai mūzikas.

Samazināto 5% likmi piemēros arī grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa, ja pielikumā ievietotā informācija papildina iespieddarba vai elektroniskā izdevuma sniegto informāciju un nebūs ar tādu augstāk minēto saturu, uz kuru samazinātā likme neattiecas.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

Stājas spēkā grozījumi likumā par kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts daudzbērnu ģimenēm

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzību likumā par kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras aprūpē ir bērns vai persona ar invaliditāti.

Iepriekš likums noteica, ka Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina karšu izsniegšanu daudzbērnu ģimenēm. Savukārt minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā daudzbērnu ģimenes apliecības piešķiršanas, izmantošanas, kā arī anulēšanas gadījumus un kārtību noteica Ministru kabinets.

Turpmāk plānots atteikties no termina "daudzbērnu ģimenes apliecības", to aizvietojot ar "goda ģimenes apliecības", savukārt Ministru kabinets noteiks tās izsniegšanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai.

Vienlaikus Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu, sniedzot atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tas nepieciešams, lai novērtētu ieguldījumu un vairotu prestižu sabiedrībā, kā arī veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā.

Plānots, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 30. jūnijam veic grozījumus 2021. gada 1. jūnija "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība noteikumos".

Palielina ārstniecības personu zemākās mēnešalgu likmes

No 1. janvāra palielinātas zemākās mēnešalgas un speciālās piemaksas veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kam veselības nozares budžetā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

Līdz ar to ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem paredz, ka 2022. gadā no esošās summas 4,3 miljoni eiro tiks novirzīti, lai turpmāk nodrošinātu iepriekš plānotās un valdībā apstiprinātās izmaiņas, kas skar māsu profesijas attīstību - tiek celta māsu amata kvalifikācijas kategorija un attiecīgi palielināts arī atalgojums.

Minētais regulējums par zemākajām mēnešalgām attiecas uz ārstniecības personām, kuras strādā valsts vai pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Tāpat tas attiecas uz tām ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī uz medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošām ārstniecības personām.

Kā apgalvo Veselības ministrija, darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošiem ir ministrijas prioritāte un viens no svarīgākajiem faktoriem, lai risinātu darbinieku trūkumu veselības aprūpē.

Jau ziņots, ka 2017. gadā Veselības ministrija izstrādāja un valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kur paredzēts plānveida finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarei, tostarp arī atalgojumam turpmākajos gados.

Zāļu kompensācijas sistēmā iekļauti līdzekļi reto slimību ārstēšanai

1. janvārī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", ar kuriem reto slimību ārstēšanai paredzētie līdzekļi iekļauti zāļu kompensācijas sistēmā.

Veselības ministrija iepriekš informēja, ka izmaiņas nepieciešamas, jo secināts, ka līdzšinējā sistēmā, kad reto slimību ārstēšanai paredzētos medikamentu iepirkumus veic Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), nav pietiekamas elastības, ienākot tirgū jaunam, lētākam medikamentam pie noteiktas diagnozes un jau ar kompensētu aktīvo zāļu vielu. Tāpat bija apgrūtināta zāļu pieejamība, jo pacients līdz šim zāles varēja saņemt tikai BKUS.

Tādēļ, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu, izveidots atsevišķs, vienots kompensējamo zāļu saraksts reto slimību pacientiem. Šāda kompensējamo zāļu nodrošināšanas kārtība, ministrijas ieskatā, veicinās procesa caurskatāmību, jo, lai sāktu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, par visām reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm būs nepieciešams Zāļu valsts aģentūras izmaksu efektivitātes atzinums.

Veselības ministrijā norāda, ka zāļu ražotājiem un pacientiem tagad ieviesti skaidri noteikumi zāļu iekļaušanai, kā arī pārrunu ceļā ar ražotāju valstij būs iespēja panākt pēc iespējas zemāku cenu, kā arī sarakstā varēs iekļaut gan jaunas zāles, gan paplašināt pacientu loku jau iepriekš sarakstā iekļautām zālēm. Šāda kārtība, ministrijas uztverē, uzlabos arī plānošanu un padarīs elastīgāku finanšu plūsmu, vienlaikus sekmējot racionālu un elastīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī uzlabos un atvieglos pacientiem zāļu pieejamību - zāles pacienti varēs saņemt tuvāk savai dzīvesvietai aptiekā.

