Baltkrievijas eksporta apjoms uz Baltijas valstīm ir sasniedzis rekorda līmeni, transporta uzņēmumiem bijušas ciešas attiecības ar Baltkrievijas valstij piederošajām kompānijām. Tas notiek laikā, kad visas trīs Baltijas valstis iestājušās par sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vēsta "Financial Times" (FT).
Pērnā gada pirmajos desmit mēnešos Igaunijas importa apjoms no Baltkrievijas bija vairāk nekā dubultojies, salīdzinot ar analogu laika posmu 2020. gadā. Igaunija no Baltkrievijas importēja preces vairāk nekā 520 miljonu eiro vērtībā.
Latvijas rādītāji auguši par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2020. gadu, sasniedzot 407 miljonus eiro, kas ir tikai par diviem procentiem mazāk nekā 2011. gadā, kad importa apjoms no Baltkrievijas bija sasniedzis augstāko līmeni.
Tikmēr Lietuvā imports no Baltkrievijas audzis uz pusi, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot miljardu eiro, kas ir par trešdaļu augstāk, nekā 2015. gadā sasniegtais maksimums.
Eksperti norāda, ka šādi ekonomikas rādītāji ir iemesls spriedzei, ar kādu Baltijas valstīm nākas saskarties, ņemot vērā ģeopolitisko retoriku un ekonomiskās iespējas.
"Baltijas valstis ģeopolitiskajos jautājumos stingri iestājas pret Lukašenko režīmu, aicinot noteikt sankcijas pret to.
Tomēr tas nav vienkāršs uzdevums, jo katrā Baltijas valstī ir ekonomiskie spēlētāji, arī tādi, kas pieder valstij, kas centīsies novilcināt sankcijas cik vien ilgi iespējams,"
norāda Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra vadošais pētnieks Toms Jermalāvičs.
Baltijas valstis un Polija ir skaļākās balsis NATO aliansē, kas iestājas par izlēmīgu politiku gan pret Baltkrieviju, gan pret Krieviju. Tas ir aktuāli it īpaši pēdējo mēnešu laikā, kad Minska izmantojusi nelegālo imigrāciju kā ieroci, lai izdarītu spiedienu pret kaimiņvalstīm Latviju, Lietuvu un Poliju.
Tomēr ekonomiskie apsvērumi rada iekšpolitisku spriedzi. Piemēram, Lietuvas valdība decembrī teju piedzīvoja krišanu pēc tam, ka atklājās, ka tirdzniecība ar Baltkrieviju turpinās, neraugoties uz ASV sankciju riskiem. Lietuvas ārlietu un transporta ministri iesniedza atkāpšanās pieprasījumu, kas tika noraidīti. Tas notika pēc atklājuma, ka valstij piederošais dzelzceļa uzņēmums joprojām turpināja transportēt Baltkrievijas kālija minerālmēslojumu.
Jermalāvičs sacīja, ka loģistikas un transporta operatori visās trijās Baltijas valstīs "vienmēr centīsies izmantot iespējas papildus nopelnīt, ja vien nebūs spiediens no valdībām." Eksperts norāda, ka visu triju Baltijas valstu transporta uzņēmumiem ir bijušas ciešas attiecības ar Baltkrievijas valstij piederošajām kompānijām.
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulēvičs norādīja - lai arī Baltijas valstis rīkojas pareizi, pieprasot sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, būtu muļķīgi bloķēt pilnībā visu importu no šīs valsts, ņemot vērā, ka Baltkrievija ir tranzītvalsts precēm no Ķīnas un Centrālāzijas.
“Galvenais ir apturēt Lukašenko, nevis baltkrievu tautu. Ja mēs [Lietuva] nebūsim tranzītvalsts, tad preces tranzītā tiks novirzītas uz citām valstīm,” teica Janulēvičs.
Vēl viena problēma ir tā, ka Eiropas Savienības un ASV sankcijas ir visai atšķirīgas un tās nepārklājas. Amerikāņu sankcijas var kaitēt arī Baltijai, jo šim reģionam trūkst tiešu ekonomisko saišu ar ASV, neraugoties uz to, ka stratēģiskajā jomā Baltija ir viens no svarīgākajiem ģeopolitiskajiem sabiedrotajiem.
Jermalāvičs norāda, ka šī situācija ir radījusi jautājumu par to, vai Baltijas valstis bija gatavas pieņemt "ekonomiskā izdevīguma maksu, saistībā ar politisko nostāju un reģiona drošību".
Igaunijas ārlietu ministrija pauda FT, ka importa preces no Baltkrievijas "atrodas tranzītā un tiek rūpīgi pārbaudītas, vai pret tām nav noteiktas sankcijas". Lietuvas ārlietu ministrija piebilda, ka ES nav tiesiska pamata ieviest sankcijas, ko noteikusi trešā valsts. Latvijas Ārlietu ministrija norādīja, ka "visa tirdzniecība ar Baltkrieviju notiek saskaņā ar iepriekš noteiktajiem sankciju režīmiem."
Jermalāvičs norāda, ka šī Baltijas valstīm ir gūta mācība, kad "nākas izvēlēties starp ekonomiku un ģeopolitisko nostāju".
"Baltijas valstis nedrīkst izniekot vērtīgo politisko kapitālu un uzticamību dažu simtu miljonu eiro dēļ, ko valsts uzņēmumi nopelnītu, turpinot ignorēt situāciju Baltkrievijā un turpināt tirgoties ar šo režīmu," teica Jermalāvičs.