Ministru kabineta noteikumos precizēta kārtība attiecībā uz "C" sarakstā iekļauto zāļu apmaksu, nosakot, ka zāļu kompensācija tiek nodrošināta visiem pacientiem pēc tiesiskās vienlīdzības principa. Precizēta kārtība zāļu cenu pārskatīšanai reizi ceturksnī, kā arī veikti redakcionāli precizējumi, lai svītrotu normas, kas novecojušas vai novērstu to dublēšanos.

Valsts policijā stājas spēkā vairāku amatpersonu rotācijas

Valsts policijā (VP) no 1. janvāra stājas spēkā vairāku amatpersonu rotācijas, informē VP.

Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka, Kriminālpolicijas biroja priekšnieka amatā no šodienas uz diviem gadiem dienesta interesēs tiek pārcelts līdzšinējais Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, otrā biroja priekšnieks Kaspars Briedis.

Šodien dienesta interesēs līdz 2024. gada 5. decembrim Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā tiek pārcelts līdzšinējais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

No šodienas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā līdz šī gada 4. aprīlim dienesta interesēs iecelts līdzšinējais Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks Pauls Krūmiņš.

Savukārt līdzšinējais Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins ieņems Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka amatu.

Jau ziņots, ka rotācijas realizētas, lai veicinātu policijas attīstību un dot iespēju augsta līmeņa vadītājiem savas zināšanas un profesionālās spējas pielietot citā iestādes darbības jomā, vienlaicīgi pilnveidojot un attīstot sevi kā nozares ekspertus.

2020. gada oktobrī īsi pēc stāšanās amatā Ruks jau veica citu VP augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju.

Pašvaldībām sniegs valsts aizdevumu bērnudārzu celtniecībai, ja rindā uz vietām bērnudārzos gaidīs vairāk nekā 100 bērni

Pašvaldības varēs saņemt valsts aizdevumu bērnudārzu celtniecībai, ja rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs gaidīs vairāk nekā 100 bērni, paredz Ministru kabineta noteikumi, kas stājas spēkā no 1. janvāra

Valdības atbalstītā kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, nosaka kritērijus un kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus.

Pašvaldības investīciju projektus varēs iesniegt divas reizes - līdz šā gada 1. februārim un līdz 1. jūnijam.

Pašvaldības varēs iesniegt investīciju projektus, ja bērnu skaits, kuri 2021. gada 1. oktobrī sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ir lielāks par 100. Turklāt attiecīgās pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot investīciju projektu, bērnu skaitam rindā ir jābūt lielākam par 50.

Maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 22 000 eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei, ja attiecīgajā zemes vienībā nav pirmsskolas izglītības iestāžu ēku. Savukārt citos gadījumos izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 15 840 eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei.

Mainīta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai piešķirtā pabalsta izmaksas kārtība

No 1. janvāra pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.

To paredz Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai". Noteikumu mērķis ir paaugstināt aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzēto pabalsta apmēru, lai uzlabotu ģimeņu ar bērniem materiālo situāciju.

Ņemot vērā darba apjomu šo informācijas sistēmu izmaiņu izstrādei, testēšanai un ieviešanai, kas veido apmēram divus mēnešus, noteikumos tiek paredzēts pārejas periods, nosakot, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās pabalstu starpības par periodu no 2022. gada 1. janvāra un tās izmaksās līdz 31. martam. Tādējādi martā pabalsta saņēmēji saņems pabalstu pilnā apmērā par martu un pabalstu apmēru starpību par janvāri un februāri.

Arī šogad sociāli neapdrošināti iedzīvotāji varēs saņemt neprimāros veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no iemaksām

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka, ka sociāli neapdrošinātiem iedzīvotājiem līdz 2022. gada beigām būs tiesības saņemt neprimāros veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām.

Savukārt attiecībā uz minimālo medicīnas aprūpi likums jau sākotnēji noteica, ka tā pienākas neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Iepriekšējais pagarinājums paredzēja tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanā neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām līdz 2021. gada beigām.

Likumā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās pēdējos gados atlikta vairākkārt.

Šie grozījumi veikti, lai nepasliktinātos kopējais sabiedrības veselības, kad vairāk nekā pusmiljons jeb ap 548 000 cilvēki nav veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas un nepieder no iemaksu veikšanas atbrīvotajām grupām.

Tāpat līdz 2022. gada 1. oktobrim pagarināts uzdevuma termiņš Ministru kabinetam iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Stājas spēkā jaunie Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi

No 1. janvāra stājas spēkā jaunie Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi, informē Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.

Viņa norādīja, ka cilvēkiem ar pārvietošanās, elpošanas, komunikācijas un citiem traucējumiem tehnisko palīglīdzekļu (TPL) pakalpojumu nodrošina VSIA "Nacionālais Rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (NRC "Vaivari").

TPL pakalpojuma saņemšanu regulējošie Ministru kabineta noteikumi izteikti jaunā redakcijā. Izstrādāts jauns valsts finansēto TPL saraksts un ar jauniem pielāgojumu veidiem papildināts transportlīdzekļu pielāgošanas saraksts.

Pēc Pikšes paustā, lielākais jaunums it tas, ka no valsts budžeta finansējamo TPL saraksts papildināts ar jauniem, modernākiem TPL, kuru iekļaušana saskaņota ar personu ar invaliditāti tiesības pārstāvošo nevalstisko organizāciju un profesionālo organizāciju pārstāvjiem. Sarakstā iekļauti TPL, kurus personas vairākus gadus lūgušas iekļaut, piemēram, auto sēdeklīši bērniem. Pilnībā pārstrādāts ortožu un alternatīvās komunikācijas TPL saraksts.

Tāpat izvērsta kārtība, kādā TPL saņem ar līdzmaksājumu. Līdzmaksājuma sistēma, tā dēvētā kuponu sistēma, paredz, ka TPL persona izvēlas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē pie brīvi izvēlēta pakalpojumu sniedzēja, savukārt NRC "Vaivari" pilnībā vai daļēji - atkarībā no TPL komplektācijas - kompensē personas izdevumus par iegādāto TPL.

Savukārt, ja cilvēkam nepieciešamas noteikumu pielikumā neiekļautas ortozes, viņš ortozes var iegādāties ar līdzmaksājumu, tas ir, viņš saņem no valsts kompensāciju par iztērētajiem līdzekļiem ortozes iegādei. Kompensācijas apjoms nepārsniedz 8500 eiro. Līdz šim šādos gadījumos tika kompensēti tikai 2500 eiro, norādīja LM pārstāve.

Rīgas sabiedriskā transporta vienreizējās braukšanas biļetes vairs nevarēs iegādāties pie šofera

No 1. janvāra Rīgas sabiedriskā transporta vienreizējās braukšanas biļetes varēs iegādāties tikai iepriekšpārdošanā, nevis pie šofera, paredz Rīgas domes, pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos "Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu".

No visiem sabiedriskā transporta maršrutiem pie vadītāja biļetes iegāde ar bankas maksājumu karti būs iespējama tikai 22. autobusa maršrutā.

Pasažieri aicināti plānot braucienus un iegādāties koda biļeti viedtālrunī vai e-talonu iepriekšpārdošanā vairāk nekā 400 dažādās tirdzniecības vietās visā Rīgā.

Pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems 1560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru

No 1. janvāra pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu savā īpašumā saņems 1560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka sarunās ar pašvaldību intereses pārstāvošām organizācijām un arī pašu novadu administrācijām ir plaši apspriedusi iniciatīvu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldību īpašumā, līdzi dodot papildu mērķdotācijas finansējumu.

Noteikumi paredz, ka, pārņemot savā īpašumā valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, pašvaldība saņems mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka šis būs stimulējošs mehānisms pašvaldībām pārņemt valsts vietējo autoceļu posmus, kas dos ieguldījumu kopējā ceļu kvalitātes uzlabošanā, ņemot vērā, ka pašvaldības ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo vietējo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.Vietējo autoceļa pārvaldības formas maiņa ir iekļauta arī deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Atbilstoši Satiksmes ministrijas veiktajam izvērtējumam liela daļa no valsts vietējo autoceļu pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā neatbilst likumā "Par autoceļiem" noteiktajai valsts vietējā autoceļa definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar pilsētām, apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka grozījumi "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā" arī novērš vairākas Valsts kontroles un arī Satiksmes ministrijas iekšējā auditā konstatētās nepilnības mērķdotāciju sadalē pašvaldībām.

Turklāt līdz šim esošā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nebija pārskatīta kopš 2008. gada, līdz ar to mērķdotācijas sadalījums vairs nebija atbilstošs esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumos aktualizēts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījums atbilstoši noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

No šī gada paaugstina iepirkumu līgumcenu robežvērtības

No 1. janvāra stājas spēkā valdības iepriekš pieņemti grozījumi, kas paredz paaugstināt iepirkumu līgumcenu robežvērtības iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā, kā arī publiskajiem iepirkumiem.

Ņemot vērā, ka piemērojamās publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības ir mainītas, Finanšu ministrija (FM) rosināja veikt grozījumus divos noteikumos - par līgumcenu robežām iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā un noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām.

Līgumcenu robežvērtība būvdarbiem paaugstināta no 5,35 miljoniem eiro līdz 5,382 miljoniem eiro, bet publisko iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā līgumcenu robežvērtība paaugstināta no 139 000 eiro līdz 140 000 eiro.

Tāpat sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā robežvērtība palielināta no 428 000 eiro līdz 431 000 eiro piegādes un pakalpojumu līgumiem, bet publisko iepirkumu likumā līgumcenu robežvērtība palielināta no 214 000 eiro līdz 215 000 eiro.

Piemērojamās iepirkumu līgumcenu robežvērtības tiek grozītas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Stājas spēkā nepilngadīgo kriminālatbildības reforma

No 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tiks īstenota nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.

Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā noteikts, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, pieņemto grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori Tieslietu ministrijā.

Noteikts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, likuma paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vienlaikus ar likumā uzlabota kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp probācijas uzraudzība noteikta arī kā pamatsods. Pašlaik probācijas uzraudzība noteikta tikai kā papildsods. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kas ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts pieņemto izmaiņu anotācijā.

Tāpat likumā piespiedu darbu pārdēvēts par sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā tiks risināta arī praksē konstatētā situācija, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.

Stājas spēkā likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas nav lielākas par 5000 eiro

No 1. janvāra stājas spēkā jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas nav lielākas par 5000 eiro.

Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas un kurām iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē, skaidro Saeimā.

Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Taču valstī ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, likuma anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Pieņemtais likums izstrādāts finansiālās grūtībās esošajiem, kuri vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kam iestājies izpildes pienākums. Jaunais regulējums attieksies uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.

Atbalsts būs paredzēts fiziskām personām, kuras pēdējos 12 mēnešus ir bijušas Latvijas nodokļu maksātāji vai tām pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā un tās saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tāpat fiziskajai personai pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs jābūt bijušam trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statusam.

Likumā noteikts arī kritērijs par fiziskās personas vidējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā - vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo 12 mēnešu laikā nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Jaunais regulējums neattieksies uz tiem parādniekiem, kuriem ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādām fiziskām personām, kurām ir manta ārpus Latvijas.

Tāpat fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nebūs piemērojama tiem, kuriem ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām. Likumā noteikts, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu būs tiesīga izmantot tikai vienu reizi.

Gadījumā, ja persona nepildīs tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus vai arī pieteikumā būs sniegtas nepatiesas ziņas, kas novedušas pie fiziskās personas nepamatotas atbrīvošanas no parādsaistībām, tiks atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums, uz kā pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām, noteikts likumā.

Risinājums nosaka aktīvu personas rīcību visa procesa laikā. Personai būs jāsagatavo pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām un jāiesniedz tas zvērinātam notāram; jāatturas no darbībām, kas pasliktina personas situāciju; pieteikuma izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī jāatbild uz zvērināta notāra lūgumiem, teikts likuma anotācijā.

Pieteikums būs jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, - parādnieka dzīvesvieta.

Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas izskatīšanu tiesā un zvērinātu notāru darbību uzraudzību. Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Notariāta likumā.

Stājušās spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 1. janvāra ir spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā.

Vairākām akcīzes preču grupām - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem - mainītas akcīzes nodokļa likmes, bet mazajām vīna, alus un sidra darītavām nodoklis samazināts uz pusi.

No 1. janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu paciņas cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), paciņas ar 10 cigāriem vai cigarillām cenu - par 0,13 eiro, 40 gramu smēķējamās tabakas paciņas cenu - par 0,27 eiro, bet 6,2 gramu karsējamās tabakas paciņas cenu - par 0,35 eiro.

VID norāda, ka no 1. janvāra tabakas izstrādājumu inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot mazumtirgotājus, līdz 17. janvārim tiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. februārim - jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem.

Savukārt 1. februārī inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu mazumtirgotājiem, kam līdz 15. februārim jāiesniedz EDS akcīzes nodokļa starpības aprēķins (arī gadījumā, ja krājumā nav tabakas izstrādājumu), kā arī jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem cenu varētu paaugstināt par 0,06 eiro 1,3 mililitru e-šķidrumam, par 0,1 eiro divu mililitru e-šķidrumam un par 0,48 eiro 10 mililitru e-šķidrumam. Nikotīna spilventiņiem 16,8 gramu iepakojumā cena varētu pieaugt par 0,41 eiro, bet 18 gramu iepakojumā - par 0,44 eiro.

VID norāda, ka 1. janvārī inventarizācija jāveic visiem e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot personas, kas saņēmušas speciālo licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, līdz 17. janvārim jāiesniedz VID EDS akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. februārim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem.

Turpmāk bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis tiks piemērots atkarībā no cukura satura dzērienā. Izmaiņas neskar bezalkoholisko dzērienu definīciju, tāpēc ar akcīzes nodokli apliekamie objekti nemainās, bet mainās tikai akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība - atbilstoši cukura saturam dzērienā.

No šodienas akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem būs 7,4 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Personām, kas veic darbības ar bezalkoholiskajiem dzērieniem un kurām 1.janvārī krājumos ir bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts iepriekšējos periodos, nav jāveic atsevišķa inventarizācija un nav VID jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins.

No šodienas akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēros uztura bagātinātājiem, kuri satur etilspirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus.

No šodienas akcīzes nodokli piemēros visiem uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu, neatkarīgi no etilspirta daudzuma produktā, ja iepakojuma vienība pārsniedz 150 mililitrus, piemērojot akcīzes nodokļa likmi 1724 eiro par 100 litriem absolūtā spirta.

Uztura bagātinātāju inventarizācija 1. janvārī jāveic visām personām, tostarp ražotājiem, izplatītājiem un tirgotājiem, kas veic darbības ar uztura bagātinātājiem, kuri satur etilspirtu un ir iepakojumā virs 150 mililitriem un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību.

Līdz 17. janvārim šīm personām jāiesniedz EDS akcīzes nodokļa aprēķins un līdz 23. februārim jāsamaksā akcīzes nodoklis par krājumā esošajiem uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu un kuru iepakojuma vienība pārsniedz 150 mililitrus.

Tāpat turpmāk par mazo vīna darītavu viena gada laikā saražotajiem 100 hektolitriem vīna, mazo alus darītavu saražotajiem 10 000 hektolitriem alus un mazo raudzēto dzērienu jeb sidra darītavu saražotajiem 1500 hektolitriem raudzēto dzērienu būs jāmaksā tikai puse no likumā noteiktās nodokļa likmes.

Lai ietaupītu uzņēmumu līdzekļus un laiku, likumā atcelts akcīzes nodokļa samaksas termiņš, kas līdz šim bija noteikts 180 dienas par saņemtajām akcīzes nodokļa markām. Tādējādi akcīzes nodoklis turpmāk ir maksājams pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā. Tāpat likumā paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no preču iepakojuma, un šajā gadījumā saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli.

Likumā arī sakārtots jautājums attiecībā uz naftas produktu kā atkritumu apriti, izslēdzot no likuma normas par eļļas atkritumiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka naftas produktu atkritumu aprite, piemēram, savākšana, apsaimniekošana, pārstrāde, reģenerācija vai paglabāšana noritēs atbilstoši vides aizsardzības normatīvu prasībām un to vairs neregulēs akcīzes jomas normatīvi.

Grozījumi likumā paredz nodrošināt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienādu pieeju neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta - aizstājējproduktiem, paredzot akcīzes nodokļa atbrīvojumu elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, to sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem līdzīgi kā kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Likuma grozījumi ietver izmaiņas arī saistībā ar citiem jautājumiem, tostarp vienotas terminoloģijas izmantošanu, normu precizēšanu saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un citiem.

Stājas spēkā piespiedu nomas maksājums 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības

1. janvārī stājies spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Maksājums arī nevarēs būt mazāks par 50 eiro.

Ja 2022. gada 1. janvārī nav spēkā esoša zemes nomas līguma, bet ir zināma lietošanā esošā zemes platība un zeme nepieder publiskai personai, likumisko zemes lietošanas tiesību darbība sākas ar 2022. gada 1. janvāri.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības regulēs likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana, kā arī vienoties par dažādiem jautājumiem ir iespējams, ja ir pušu saskanīga griba. Ja vienošanās nav iespējama, ir piemērojami likuma noteikumi.

Likumiskā lietošanas maksa sastādīs 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa 50 eiro gadā nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Ja zemes īpašnieks ir zināms, sasniedzams un ir zināma lietošanā esošās zemes platība, samaksa ir jānodrošina ēkas īpašniekam pašam, negaidot, kad zemes īpašnieks uzsāks kādas darbības. Proti, ēkas īpašnieks pats aprēķina maksas apmēru un nodrošina tās samaksu atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir vēlams dzīvokļu īpašniekiem sazināties ar pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemt lēmumus par to, kā tiks īstenotas likumiskās zemes lietošanas tiesības, bet ja dzīvokļa īpašnieks vai būves kopīpašnieks nemaksā savu maksas daļu, tam papildus ir jāatbild par šādām izmaksām - kopīpašnieka identificēšana, maksas daļas aprēķināšana un paziņošana par neizpildītu saistību.

Likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas. Ja konkrētajā gadījumā likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, minētajā datumā ir jānodrošina samaksa par attiecīgā gada pirmo ceturksni.

No 1. janvāra nedz nomas maksa piespiedu nomā, nedz likumiskā lietošanas maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli - to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā arī 1. janvārī. Tas attieksies arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas.

2022. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

2023. gada 1. janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu.

2024. gada 1. janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas zemes.

Likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" noteikts vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.

Likumā esošais nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda pieņemto izmaiņu autori Tieslietu ministrijā.

Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Savukārt ar pieņemtajiem grozījumiem visas dalītā īpašuma attiecības tiks regulētas vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus.

Likumā nostiprinātas arī pušu tiesības un pienākumi, tostarp būvniecības un uzturēšanas jomā.

Noteikts, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi, kā arī uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi, izņemot reālnastas, ķīlas tiesības un parādus, kas guļ uz zemi, kā arī to blakus prasījumus.

Būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Šādas būves ir uzskatāmas par patstāvīgas būves blakus lietām, un šīs tiesības neattiecas uz tādu būvniecību, kas prasītu mainīt būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību vai robežas vai radītu nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ārpus lietošanā esošās zemes platības.

Jaunais regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad attiecības regulē tiesas nolēmums vai beztermiņa līgums.

Parlamenta Preses dienests informēja, ka pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī.

Vienlaikus šodien stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros saistībā ar iepriekš pieņemto regulējumu par dalīto īpašumu paredzēts par diviem mēnešiem pagarināt zemes likumiskās lietošanas maksas veikšanu, ja starp īpašniekiem nebūs citas vienošanās.

Likumā noteikts, ka, ja nav citas vienošanās, likumiskā lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām par 2022. gada pirmo ceturksni ir jāsamaksā līdz 2022. gada 31. martam.

Grozījumu autori iepriekš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai konkrētajos gadījumos maksājumu termiņu pārceltu no 1. janvāra uz 31. martu, dodot ilgāku laiku samaksas veikšanai.

Stājas spēkā grozījumi par Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar kaimiņu novadiem 2029. gadā

1. janvārī stājas spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas nosaka valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar kaimiņu novadiem 2029. gadā.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiktu 2025. gadā, taču Saeima pieņēma koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029. gadu.

Likumā arī noteikts, ka lēmuma pieņemšana par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei uzticēta nākamajam, 14. Saeimas, sasaukumam.

Satversmes tiesa (ST) 2021. gadā atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumā tagad noteikts veicināt sadarbību starp Daugavpili un Augšdaugavas novadu, Jelgavu un Jelgavas novadu, Liepāju un Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu un Ventspili un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2029. gadam tiks paplašināta sadarbība vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

VARAM iepriekš skaidroja, ka likuma izmaiņu sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likumā noteikts, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.